Augstākās tiesas mājaslapas Tiesu prakses sadaļā nolēmumu arhīva klasifikatoros novembrī pievienoti četrpadsmit Civillietu departamenta nolēmumi (iekavās aiz virsraksta norādīta nolēmuma klasifikācija pēc lietu kategorijām).

 

Pievienoti klasifikatoros ar virsrakstu un tēzēm

 

Tēzes:
Lēmums par īpašuma tiesības atjaunošanu uz zemesgabalu vai lēmums par zemesgabala piešķiršanu īpašumā par samaksu kā pamats servitūta tiesības atzīmes ierakstīšanai zemesgrāmatā

Atbilstoši likuma „Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās” 11. panta pirmajam teikumam iestādes lēmums par īpašuma tiesības atjaunošanu uz zemesgabalu vai lēmums par zemesgabala piešķiršanu īpašumā par samaksu – kā administratīvs akts (sk. arī Zemesgrāmatu likuma 44. pantu) – ir nevis pamats servitūta tiesības nostiprināšanai, bet gan vienīgi pamats servitūta tiesības atzīmes ierakstīšanai zemesgrāmatā. Savukārt kā pamats šādas atzīmes aizstāšanai ar servitūta tiesības nostiprinājumu var kalpot vai nu tiesisks darījums, t. i., testaments vai līgums (tostarp izlīgums, kas apstiprināts ar tiesas lēmumu), vai arī tiesas spriedums (sk. Civillikuma 1231. panta 2. un 3. punktu).

Apgrūtinātā (kalpojošā) nekustamā īpašuma īpašnieka piekrišana servitūta tiesības nostiprināšanai

Ja zemesgrāmatā ierakstītās servitūta tiesības atzīmes aizstāšanu ar ierakstu (servitūta tiesības nostiprinājumu) lūdz valdošā nekustamā īpašuma īpašnieks (servitūta izlietotājs), ir nepieciešama ar šādu atzīmi apgrūtinātā (kalpojošā) nekustamā īpašuma īpašnieka kā personas, pret kuru konkrētais nostiprinājums vērsts, piekrišana lūgtās servitūta tiesības nostiprināšanai, izņemot gadījumus, kad nostiprinājuma pamatā ir tiesas spriedums vai lēmums (sk. Zemesgrāmatu likuma 44. panta pirmo daļu un 61. panta pirmās daļas 2. punktu).

Tēze:
Prasījuma tiesību pret vienu solidāri atbildīgo uzņēmuma pārejas dalībnieku cedēšana neizbeidz kreditora prasījuma tiesības pret citiem uzņēmuma pārejas dalībniekiem, kuri par uzņēmuma saistībām atbild uz Komerclikuma 20. panta noteikumu pamata. No cesijas līguma noteikumiem un to iztulkojuma ir atkarīgs, vai cedēts ir prasījums tikai pret vienu no kopparādniekiem, vai arī kreditors ar cesiju ir nodevis cesionāram prasījumus pret visiem kopparādniekiem.

Tēze:
Atšķirībā no procesuālajiem līdzdalībniekiem, kuriem ir vienota interese, pretējās puses lietā nav tiesīgas iesniegt vienu kopīgu kasācijas sūdzību. Ja prasītājs un atbildētājs ir iesnieguši šādu kasācijas sūdzību, tā no procesuālo darbību izpildīšanas viedokļa ir vērtējama kā divas patstāvīgas kasācijas sūdzības.

Tēzes:
Komerclikuma 20. panta (Uzņēmuma pāreja) mērķis

Komerclikuma 20. panta mērķis ir aizsargāt kreditoru tiesības un intereses, paredzot uzņēmumā ietilpstošo saistību (pasīvu) nedalāmību no šajā uzņēmumā ietilpstošajām tiesībām (aktīviem), tostarp nepieļaut uzņēmuma pārejas izmantošanu kā instrumentu, ar kura palīdzību izvairīties no saistību pildīšanas un pasargāt mantu no kreditoru vērstās piedziņas.

Par saistībām, kuras pirms aktīvu pārejas bijušas apvienotas vienā organizatoriski saimnieciskā vienībā ar ieguvējam pārgājušajiem aktīviem un citiem saimnieciskajiem labumiem (sk. Komerclikuma 18. pantu) un kuru izpildes termiņš vai nosacījums iestājas piecu gadu laikā pēc uzņēmuma pārejas, turpina atbildēt uzņēmuma nodevējs, un kopīgi ar viņu (solidāri) par šīm saistībām atbild arī uzņēmuma ieguvējs.

Pievienotās vērtības nodokļa likumā paredzētās uzņēmuma pārejas izpratnes nepamatota izmantošana Komerclikuma normu iztulkošanā

Lai konstatētu uzņēmuma pāreju Komerclikuma 20. panta pirmās daļas izpratnē, nav izšķirošas nozīmes tam, vai ieguvējam ir pārgājis tāds uzņēmuma elementu kopums, kas ir nepieciešams un vienlaikus pietiekams neatkarīgas un patstāvīgas saimnieciskās darbības turpināšanai līdzšinējā veidā un profilā bez būtiskām izmaiņām. Šāds izšķirošs kritērijs domāts Pievienotās vērtības nodokļa likuma 7. panta otrajā daļā paredzētā atbrīvojuma no pievienotās vērtības nodokļa maksāšanas noteikšanai, ņemot vērā minētās normas mērķi aizsargāt uzņēmuma pārejā tieši iesaistīto subjektu, t. i., uzņēmuma nodevēja un ieguvēja, intereses un atvieglot uzņēmuma pāreju, vienkāršojot to un izvairoties no uzņēmuma ieguvēja līdzekļu apgrūtināšanas ar nesamērīgu pievienotās vērtības nodokļa maksājumu.

Kreditoru aizsardzība aktīvu un citu saimniecisko labumu nodošanas gadījumā starp „vienotai kontrolei” pakļautām kapitālsabiedrībām

Situāciju, kad vienai un tai pašai fiziskai personai pieder visas kapitāla daļas vismaz divās sabiedrībās ar ierobežotu atbildību, kuras darbojas vienā nozarē, un šī fiziskā persona turklāt vēl ieņem vienīgā valdes locekļa amatu abās minētajās kapitālsabiedrībās, ikdienā tās faktiski vadot un pārstāvot, no juridiskā viedokļa var kvalificēt kā „vienotu kontroli”.

Šādā vienotas kontroles situācijā vienīgā dalībnieka un valdes locekļa lēmums par vienas atkarīgās sabiedrības uzņēmuma pāreju otrai atkarīgajai sabiedrībai patiesībā ir nevis tipisks uzņēmuma pārejas darījums starp personiski un saimnieciski neatkarīgām pusēm, bet gan iekšējs strukturāls lēmums par aktīvu un citu saimniecisko labumu „pārbīdi” šim vienam labuma guvējam piederošo ekonomisko vienību (uzņēmumu) starpā. Kaut arī aktīvu un citu saimniecisko labumu pārbīde starp vienotai kontrolei pakļautām ekonomiskām vienībām ir līdzīgāka „iekšējai restrukturizācijai”, nevis uzņēmuma pārejai „citas personas īpašumā vai lietošanā” (sk. Komerclikuma 20. panta pirmo daļu), no tiesisko seku viedokļa šāda pārbīde ir juridiski pielīdzināma tipiskai uzņēmuma pārejai starp neatkarīgām pusēm.

Vienotas kontroles esība ir viena no pazīmēm šādai kontrolei pakļautu kapitālsabiedrību starpā īstenotas uzņēmuma pārejas konstatēšanai, tostarp izšķirošs saimnieciskās darbības nepārtrauktības un pēctecības rādītājs, kas liecina par to, ka pēc īstenotās pārejas attiecīgā ekonomiskā vienība ir saglabājusi savu identitāti gan no tās faktiskās piederības, gan arī no turpmākas izmantošanas viedokļa.

Tēze:
Zvērināta tiesu izpildītāja sastādītā akta par fakta fiksēšanu patiesīgumu nevar apstrīdēt Civilprocesa likuma 178. panta trešajā daļā noteiktajā kārtībā, ceļot atsevišķu prasību, bet akts vērtējams kā rakstveida pierādījums, pārbaudot tajā fiksēto faktu patiesīgumu, izskatot lietu pēc būtības.

Tēze:
Pašvaldības domes priekšsēdētājs var darboties gan kā pašvaldības pārstāvis, gan kā domes deputāts, gan kā privātpersona. Līdz ar to, lemjot par pašvaldības civiltiesisko atbildību par deputāta izteikumiem privātā tiešsaistes sociālajā tīklā, jānošķir, kurā no šiem statusiem deputāts īstenojis saziņu.

Vispārīgi par pašvaldības rīcību nav uzskatāma tās domes priekšsēdētāja darbība, kas veikta viņa privātajā sociālā tīkla kontā.

Tēze:
Vispiemērotākie tiesiskās aizsardzības līdzekļi, lai aizsargātu kreditora piedziņas tiesību pret tādu parādnieku, kurš – nolūkā pasargāt savu mantu no kreditora vērstās piedziņas – sev piederošo nekustamo īpašumu ir fiktīvi atsavinājis tālāk citai personai, kas ierakstīta zemesgrāmatā kā nekustamā īpašuma jaunā īpašniece, ir fiktīvā atsavinājuma līguma atzīšana par spēkā neesošu un kreditora tiesības vērst piedziņu uz fiktīvi atsavināto nekustamo īpašumu kā parādniekam piederošu noteikšana jeb atzīšana ar tiesas spriedumu.

Tēze:
Tieši juridiskās personas maksātnespējas procesa pasludināšana ir brīdis, ar kuru izbeidzas valdes locekļa tiesības pārstāvēt sabiedrību. Uzņēmumu reģistra vestajā komercreģistrā izdarītais ieraksts par sabiedrības valdes locekļa darbības apturēšanu un administratora iecelšanu ir nevis konstitutīvs ieraksts, ar kuru nodibināts personas tiesiskais statuss, bet gan deklaratīvs ieraksts, kura publiskās ticamības funkcija ir paredzēta trešo personu aizsardzībai.

 

Pievienoti klasifikatoros tikai ar virsrakstu (bez tēzēm)