Ekspertīze civilajā tiesvedībā Eiropas Savienībā

Konferences mērķis – apspriest Eiropas Ekspertīzes un ekspertu institūta izstrādāto Eiropas juridiskās ekspertīzes vadlīniju (European Guide for Legal Expertise) projektu. Vadlīniju projekts tiek izstrādāts kopš 2014.gada pavasara ar mērķi apvienot visu ES valstu profesionāļu pieredzi tiesu ekspertīzes jautājumos, lai radītu vienotus tiesu ekspertīzes labās prakses ieteikumus, kas varētu kalpot par standartu pārrobežu tiesvedībās. Darba grupās iesaistījās speciālisti no Vācijas, Beļģijas, Bulgārijas, Spānijas, Francijas, Itālijas, Nīderlandes, Rumānijas un Lielbritānijas.

Konferencē piedalījās ap simts dalībniekiem, pārsvarā tiesneši no apelācijas un kasācijas instancēm, kā arī tiesu ekspertīzi veicošo organizāciju pārstāvji no dažādām valstīm.

Eiropas juridiskās ekspertīzes vadlīnijās plānots ietvert vairākas jautājumu sadaļas.

Ekspertu sertifikācija, reģistrācija, iecelšana. Dalībvalstīm būtu jānodrošina ekspertu sertifikācija nacionālajā līmenī. Sertifikācija būtu jāveic publiskai iestādei. Dalībvalstīm būtu jāievieš ekspertu reģistrs; ES līmenī šie reģistri būtu jāharmonizē un jāizveido ES reģistrs. Vairākums uzskata, ka eksperts būtu jāieceļ tiesai pēc pušu uzklausīšanas; pusēm jābūt tiesībām pieteikt ekspertam motivētu noraidījumu.

Eksperta atlīdzība. Ekspertam būtu pēc iespējas ātrāk pusēm un tiesai jāpaziņo par prognozēto ekspertīzes izmaksu aprēķināšanas metodiku. Tiesai būtu jānosaka eksperta atlīdzība par iepazīšanos ar lietu; lieta tiek nosūtīta ekspertam pēc šīs atlīdzības samaksas. Pēc lietas saņemšanas eksperts aprēķina izmaksas. Eksperta atlīdzība tiek nodrošināta caur tiesas depozītu: eksperts iesniedz atzinumu, kad atlīdzība ir deponēta tiesā, un saņem šo atlīdzību pēc atzinuma sniegšanas.

Ekspertīzes priekšmeta, robežu un termiņa noteikšana. Pamatnostādne – ekspertīze paredzēta tehnisku jautājumu noskaidrošanai, kuri neietilpst tiesneša zināšanu lokā. Šajā jautājumā raisījās diskusija par to, vai ārvalstu likuma noteikumi un to iztulkošana var būt ekspertīzes priekšmets. Domas dalījās: vieni uzskatīja, ka tas ir tiesību jautājums, un tiesnesim jāprot iztulkot tiesību normas, tai skaitā ārvalstu tiesību normas, citi – ka ārvalstu tiesību pārzināšana nevar ietilpt tiesneša zināšanu lokā. Piemēram, Francijas kasācijas tiesas tiesnesis uzskatīja, ka ārvalsts likuma noteikums viņa izpratnē ir nevis tiesību, bet fakta jautājums, tādēļ tas var būt ekspertīzes priekšmets. Pie vienota viedokļa nenonāca.

Ekspertīzes jautājumus nosaka tiesa, uzklausot puses. Robežas un jautājumi jānosaka maksimāli precīzi. Ekspertam jābūt iespējai prasīt tiesnesim precizēt jautājumus un robežas; par šādu komunikāciju jāziņo pusēm. Maksimālais ekspertīzes veikšanas termiņš   – 6 mēneši, sarežģītās lietās – 12 mēneši. Maza apmēra prasībās iespējama vienkāršota ekspertīzes procedūra (īsāki termiņi, komunikācija rakstveidā).

Eksperta atzinums. Pirms galīgā atzinuma jāiesniedz iepriekšējs atzinums; pēc iepriekšējā atzinuma pusēm jābūt tiesībām precizēt jautājumus. Eksperta atzinumam jābūt pieejamam pusēm, ja tiesa nav lēmusi citādi. Eksperta viedoklis jādara zināms pusēm pirms lietas iztiesāšanas. Atzinums nesaista tiesu.

Vadlīniju gala versija tiks izstrādāta līdz šā gada oktobra beigām.