Augstākās tiesas mājaslapas Tiesu prakses sadaļā nolēmumu arhīva klasifikatoros novembrī pievienoti pieci Krimināllietu departamenta nolēmumi (iekavās aiz virsraksta norādīta nolēmuma klasifikācija pēc lietu kategorijām).

 

Pievienoti klasifikatoros ar virsrakstu un tēzēm

 

Tēzes:
Cietušā jauna liecība kā jaunatklāts apstāklis kriminālprocesā

Cietušās personas liecība, kurā viņa sniedz no pirmstiesas kriminālprocesā vai tiesā sniegtās liecības atšķirīgu notikušā atspoguļojumu, pati par sevi nav uzskatāma par tādu jaunatklātu apstākli, kas būtu pamats kriminālprocesa atjaunošanai, jo ar spēkā stājušos tiesas spriedumu par ticamām atzītās cietušās liecības nevar tikt apšaubītas ar jaunām tās pašas personas liecībām, kuru ticamību neapstiprina citi pierādījumi.

Par jaunatklātu apstākli var atzīt tikai tādu jaunu liecību, kuras saturs pats par sevi vai kopā ar agrāk konstatētajiem apstākļiem ar pietiekamu ticamības pakāpi varētu ietekmēt spēkā esošu nolēmumu.

Tiesiskās stabilitātes princips un kriminālprocesa atjaunošana sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem

Izskatot pieteikumu par kriminālprocesa atjaunošanu jaunatklātu apstākļu dēļ, tiek lemts par nepieciešamību atkāpties no tiesiskās stabilitātes principa un atkārtoti veikt kriminālprocesu, nevis par personas vainīgumu, tāpēc princips „šaubu gadījumā par labu apsūdzētajam” (in dubio pro reo), kas tiek piemērots kriminālprocesā, vērtējot pierādījumus un noskaidrojot faktiskos apstākļus, nav piemērojams.

Tiesai, izskatot pieteikumu par kriminālprocesa atjaunošanu sakarā ar jaunatklātu apstākli, ir atļauts veikt jauno pierādījumu ticamības un nozīmīguma izvērtējumu, lai konstatētu, vai tie objektīvi var mainīt lietas iznākumu, taču tiesai šajā stadijā nav tiesību pieprasīt, lai šie pierādījumi ar absolūtu pārliecību garantētu notiesātajam labvēlīgu iznākumu.

Tēzes:
Šaujamieroča un munīcijas glabāšana bez tiesiska pamata kā Krimināllikuma 233. panta otrajā daļā paredzētais noziedzīgais nodarījums

Krimināllikuma 233. panta otrās daļas izpratnē ar šaujamieroča un munīcijas glabāšanu bez atļaujas saprot to neatļautu turēšanu arī gadījumos, ja glabāšanas atļauja nav pagarināta vai ir anulēta pirms termiņa pēc tam, kad ir beidzies Ieroču aprites likumā paredzētais termiņš to nodošanai Valsts policijai.

Noziedzīga nodarījuma priekšmets un noziedzīga nodarījuma izdarīšanas priekšmets

1. Noziedzīga nodarījuma priekšmets, kas ir noziedzīga nodarījuma objekta sastāvdaļa, ir jānorobežo no noziedzīga nodarījuma izdarīšanas priekšmeta – rīkiem un līdzekļiem, ar kuru palīdzību noziedzīgs nodarījums izdarīts. Noziedzīga nodarījuma izdarīšanas priekšmets atšķirībā no noziedzīgā nodarījuma priekšmeta nav saistāms ar Krimināllikuma Sevišķās daļas normā aizsargātās intereses saturu.

2. Šaujamierocis un munīcija to neatļautas glabāšanas gadījumā ir Krimināllikuma 233. pantā paredzētā noziedzīgā nodarījuma priekšmets.

3. Šaujamierocis un tā munīcija, kas tiek glabāti bez tiesiska pamata, ir uzskatāmi par apgrozībā aizliegtām lietām Ieroču aprites likuma izpratnē un līdz ar to –  arī par mantu, kas saistīta ar noziedzīgu nodarījumu un kuras nonākšana brīvā apritē nav pieļaujama. Ar noziedzīgu nodarījumu saistīta manta ir konfiscējama saskaņā ar Krimināllikuma 70.13 panta otro daļu.

Tēzes:
Kasācijas sūdzībā vai protestā norādītā argumenta izvērtēšanai nav šķērslis tas, ka arguments ir sasaistīts ar nepareizu tiesību normu

Norādes kasācijas sūdzībā vai protestā uz tiesību normām pašas par sevi neveido nedz to apjomu, nedz ietvarus Kriminālprocesa likuma 584. panta pirmās daļas izpratnē. Tādēļ kasācijas instances tiesa vērtē kasācijas sūdzībā vai protestā norādīto argumentu pēc būtības, un, ja tā saturs attiecas uz citu tiesību normu, nevis sūdzībā vai protestā norādīto, kasācijas instances tiesa, ievērojot principu iura novit curia, piemēro atbilstošo normu.

Izvērtējamo apstākļu kopums, izlemjot, vai piemērojams reāls brīvības atņemšanas sods, vai nosacīta notiesāšana (Krimināllikuma redakcijā līdz 2024. gada 31. decembrim)

Pārbaudot Krimināllikuma 55. panta nosacījumu piemērošanu (likuma redakcijā līdz 2024. gada 31. decembrim), tiesai vispusīgi jāizvērtē visi apstākļi, kas var pamatot gan reāla brīvības atņemšanas soda piemērošanas nepieciešamību, gan nosacītu notiesāšanu, un jānosaka, kurai apstākļu grupai konkrētajā gadījumā ir piešķirams lielāks svars, lai atkarībā no tā izšķirtos starp reāla brīvības atņemšanas soda piemērošanu un nosacītu notiesāšanu.

Aresta uzlikšana apsūdzētā vienīgajam īpašumā esošajam nekustamajam īpašumam (mājoklim), lai nodrošinātu cietušajam nodarītā kaitējuma kompensācijas piedziņu

Lai nodrošinātu cietušajam nodarītā kaitējuma kompensācijas piedziņu, arestu var uzlikt un kompensācijas nesamaksāšanas gadījumā piedziņu var vērst arī uz apsūdzētā īpašumā vai kopīpašumā esošo vienīgo nekustamo īpašumu, kurš ir apsūdzētā vienīgais mājoklis un kurā viņš dzīvo ikdienā.

Tēze:
Tehnisko līdzekļu izmantošana ir viens no speciālā izmeklēšanas eksperimenta fiksēšanas veidiem. Speciālā izmeklēšanas eksperimenta gaitas fiksēšana ar tehniskajiem līdzekļiem, piemēram, ar skaņu ierakstu, nav atsevišķa speciālā izmeklēšanas darbība, līdz ar to tās veikšanai nav nepieciešama atsevišķa atļauja.

Tēze:
Ja apsūdzētajam pastāvēja iespēja un bija pienākums sniegt palīdzību mazgadīgam cietušajam, kurš, būdams atstāts bez uzraudzības, bija guvis smagus miesas bojājumus, bet apsūdzētais to nedarīja, un tā rezultātā iestājusies mazgadīgā cietušā nāve, šāds nodarījums, ja tas izdarīts līdz 2021. gada 1. februārim, un ja apsūdzētā psihiskā attieksme pret cietušā nāvi izpaudusies noziedzīgas nevērības formā, kvalificējams kā noziedzīgo nodarījumu kopība pēc Krimināllikuma 141. panta otrās daļas un 123. panta pirmās daļas.