Augstākā tiesa nepiekrīt pēc Valsts kontroles revīzijas atzinuma publiskošanas masu medijos izskanējušajam viedoklim, ka aizvadītajā gadā būtu neefektīvi iztērējusi valsts budžeta piešķirto finansējumu. Par to otrdien, 12. maijā, preses brīfingā žurnālistus informēja Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs.

Augstākās tiesas priekšsēdētājs mediju uzmanību vērsa uz divām būtiskām niansēm. Pirmkārt, Valsts kontroles revīzija bija par 2008. gadu, kad ekonomiskā situācija valstī bija pavisam citāda nekā šobrīd, un Augstākā tiesa rīkojusies atbilstoši pagājušajā gadā spēkā esošajiem likumiem. Otrkārt, Valsts kontroles revīzijas ziņojumā nav norādīts neviens būtisks pārkāpums. Ir konstatētas atsevišķas nepilnības, bet nevienu no tām Valsts kontrole nav atzinusi par augstas prioritātes.

Starp nepilnībām, kuru novēršanu Valsts kontrole atzīmējusi kā vidēju prioritāti, ir tādu pabalstu un kompensāciju veidu paredzēšana Augstākās tiesas tiesnešiem un darbiniekiem, kas, pamatojoties uz Darba likumu un likumu „Par tiesu varu”, noteikti ar Augstākās tiesas normatīvajiem aktiem.

Kā jau norādīts iepriekš, Augstākā tiesa uzskata, ka darbinieku tiesības līdzās darba algai, piemaksām un prēmijām saņemt arī cita veida atlīdzību saistībā ar darbu ir noteiktas Darba likumā un nav pamata uzskatīt, ka likumdevējs nebūtu vēlējies minētās tiesības piešķirt tiem darbiniekiem, kas strādā tiesā.

Tāpat arī likumā „Par tiesu varu” ir noteikti gadījumi, kad valstij ir pienākums tiesnesim izmaksāt pabalstus un kompensācijas, tomēr no likuma neizriet, ka tiesnesim nevarētu tikt izmaksāti arī citi pabalsti un kompensācijas.

Priekšsēdētājs norādīja, ka šie darba samaksas veidi Augstākajā tiesā noteikti līdzīgi kā Valsts civildienesta ierēdņiem, taču tie bijuši salīdzinoši daudz mazāki. Šāda kompensāciju un piemaksu kārtība Augstākajā tiesā bijusi noteikta jau kopš 2005. gada, un nevienā no iepriekšējiem gadiem Valsts kontrole to nebija norādījusi kā neatbilstību likumam. Valsts kontrole iepriekšējos gados bija pat devusi ieteikumus, kā šos samaksas veidus pareizāk noformēt grāmatvedībā. I. Bičkovičs pauda neizpratni par Valsts kontroles uzskatu maiņu, jo likumdošanā nekādu izmaiņu šajā ziņā nav bijis. Vienīgā pārmaiņa ir tā, ka kopš 2009. gada 1. janvāra ar likumu aizliegta jebkādu piemaksu un kompensāciju izmaksa no valsts budžeta finansētajās iestādēs, un Augstākā tiesa to stingri ievēro.

Otrs vidējas prioritātes Valsts kontroles secinājums, analizējot revīzijas gaitā konstatētās nepilnības, ir piemaksu jeb prēmiju par darbu paaugstinātas intensitātes apstākļos izmaksa Augstākās tiesas tiesnešiem un darbiniekiem 2008. gada decembrī. Augstākās tiesas priekšsēdētājs vērsa uzmanību, ka Valsts kontrole nav atzinusi par nelikumīgu šo naudas līdzekļu izmaksas faktu, bet norādījusi, ka samaksa, kas noformēta kā piemaksas, faktiski bijusi prēmijas. I. Bičkovičs uzsvēra, ka tiesa kļūdaini rīkojusies tādēļ, ka, atšķirībā no citām valsts institūcijām un ministrijām, neizmaksājusi prēmijas sakarā ar Valsts svētkiem vai dienu pirms Valsts kasei dots rīkojums aizvērt prēmiju kontus. Augstākā tiesa ievērojusi savu iekšējo kārtību, ka prēmijas tiek piešķirtas, izvērtējot katra tiesneša un darbinieka darbu ceturksnī. Turklāt izpildvara nav tiesīga noteikt, kā izlietojams ar likumu Augstākajai tiesai piešķirtais budžeta finansējums.

Pārējos Valsts kontroles atzinumā minētos faktus, piemēram, Līgo pasākumu kolektīvam vai bijušā priekšsēdētāja Guļāna atvadu pasākumu, I. Bičkovičs uzsvēra kā nebūtiskus, jo summas, kas tajos izlietotas, nav tik lielas, lai būtu būtiski ietekmējušas valsts budžetu.
 

Informāciju sagatavoja

Augstākās tiesas Komunikācijas nodaļas vadītāja Rasma Zvejniece

E-pasts: rasma.zvejniece@at.gov.lv, tālrunis: 67020396, 28652211