Augstākās tiesas mājaslapas Tiesu prakses sadaļā nolēmumu arhīva klasifikatoros decembrī pievienoti astoņi Civillietu departamenta nolēmumi (iekavās aiz virsraksta norādīta nolēmuma klasifikācija pēc lietu kategorijām).

 

Pievienoti klasifikatoros ar virsrakstu un tēzēm

 

Tēze:
Eksperta atzinuma mērķis ir analizēt faktus tajā jomā, kurā tiesai nav speciālu zināšanu. Situācijā, kad ekspertam uzdotie jautājumi vērsti uz būvniecības rezultātā lietai taisīto izdevumu apmēru un raksturojumu, ekspertam primāri ir jāpārliecinās, vai un kādi konkrēti darbi reāli ir veikti, kā arī kādas ir to izmaksas, un atzinumā sagaidāmi konkrēti, aprēķinos balstīti secinājumi par lietai taisīto izdevumu apmēru naudas izteiksmē atsevišķi katrai ieguldījumu pozīcijai un kopumā. Lietai taisīto izdevumu klasificēšana (Civillikuma 865. pants) ir nevis tehnisks (ekspertam uzdodams), bet gan juridisks jautājums, kas ir ekskluzīvā tiesas kompetencē.

Tēzes:
Ierunas tiesības rašanās brīdis cesijā nodota nākotnes prasījuma gadījumā

Parādnieks pret cesionāru nevar izlietot tādas ierunas, kuras parādniekam pret cedentu ir radušās jau pēc notikušās cesijas. Attiecībā uz darījumu, ar kuru apsolīts nodot nākotnes prasījumus, par šādu brīdi ir uzskatāms attiecīgā nākotnes prasījuma rašanās brīdis.

Būvdarbu dokumentu novērtēšana civiltiesiskā strīdā

Būvniecības procesa kā reglamentētās jomas rekonstrukcijā, kad tiek izšķirts civiltiesisks strīds, tiesai katrā ziņā jānovērtē normatīvajos aktos noteiktie būvniecības dokumenti, to nepilnīgums vai neesība, lai nodibinātu lietas izspriešanai nozīmīgus faktus, kas attiecas uz procesu, kura atbilstības izvērtēšanas nolūkā tas ir pakļauts īpašai dokumentēšanas kārtībai.

Tēzes:
Prasība par dalībnieka izslēgšanu no sabiedrības ar ierobežotu atbildību apstākļos, kad dalībnieks savas tiesības sabiedrībā īsteno caur pilnvarnieku, kurš vienlaikus ir sabiedrības valdes loceklis

Ja sabiedrības ar ierobežotu atbildību dalībnieks ir izlēmis savas tiesības sabiedrībā īstenot nevis personiski, bet gan caur pilnvarnieku, tas nemaina viņa dalības sabiedrībā būtību. Tā kā valdes locekļa, kas vienlaikus ir arī sabiedrības dalībnieks, darbība valdes locekļa amatā, vērtējot dalībnieka izslēgšanas priekšnoteikumus, tiek attiecināta arī uz šo pašu personu kā dalībnieku, tādai pašai pieejai jābūt arī tad, kad dalībnieks ir „paslēpies aiz pilnvarnieka muguras”.

Būtisks kaitējums sabiedrības interesēm prasībā par dalībnieka izslēgšanu no sabiedrības ar ierobežotu atbildību

Būtisks kaitējums Komerclikuma 195. panta pirmās daļas noteikumu izpratnē var būt ne tikai naudas izteiksmē novērtējami zaudējumi, bet arī cita veida nelabvēlīgas sekas, no kurām cietusi sabiedrība un kuras ir nevis maznozīmīgas, bet gan ir atzīstamas par pietiekami nopietnām.

Tēze:
Civillikuma 1613. panta jēgai un mērķim pretējs ir tāds šīs normas iztulkojums, kuram atbilstoši par nenozīmīgu trūkumu tiktu atzīta preces neatbilstība līgumā tieši pielīgtai, būtiskai preces īpašībai. Tādas preces, kas neatbilst līgumā tieši noteiktai specifikācijai (prasībām), lietošanas iespēja vai lietošanas turpināšana nav atzīstama par vienīgo un nepieciešamo priekšnoteikumu preces nenozīmīga trūkuma konstatēšanai, lai atsavinātāju, kas apgalvojis līgumā tieši pielīgtas tehniskās prasības esību precei, atbrīvotu no likumā paredzētās atbildības. Šajā gadījumā preces lietošanas iespēja ir tikai sekundāra (papildu) pazīme nenozīmīga trūkuma konstatēšanai.

Tēze:
Tiesu izpildītāja darbības, saskaņā ar Komerclikuma 402. pantu rīkojot likumiskās rokasķīlas tiesības priekšmeta izsoli, tiek kontrolētas Civilprocesā likuma noteiktajā kārtībā. Piedzinējs vai parādnieks ir tiesīgs iesniegt sūdzību par tiesu izpildītāja darbībām attiecībā uz šādas izsoles izziņošanu un izsoles kārtību.

 

Pievienoti klasifikatoros tikai virsrakstu (bez tēzēm)