Augstākās tiesas mājaslapas Tiesu prakses sadaļā nolēmumu arhīva klasifikatoros martā pievienoti četri Krimināllietu departamenta nolēmumi (iekavās aiz virsraksta norādīta nolēmuma klasifikācija pēc lietu kategorijām).

 

Pievienoti klasifikatoros ar virsrakstu un tēzēm

 

Tēze:
Pēc savas iniciatīvas piemērojot drošības līdzekli – apcietinājumu – pēc iztiesāšanas uzsākšanas (Kriminālprocesa likuma 276. pants), tiesa nodrošina personas tiesības būt informētai un tikt uzklausītai par izskatāmo jautājumu.

Tiesas atzinums par šāda procesuālā piespiedu līdzekļa piemērošanas pamatu un tā izvēli ir motivējams.

Tēzes:
Aizstāvības piekrišana ziņu par faktiem, kas fiksētas konkrētajā kriminālprocesā agrāk sniegtajās liecībās, izmantošanai tiesas nolēmuma pamatošanā

Kriminālprocesa likuma 512. panta otrās daļas 4. punktā paredzētā aizstāvības piekrišana izmantot ziņas, kas fiksētas konkrētajā kriminālprocesā iepriekš sniegtajās liecībās, kuras lēmumā par krimināllietas nodošanu tiesai norādītas tiesā izmantojamo pierādījumu uzskaitījumā, var būt gan tieša (mutvārdos vai rakstveidā izteikta), gan izteikta ar konkludentām darbībām, un tā var tikt sniegta līdz lēmuma pieņemšanai par tiesas izmeklēšanas pabeigšanu.

Šādai piekrišanai ir jābūt skaidrai un nepārprotamai, sniegtai, aizstāvībai apzinoties tās juridiskās sekas, un tā vēlāk nav atsaukta.

Aizstāvība, izsakot attiecīgu lūgumu, var piekrist tādu ziņu par faktiem izmantošanai nolēmuma pamatošanā, kas fiksētas konkrētajā kriminālprocesā sniegtajās liecībās un ietvertas lietas materiālos, arī tad, ja prokurors tās nav norādījis tiesā izmantojamo pierādījumu uzskaitījumā, tomēr arī šādai piekrišanai jāatbilst iepriekš minētajām prasībām.

Valsts amatpersonas darbību kvalifikācija, ja tās atbilst gan kādā no Krimināllikuma XXIV nodaļas „Noziedzīgi nodarījumi valsts institūciju dienestā” pantiem, gan citā Krimināllikuma pantā paredzētā noziedzīgā nodarījuma pazīmēm

Ja muitas kontroles punkta muitas uzraugs (valsts amatpersona), veicot savus pienākumus, transportlīdzekļa skenēšanas rezultātā iegūtās oriģinālās fotodatnes aizvieto ar tādām, kurās muitošanai pakļautās preces nav redzamas, šādas darbības atzīstamas par muitošanai pakļauto preču slēpšanu, kas veido daļu no Krimināllikuma 190. pantā paredzētā noziedzīgā nodarījuma (kontrabanda) objektīvās puses. Tādēļ valsts amatpersona atzīstama par šī noziedzīgā nodarījuma līdzizdarītāju. (skat. blakus lēmumu)

Dienesta pilnvaru pārsniegšana (Krimināllikuma 317. pants)

Par acīmredzamu ar likumu vai uzliktu uzdevumu piešķirto tiesību un pilnvaru robežu pārsniegšanu Krimināllikuma 317. panta izpratnē atzīstama arī tāda valsts amatpersonas darbība, kuru nav tiesīga veikt neviena valsts amatpersona; tajā skaitā tāda darbība, kas atbilst citā Krimināllikuma pantā paredzēta noziedzīga nodarījuma pazīmēm. Šādā gadījumā jāizvērtē, vai pastāv normu konkurence vai noziedzīgu nodarījumu ideālā kopība. (skat. blakus lēmumu)

Apelācijas instances tiesas tiesības atzīt par pierādītiem no apsūdzības atšķirīgus noziedzīgā nodarījuma faktiskos apstākļus vai juridisko kvalifikāciju

Kriminālprocesa likuma 455. panta ceturtā daļa, kas stājās spēkā 2024. gada 22. oktobrī, nav piemērojama apelācijas instances tiesā, jo tai ir saistošs aizliegums pasliktināt apsūdzētā stāvokli, ja par pirmās instances spriedumu nav iesniegts prokurora protests (Kriminālprocesa likuma 562. panta otrā daļa). (skat. blakus lēmumu)

Tēze:
Ja kaut viena no turpinātu noziedzīgu nodarījumu veidojošām prettiesiskajām darbībām ir pabeigta, bet cita savstarpēji saistīta tāda pati noziedzīgā darbība nav izdarīta līdz galam no vainīgās personas gribas neatkarīgu iemeslu dēļ, noziedzīgais nodarījums kopumā kvalificējams kā pabeigts, ja vien vainīgās personas līdz galam nerealizētais nodoms nav bijis konkretizēts un vērsts uz smagāka noziedzīga nodarījuma izdarīšanu.

Tēzes:
Noziedzīgo nodarījumu klasifikāciju un kriminālatbildības noilguma termiņa aprēķināšanu nemaina 2012. gada 13. decembra likuma „Grozījumi Krimināllikumā” pārejas noteikumu 4. punkts, ar kuru samazināts maksimālais brīvības atņemšanas soda ilgums

2012. gada 13. decembra likuma „Grozījumi Krimināllikumā” pārejas noteikumu 4. punkts, kas noteic, ka persona sodāma saskaņā ar noziedzīga nodarījuma izdarīšanas laikā spēkā esošo likumu, nepārsniedzot jaunajā likuma redakcijā paredzēto maksimālo sodu, pats par sevi negroza noziedzīgā nodarījuma klasifikāciju un neietekmē kriminālatbildības noilguma termiņu.

Kriminālatbildības noilguma termiņš vairāku noziedzīgu nodarījumu gadījumā

Ja noilguma tecējuma laikā izdarīts jauns noziedzīgs nodarījums, no jaunā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas brīža visiem izdarītajiem noziedzīgajiem nodarījumiem piemērojams viens kopīgs noilguma termiņš – tas, kas paredzēts par smagāko no tiem.