Noslēdzoties tiesu reformas jeb pārejas uz tīro trīs instanču tiesu sistēmu pirmajam posmam, 2014.gada 31.decembrī beidza pastāvēt Augstākās tiesas apelācijas instance krimināllietās – Krimināllietu tiesu palāta. Aizverot šo Augstākās tiesas vēstures lappusi, izdota grāmata „Latvijas Republikas Augstākās tiesas Krimināllietu tiesu palāta 1995–2014”.
Grāmatā apkopota Krimināllietu tiesu palātas svarīgāko notikumu hronika – sākot ar 1995.gada 3.oktobra Augstākās tiesas plēnuma lēmumu par Senāta departamentu un tiesu palātu izveidošanu līdz pēdējai tiesas sēdei 2014.gada decembrī. Statistika liecina – 19 gados Krimināllietu tiesu palātas tiesvedībā bijušas vairāk nekā 7600 lietas.
Grāmata stāsta arī par cilvēkiem, kas strādājuši Krimināllietu tiesu palātā. Palātai bijuši trīs priekšsēdētāji – Andrejs Lepse, Ivars Bičkovičs un Ervīns Kušķis, un viņu vadībā šajos gados strādājuši 18 tiesneši un 16 tiesnešu palīgi. Kopā ar kancelejas darbiniekiem – 89 cilvēkiem Krimināllietu tiesu palāta bijusi viņu dzīves daļa. Par to liecina arī grāmatas vērtīgākā un interesantākā nodaļa – tiesnešu un darbinieku atmiņas un fotogrāfijas par kopīgajiem darba un atpūtas mirkļiem.
Pasniedzot grāmatu bijušajiem palātas tiesnešiem, Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs atzīmēja tās vērtības, ko Krimināllietu tiesu palāta devusi Latvijas tiesu sistēmai – bez izskatītajām tiesu lietām, ir izdoti apelācijas instances nolēmumu krājumi, vairāki palātas tiesnešu palīgi ir izauguši par tiesnešiem, prokuroriem, advokātiem, divi Satversmes tiesas tiesneši bijuši Krimināllietu tiesu palātas tiesneši, gandrīz viss kasācijas instances – Krimināllietu departamenta – sastāvs ir veidojies no bijušajiem palātas tiesnešiem.
Grāmata izdota nelielā tirāžā tikai kā piemiņas izdevums, kas glabāsies arī Augstākās tiesas lasītavā un muzejā.
Krimināllietu tiesu palāta – notikumu hronika
1995.gada 3.oktobris – Augstākās tiesas plēnums apstiprina jaunu Augstākās tiesas struktūru, kuras sastāvā darbu sāk arī Krimināllietu tiesu palāta 13 tiesnešu sastāvā: Ivars Bičkovičs, Aija Branta, Voldemārs Čiževskis, Valda Eilande, Artūrs Freibergs, Nadežda Ramona Jansone, Ausma Keiša, Andrejs Lepse, Luka Lotko, Anita Nusberga, Leontīne Plūksna, Ludmila Poļakova, Valdis Salmiņš. Par Krimināllietu tiesu palātas priekšsēdētāju ievēl Andreju Lepsi.
1995.gada 1.novembris – Darbu sāk Krimināllietu tiesu palātas kanceleja. Vadītāja Daina Zomerfelde, sekretāres referentes Regīna Turkopuls un Ulrika Šulca-Ašeradena, tiesas sēžu sekretāres Kristīne Krēsliņa un Marika Karaboviča, tulce Svetlana Jakovenko.
1995.gada 27.novembris – Krimināllietu tiesu palāta akceptē dokumentu „Atbildes uz jautājumiem, kas radušies tiesās sakarā ar apelācijas tiesvedības uzsākšanu Latvijā no 1995.gada 1.oktobra”. Darba grupā, kas izstrādā atbildes un rekomendācijas apgabaltiesu tiesnešiem, strādā tiesneši Ivars Bičkovičs, Ludmila Poļakova un Valdis Salmiņš.
1995.gada 28.decembris – Krimināllietu tiesu palāta izskata pēdējo sūdzību par Augstākās tiesas Krimināltiesas kolēģijas spriedumu, kā tas paredzēts Kriminālprocesa kodeksa pārejas noteikumos. Tiesa, kuras sastāvā tiesneši Leontīne Plūksna, Anita Nusberga un Voldemārs Čiževskis, negroza spriedumu par bijušā Latvijas Komunistiskās partijas Centrālkomitejas pirmā sekretāra Alfrēda Rubika un sekretāra Ojāra Potreki notiesāšanu.
1996.gada 8.aprīlis – Ar tieslietu ministra rīkojumu Krimināllietu tiesu palātas tiesnese Valda Eilande iekļauta Latvijas Kriminālprocesa kodeksa izstrādāšanas darba grupā.
1996.gada 18.aprīlis – Latvijas Tiesnešu biedrības kopsapulcē par biedrības prezidentu ievēl Krimināllietu tiesu palātas priekšsēdētāju Andreju Lepsi.
1996.gada 19.septembris – Augstākās tiesas plēnums par Satversmes tiesas tiesneša amata kandidātiem no Latvijas tiesnešu vidus izvirza Krimināllietu tiesu palātas priekšsēdētāju Andreju Lepsi un Bauskas rajona tiesas priekšsēdētāju Ilzi Skultāni. Saeima Augstākās tiesas plēnuma izvirzītos kandidātus neapstiprina. Augstākās tiesas plēnums atkārtoti Satversmes tiesas tiesnešu amatiem izvirza šos pašus kandidātus.
1996.gada 14.novembris – Saeima apstiprina Andreju Lepsi un Ilzi Skultāni Satversmes tiesas tiesnešu amatā uz 10 gadiem. Krimināllietu tiesu palātas priekšsēdētāja pienākumus pilda Ivars Bičkovičs.
1996.gada 27.decembris – Par Krimināllietu tiesu palātas priekšsēdētāju Augstākās tiesas plēnums ievēl Ivaru Bičkoviču.
1997.gada 12.februāris – Septiņdesmit trīs gadu vecumā miris tiesnesis Luka Lotko.
1997.gada 26.marts – Darbu Krimināllietu tiesu palātā sāk Marija Goldšmite, pirms tam Rīgas apgabaltiesas tiesnese.
1997.gada 1.aprīlis – Darbu Krimināllietu tiesu palātā sāk Eduards Pupovs, pirms tam Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas priekšsēdētājs.
1998.gada 3.aprīlis – ar Krimināllietu tiesu palātas restaurētās lielās zāles atklāšanu beidzas Tiesu pils restaurācijas darbi Augstākās tiesas telpās.
1998.gada 28.maijs – Sakarā ar Andreja Lepses atkāpšanos no Latvijas Tiesnešu biedrības prezidenta amata biedrības valde uzdod prezidenta pienākumus pildīt Krimināllietu tiesu palātas priekšsēdētājam Ivaram Bičkovičam.
1999.gada 19.marts – Tiesnese Valda Eilande ievēlēta par Augstākās tiesas plēnuma sekretāri.
1999.gada 26.marts – Latvijas Tiesnešu biedrības pilnsapulcē par biedrības prezidentu ievēl Krimināllietu tiesu palātas priekšsēdētāju Ivaru Bičkoviču, par viceprezidenti – tiesnesi Valdu Eilandi.
1999.gada 30.aprīlis – Augstākās tiesas plēnums par Centrālās vēlēšanu komisijas locekli no tiesnešu vidus ievēl Valdu Eilandi.
1999.gada 29.jūlijs – Augstākās tiesas plēnums ievēl tiesnesi Voldemāru Čiževski par Senāta Krimināllietu departamenta senatoru.
1999.gada 21.–22.septembris – Rīgā notiek Baltijas valstu Augstāko tiesu tiesnešu konference, kas ir pirmā pēc valstu neatkarības atjaunošanas. Konferences organizēšanā aktīvi piedalās Krimināllietu tiesu palātas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs un tiesnese Valda Eilande.
2000.gada 3.jūlijs – Darbu Krimināllietu tiesu palātā sāk Pēteris Opincāns, pirms tam Kurzemes apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas priekšsēdētājs.
2008.gada 7.novembris – Pirmie 49 tieslietu sistēmas darbinieki saņem jaundibināto tieslietu sistēmas Goda zīmi. Arī bijušie un esošie Krimināllietu tiesu palātas tiesneši Ausma Keiša, Eduards Pupovs un Leontīne Plūksna saņem apbalvojumu, kas izveidots, atzīmējot Latvijas tieslietu sistēmas 90.gadadienu.
2009.gada 26.februāris – Par Krimināllietu tiesu palātas priekšsēdētāju Augstākās tiesas plēnums ievēl Ervīnu Kušķi.
2009.gada 3.jūlijs – Saskaņā ar Senāta Krimināllietu departamenta senatoru kopsapulces lēmumu tiesnese Anita Nusberga iecelta par senatori Krimināllietu departamentā.
2009.gada 10.jūlijs – Ausma Keiša beidz pildīt tiesneša pienākumus un dodas pensijā.
2010.gada janvāris – Deviņpadsmitajā 1991.gada barikāžu atceres gadadienā valsts apbalvojumu – 1991.gada Barikāžu piemiņas zīmi – saņem vairāki Augstākās tiesas darbinieki, arī Krimināllietu tiesu palātas tiesnesis Andrejs Lepse, kurš Atmodas laikā bija Latvijas tautas frontes grupas vadītājs Augstākajā tiesā. LTF atbalsta grupā aktīvi darbojās arī Krimināllietu tiesu palātas tiesneses Ausma Keiša un Leontīne Plūksna.
2010.gada 22.janvāris – Eduards Pupovs beidz pildīt tiesneša pienākumus un dodas pensijā.
2010.gada 1.marts – Ar Augstākās tiesas priekšsēdētāja rīkojumu Krimināllietu tiesu palātas tiesneša pienākumus tiesneša vakances laikā uzdots pildīt Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas priekšsēdētājai Dainai Treijai.
2010.gada 22.novembris – pirmās Augstākās tiesas 20 gadu Izdienas nozīmes saņem tiesneši un darbinieki, kuri Augstākajā tiesā nostrādājuši 20 gadus kopš neatkarīgās Latvijas Republikas Augstākās tiesas pirmsākuma 1990. gadā. 20 gadu Izdienas nozīmi saņem arī Krimināllietu tiesu palātas tiesneses Ludmila Poļakova un Ramona Nadežda Jansone.
2010.gada 16.decembris – Dainu Treiju Saeima apstiprina par Augstākās tiesas tiesnesi un viņa turpina darbu Krimināllietu tiesu palātā kā pastāvīga tiesnese.
2011.gada 3.janvāris – Ramona Nadežda Jansone beidz pildīt tiesneša pienākumus un dodas pensijā.
2011.gada 3.janvāris – Ar tieslietu padomes lēmumu Krimināllietu tiesu palātas tiesneša pienākumus tiesneša vakances laikā uzdots pildīt Zemgales apgabaltiesas tiesnesim Vilim Donānam.
2011.gada 1.februāris – Ar tieslietu padomes lēmumu Krimināllietu tiesu palātas tiesneša pienākumus tiesneša vakances laikā uzdots pildīt Rīgas apgabaltiesas tiesnesim Aivaram uminskim.
2011.gada 1.februāris – Saskaņā ar Senāta Krimināllietu departamenta senatoru kopsapulces lēmumu tiesnese Inguna Radzeviča iecelta par senatori Krimināllietu departamentā.
2012.gada 2.jūlijs – Stājas spēkā grozījumi Kriminālprocesa likumā, kas nosaka tīro trīspakāpju sistēmu krimināllietu izskatīšanā, kurā visas lietas pirmajā instancē sāk skatīt rajonu (pilsētu) tiesas, bet Krimināllietu tiesu palāta turpina izskatīt vien tās 246 lietas, kas jau saņemtas tās tiesvedībā.
2012.gada 20.augusts – Saskaņā ar Senāta Krimināllietu departamenta senatoru kopsapulces lēmumu tiesnesis Pēteris Opincāns iecelts par senatoru Krimināllietu departamentā.
2013.gada 12.aprīlis – Pēc pašas vēlēšanās Krimināllietu tiesu palātas tiesneša pienākumus beidz pildīt tiesnese Daina Treija. Saeima viņu apstiprina par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi un viņa tiek iecelta par Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas priekšsēdētāju.
2014.gada 21.februāris – Augstākās tiesas plēnums atkārtoti par Krimināllietu tiesu palātas priekšsēdētāju ievēl Ervīnu Kušķi.
2014.gada 31.marts – Vilis Donāns beidz pildīt Krimināllietu tiesu palātas tiesneša pienākumus tiesneša vakances laikā un atgriežas Zemgales apgabaltiesā.
2014.gada 25.aprīlis – Beidzoties Satversmes tiesas tiesneša pilnvaru laikam, Krimināllietu tiesu palātā atgriežas tiesnese Aija Branta.
2014.gada 31.jūlijs – Sešdesmit gadu vecumā miris tiesnesis Andrejs Lepse.
2014.gada 20.novembris – Krimināllietu departamenta tiesnešu kopsapulce pieņem lēmumu ar 2015.gada 1.janvāri Krimināllietu departamenta tiesneša amatā iecelt Krimināllietu tiesu palātas tiesneses Aiju Brantu un Anitu Poļakovu.
2014.gada 24.novembris – tieslietu padome nosaka kārtību, kādā tiek sagatavots un izskatīts priekšlikums par Krimināllietu tiesu palātas tiesnešu, kas nav apstiprināti Augstākās tiesas departamenta tiesneša amatā, pārcelšanu darbā citā tiesā.
2014.gada 1.decembris – tieslietu padome izvērtē, ka Krimināllietu tiesu palātas tiesnešu pārcelšanai piemērotākais amats ir tiesneša amats Rīgas apgabaltiesā.
2014.gada 23.decembris – Krimināllietu tiesu palātas pēdējā tiesas sēde. tajā izskata vienu no tā sauktajām Rīgas 2009.gada grautiņu lietām un pirmās instances spriedumu atceļ daļā, apsūdzētajam palielinot nosacīto cietumsodu. tiesas sastāvā tiesneši Aija Branta, Jānis tiltiņš un Aivars Uminskis.
2014.gada 30.decembris – Aivars Uminskis beidz pildīt Krimināllietu tiesu palātas tiesneša pienākumus tiesneša vakances laikā un atgriežas Rīgas apgabaltiesā.
QR
