Tiesu komunikācijas jaunās iniciatīvas: Latvijas pieredze

Tikpat sena kā patiesība, ka tiesām jānodrošina taisnīgums un šim taisnīgumam jābūt redzamam, ir arī tiesu un mediju attiecības. Mediji ir galvenie starpnieki starp tiesas nodrošināto taisnīgumu tiesas spriedumu veidā un šī taisnīguma izpratni un uztveri sabiedrībā. Mediji lielā mērā nosaka sabiedrības uzticēšanās tiesām reitingus.

Kaut arī sociologi norāda, ka skeptiska attieksme pret valsts institūcijām, tostarp arī tiesām, ir raksturīga pazīme lielākajai daļai postkomunisma valstu, tiesu un mediju attiecību problēmas ir aktuālas visām valstīm. Šobrīd visi sastopamies ar jauniem izaicinājumiem līdz ar pārmaiņām informācijas telpā, jaunām tehnoloģijām, mediju formas un satura maiņu, ziņu ātrumu.

Par citādām komunikācijas formām liek domāt arī pārmaiņas tiesu procesos, piemēram, rakstveida process, saīsinātais spriedums, personas datu aizsardzība.

Par to, kādus soļus tiesu komunikācijas jomā esam spēruši Latvijā, pastāstīšu ar divu pētījumu un divu dokumentu piemēriem.

Pirmais pētījums ir visai sens – pirms pieciem gadiem notika Latvijas tiesu klientu aptauja. Tiesu klienti – tie ir tiesu procesu dalībnieki, viņu pārstāvji, advokāti, prokurori. Aptaujā bija jautājumi gan par gluži praktiskām lietām, piemēram, dzirdamību tiesas zālēs un drošības pārbaudēm tiesā, gan arī globālām lietām, piemēram, par uzticēšanos tiesām. Rezultāti bija visai pārsteidzoši. Pārsteigums, protams, nebija tas, ka vērtējumu par tiesu veido ne tikai tiesnešu vadītais tiesas process tiesas zālē un tiesas spriedums, bet arī tiesas darbinieku – tiesas apsargu, kancelejas sekretāru, tiesnešu palīgu – attieksme pret darbu un klientiem. Pārsteidzošāki bija secinājumi, ka tiem sabiedrības locekļiem, kas ir nonākuši saskarsmē ar tiesu, ir daudz pozitīvāks vērtējums par tiesu un daudz augstāka uzticēšanās pakāpe nekā uzrāda socioloģiskās aptaujas. Piemēram, Augstākās tiesas darbam uzticējās aptuveni 80% tiesas klientu. Un tas ir ņemot vērā, ka tiesas procesos vienmēr viena puse ir zaudētāja! Dažādu aģentūru un mediju veiktās sabiedrības aptaujas par uzticēšanos tiesām parasti rāda divreiz mazākus procentus.

Savukārt 2013.gadā Tieslietu padome iniciēja pētījumu „Tiesu uzticamība un korupcijas uztvere tiesu darbībā Latvijā”. Kā liecina nosaukums – šoreiz pētījums nebija kvantitatīvs, bet kvalitatīvs, lai noskaidrotu, nevis cik daudzi uzticas vai neuzticas tiesām, bet gan lai meklētu atbildi uz jautājumu „kāpēc” – kāpēc sabiedrība neuzticas tiesām un kāpēc uzskata, ka tiesās ir korupcija. Pētījumu veica profesionāļi – Latvijas Universitātes Socioloģisko pētījumu institūta pētnieki. Galvenie secinājumi nebija pārsteidzoši, bet pārdomu vērti. Proti, pētījums parādīja, ka ar tiesu sistēmu saista ne tikai tiesas, bet visas tiesu sistēmai piederīgās institūcijas – advokātus, prokurorus, notārus un tiesu izpildītājus – un arī tos, kas Latvijā nemaz nepieder pie tiesu sistēmas, piemēram, policiju un maksātnespējas administratorus, kuru darbam arī ir visnegatīvākais vērtējums.

Tātad no šiem pētījumiem svarīgākie atzinumi bija divi:

1. sabiedrības vairākuma viedokli par tiesām veido nevis personīgā pieredze, bet lielākoties mediju radītais stereotips;

2. tiesas procesu efektivitāte un uzticamība nav tikai tiesas un tiesnešu problēma, bet visu tiesas procesā iesaistīto amatpersonu atbildība.

Analizējot pētījumus, Tieslietu padomes secinājums bija it kā vienkāršs, bet tajā pašā laikā sarežģīts – jāuzlabo tiesu sistēmas komunikāciju. Protams, arī līdz šim tiesas ir komunicējušas ar medijiem un sabiedrību, galvenokārt gan caur tiesu nolēmumiem vai atbildot uz mediju jautājumiem un reaģējot uz to radītām krīzēm. Taču pētījumi parādīja, ka šim procesam jābūt sistemātiskam un vadītam.

Pirms pieciem mēnešiem (maijā) Tieslietu padome apstiprināja divus stratēģiskus komunikācijas dokumentus, ko izstrādājām sadarbībā ar komunikācijas nozares profesionāļiem:

1. Tiesu sistēmas komunikācijas vadlīnijas;

2. Tiesu komunikācijas stratēģiju.

Pirmais dokuments – Tiesu sistēmas komunikācijas vadlīnijas – aptver visas tās institūcijas, kas pārstāvētas Tieslietu padomē – Augstākā tiesa, Satversmes tiesa, Tieslietu ministrija, Ģenerālprokuratūra, Zvērinātu advokātu, notāru un tiesu izpildītāju padomes. Protams, tas nenozīmē, ka visu šo institūciju komunikāciju turpmāk vadīs Tieslietu padome. Nē, katra institūcija veidos savu komunikāciju. Taču ar šīm vadlīnijām esam vienojušies par stratēģiskām lietām:

1. mums ir kopīgs mērķis – veicināt sabiedrības izpratni par tiesu sistēmu;

2. komunikācijā ievērojam vienotus principus, starp kuriem arī koleģialitātes un profesionālās ētikas ievērošana komunikācijā saistībā ar tiesu procesiem;

3. katra institūcija ir neatkarīga savā komunikācijas darbībā, bet sadarbojas ar Tieslietu padomi, pirmkārt, tiesu sistēmas kopējos komunikācijas pasākumos, otrkārt, krīzes komunikācijā.

Šobrīd tiek izstrādāts plāns, kā koordinēt kopējo komunikācijas procesu, kurā iesaistītas tik daudz un dažādas institūcijas. Nākamais solis būs izstrādāt plānu, kā sadarboties krīzes situācijās.

Otrs dokuments ir Tiesu komunikācijas stratēģija, un tas jau ir konkrētāku rīcību plāns un domāts visām Latvijas tiesām.

Būtiskākie jauninājumi, ko tiesu darbā paredz Komunikācijas stratēģija:

Katrā tiesā ir darbinieks, kas atbild par komunikāciju ar medijiem un sabiedrību. Šobrīd tikai Augstākajā tiesā ir Komunikācijas nodaļa. Rīgas apgabaltiesā ir priekšsēdētāja palīgs, kura pamata pienākumi ir komunikācija. Pārējās tiesās vienam darbiniekam kā papildu pienākums uzdots atbildēt uz mediju jautājumiem.

Tiesas ne tikai atbild uz mediju jautājumiem, bet par svarīgām tiesu lietām un notikumiem informē pašas. Šobrīd to dara Augstākā tiesa, citas tiesas – tikai par atsevišķām nozīmīgām lietām. Augstākās tiesas ziņojumu kritērijs ir ne tikai sabiedriski nozīmīgas, bet arī juridiski nozīmīgas tiesu lietas.

Tiesām ir savs informācijas kanāls – tiesas mājaslapa. Šobrīd atsevišķā mājaslapa ir Augstākajai tiesai. Citām tiesām ir kopējs tiesu portāls, taču tas nav strukturēts tā, lai būtu kā katras tiesas informācijas platforma. Risinājums, iespējams, būs tomēr ne katrai tiesai sava atsevišķa mājaslapa, bet paplašināts šis tiesu portāls.

Tiesas organizē sabiedrību izglītojošus pasākumus. Daļa tiesu to jau dara, iesaistoties Atvērto durvju dienās vai uzņemot vietējo skolēnu ekskursijas. Augstākā tiesa sabiedrības tiesisko izglītošanu definējusi kā Augstākās tiesas papildfunkciju un jau šobrīd dara to daudzveidīgi, piemēram, Pirmkursnieku dienas Juridisko fakultāšu studentiem, tiesību pamatu stundas skolēniem, publiskas konferences, Augstākās tiesas biļetens, Mediju diena par tieslietām rakstošiem žurnālistiem.

Tiesās ir tiesneši  –  Runas personas, kas skaidro tiesu nolēmumus. Šis priekšlikums, iespējams, raisīs visasākās diskusijas, jo līdz šim tiesnešu nostāja lielākoties bijusi, ka tiesu nolēmumi nav jāskaidro un jākomentē, jo viss ir uzrakstīts spriedumā. Jaunajā stratēģijā aicināts mainīt šo praksi un aktuālāko, sabiedrību īpaši interesējošu nolēmumu gadījumos tiesnesim tomēr runāt ar žurnālistu, arī radio un televīzijā. Tiesā var vienoties, kas būs Runas persona – referējošais tiesnesis, cits tiesnesis, kurš specializējies noteikto lietu kategorijās, vai arī tiesas priekšsēdētājs.

Komunikācijas procesa nodrošināšana tiesā ir katras tiesas priekšsēdētāja pienākums. Tiesas priekšsēdētājs ir Runas persona par tiesas darba organizatoriskajiem jautājumiem.

Liela daļa no šiem jauninājumiem, protams, vēl ir nākotnes un vēlamības formā. Tie ir ieteikumi un mērķi, uz ko virzīties. Taču tie nav nereāli.

Šobrīd tiek izstrādāta Komunikācijas rokasgrāmata, kas būs kā pielikums stratēģijai un kurā būs praktiski piemēri un padomi. Tiesu priekšsēdētāji to ļoti gaida.

Tiesnešus ir jāiedrošina būt atvērtākiem komunikācijai, un tas, kā mums izdosies ieceres no dokumentiem iedzīvināt tiesu darba ikdienā, lielā mērā būs atkarīgs no tiesu priekšsēdētājiem. Kā mums būs veicies, varēsim pastāstīt citā tikšanās reizē. Bet ceru, ka līdzšinējā Latvijas pieredze un ieceres raisīs diskusiju arī šodienas konferencē.