Par Civillietu departamenta darbu 2015.gadā

Tiesneši 2015.gadā: Anda BRIEDE, Vanda CĪRULE, Anita ČERŅAVSKA, Ināra GARDA, Valerijans JONIKĀNS, Aivars KEIŠS, Ļubova KUŠNIRE, Inta LAUKA, Valērijs MAKSIMOVS, Normunds SALENIEKS, Marika SENKĀNE, Aigars STRUPIŠS, Anda VĪTOLA, Mārīte ZĀĢERE; pienākumu izpildītāji Intars BISTERS (no 09.02.), Zane PĒTERSONE (no 01.05.) 

Civillietu departamenta darbs 2015.gadā ir bijis intensīvs un saspringts ar mērķi samazināt neizskatīto lietu atlikumu, samazināt lietu izskatīšanas termiņus, kas iepriekšējos gados bija smaga problēma, tanī pašā laikā nekaitējot lietu izskatīšanas kvalitātei. Šajā ziņā pagājušajā gadā ir sasniegts zināms progress un aizvadīto gadu var vērtēt kā veiksmīgu.

Lietu aprite Civillietu departamentā

2015. gadā tiesvedībā 3505 lietas

Izskatīta 1861 lieta – 53%
Tai skaitā:

• kasācijas kārtībā – 1758

• sakarā ar būtiskiem materiālo un procesuālo tiesību pārkāpumiem (protesti) – 35

• sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem – 34

• lietas nosūtītas atpakaļ bez izskatīšanas vai pēc piekritības – 34

Viens tiesnesis vidēji izskatījis: 110 lietas
Lietu izskatīšanas vidējais ilgums: 15 mēneši

LIETU SKAITS CIVILLIETU DEPARTAMENTĀ 2011.–2015.GADĀ

*Tai skaitā lietas, kas nosūtītas atpakaļ bez izskatīšanas vai pēc piekritības (2011.-11, 2012.-44; 2013.-31, 2014.-24, 2015.-34)

Saņemto civillietu skaits. Pozitīvi ir tas, ka 2015. gadā samazinājies departamentā saņemto civillietu skaits. Kopš 1996.gada saņemto civillietu skaits ik gadu pieauga. Par lūzuma punktu jāuzskata 2013.gads, kad saņemto lietu skaits bija vislielākais un tad tas lēnām samazinājās. 2013.gadā saņemtas 1770 lietas, 2014.gadā 1594 lietas, bet 2015.gadā 1420 lietas. Samazinājums bijis galvenokārt uz maza apmēra prasību rēķina, jo no 2014.gada 1.aprīļa tiesas spriedumi lietās par maza apmēra prasībām ir pārsūdzami tikai apelācijas kārtībā. To varētu uzskatīt par pēdējo gadu pozitīvāko notikumu.

Tajā pašā laikā vērojama tendence palielināties blakus sūdzību skaitam. Ja 2013.gadā saņemtas 130 blakus sūdzības, 2014.gadā – 135, tad 2015.gadā blakus sūdzību skaits palielinājies līdz 300. Tādējādi 2015.gadā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, blakus sūdzību skaits vairāk nekā divkāršojās, kā arī 3,4 reizes ir palielinājies pieteikumu skaits par lietas ierosināšanu sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem. Blakus sūdzību skaita pieaugums ir saistāms ar Civillietu tiesu palātas reformu, kā rezultātā visas blakus sūdzības no apgabaltiesām skatāmas Civillietu departamentā. Savukārt pieteikumu par lietas ierosināšanu sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem skaita palielināšanās galvenokārt saistīta ar pieteikumu iesniedzēju vēlmi panākt lietas jaunu izskatīšanu, ja rīcības sēdē ir atteikts ierosināt kasācijas tiesvedību. Pamatojums minētajiem pieteikumiem ir tikai atsaukšanās uz lietas apstākļu nenovērtēšanu, jaunu pierādījumu iesniegšana utt., kas nav iemesls, lai varētu šādus pieteikumus apmierināt.

Izskatītās lietas un to struktūra. Izskatīto lietu skaits 2015.gadā palielinājies par 500 lietām (1361 lieta 2014.gadā, 1861 lieta 2015.gadā). Vislielākais paldies visiem departamenta tiesnešiem, kuri saprotoši un atsaucīgi, ar saspringtu darbu to paveica.

Ņemot vērā izskatāmo lietu lielo apjomu, pastiprināta uzmanība tika veltīta tam, lai vairāk lietas tiktu izskatītas rīcības sēdēs un plauktos negulētu lietas, kurās kasācijas tiesvedības ierosināšana būtu atsakāma un lai lietas dalībniekiem apmēram divus gadus nav jādzīvo neziņā par to, vai kasācijas tiesvedība tiks ierosināta vai nē. Šobrīd uz rīcības sēdi jāgaida apmēram 9–10 mēnešus, kas ir zināms sasniegums, salīdzinot ar 2014.gadu.

2015.gadā atteikts ierosināt kasācijas tiesvedību 1245 lietās – 79 %. Pēdējos gados ar katru gadu atteikto kasācijas tiesvedību skaits palielinās (2011. – 45%, 2012.  – 63%, 2013. – 72%, 2014. – 74%).

2014.gadā 8% spriedumu atstāti negrozīti, 2015.gadā  – 4%. Ja 2012. gadā negrozīts 151 spriedums, tad 2015.gadā – 69 spriedumi.

Izskatīto lietu struktūrā lielu izmaiņu nav. Joprojām vairums ir lietas, kas izriet no saistību tiesībām (2015. gadā – 59%, 2014. – 50%), savukārt lietu skaits, kurās ir strīds par īpašuma tiesībām, kas izriet no darba līguma attiecībām un no ģimenes tiesiskajām attiecībām, ir apmēram iepriekšējo gadu līmenī.

CIVILLIETU DEPARTAMENTĀ KASĀCIJAS KĀRTĪBĀ IZSKATĪTO LIETU STRUKTŪRA

CIVILLIETU DEPARTAMENTĀ KASĀCIJAS KĀRTĪBĀ IZSKATĪTO LIETU REZULTĀTI (SPRIEDUMI)

CIVILLIETU DEPARTAMENTĀ KASĀCIJAS KĀRTĪBĀ IZSKATĪTO LIETU REZULTĀTI (LĒMUMI)

Lietu izskatīšanas termiņi. Lietu izskatīšanas termiņi Civillietu departamentā joprojām ir lieli. Lietu izskatīšanas vidējais ilgums 2015.gadā ir bijis 15 mēneši  – nedaudz mazāks par iepriekšējo gadu, kad bija 17,2 mēneši.

Saskaņā ar lietu sadales plānu prioritāte lietu izskatīšanā ir darba lietām (prasībām par atjaunošanu darbā, darba devēja uzteikuma atzīšana par spēkā neesošu, darba algas piedziņa), strīdiem, kas saistīti ar bērnu tiesību aizsardzību, lietām, kurās tiesvedība notiek ilgāku laiku, ja ir citi pamatoti iemesli lietas paātrinātai izskatīšanai (piemēram, lietas dalībnieku iesniegumi, lai nepieļautu zaudējuma apmēra palielināšanos, ievērojot lietas dalībnieku vecumu, veselības stāvokli u.c.), lietām, kurās iesniegti protesti Civilprocesa likuma 483. un 484.panta kārtībā, ievērojot Eiropas Cilvēktiesību tiesas un Satversmes tiesas norādījumus.

Civilprocesa likums nosaka saīsinātus termiņus arī lietām par kapitālsabiedrību dalībnieku (akcionāru) sapulces lēmumu atzīšanu par spēkā neesošiem gan izskatīšanai rīcības sēdēs, gan rakstveida procesā, gan tiesas sēdē (CPL 250.⁴¹, 250.² p.). Visās norādītajās lietās departaments cenšas ievērot saīsinātos termiņus, un šādas lietas tiek izskatītas apmēram 6 mēnešu laikā.

Pašlaik rīcības sēdēs tiek izskatītas lietas, kas saņemtas 2015.gada maijā, bet kasācijas kārtībā lietas, kas saņemtas 2013.gada beigās un 2014.gada sākumā. Tā kā 2013.gadā bija vislielākais saņemto lietu skaits un vislielākais ierosināto lietu skaits, tad tikai tagad departaments beidz izskatīt 2013.gadā ierosinātās lietas, uz kurām neattiecas saīsinātie lietu izskatīšanas termiņi. 

 KASĀCIJAS KĀRTĪBĀ PĀRSŪDZĒTO NOLĒMUMU IZSKATĪŠANAS REZULTĀTI ZEMĀKAS INSTANCES TIESĀM

CIVILLIETU DEPARTAMENTĀ CIVILPROCESA LIKUMA 483.–485.PANTA KĀRTĪBĀ IZSKATĪTO LIETU STRUKTŪRA (SPRIEDUMI UN LĒMUMI)

CIVILLIETU DEPARTAMENTĀ CIVILPROCESA LIKUMA 483.–485.PANTA KĀRTĪBĀ IZSKATĪTO LIETU REZULTĀTI (SPRIEDUMI UN LĒMUMI)

Civillietu departamenta tiesneši

Augstākās tiesas plēnums 1995.gada 3.oktobrī apstiprināja Civillietu departamentu 8 senatoru sastāvā. 2003.gadā strādāja jau 10 senatori, no 2010.gada decembra 11, no 2011.gada rudens 12 senatori (ieskaitot departamenta priekšsēdētāju), no 2013. gada – 14 tiesneši. Taču bieži vien tiesnešu nomaiņa bija pietiekami ilgstošs laika posms un faktiski šajā laikā departaments nestrādāja pilnā sastāvā. Tika prognozēts, ka pilnvērtīga darba nodrošināšanai departamentā nepieciešami 17 tiesneši. No 2015.gada janvāra tiesnešu skaits palielināts vēl par vienu tiesnesi. Ņemot vērā konkrēto situāciju, Augstākās tiesas plēnums 2015.gada 6.martā nolēma, ka jāpalielina Civillietu departamentā strādājošo tiesnešu skaitu līdz 17 tiesnešiem jau pēc Krimināllietu tiesu palātas darbības izbeigšanas, negaidot Civillietu tiesu palātas likvidēšanu. Tieslietu padome 2015.gada 9.martā noteica, ka Civillietu departamentā strādās 17 tiesneši. Domājams, ka šāds tiesnešu skaits pašreizējā situācijā ir optimāls, lai samazinātu tiesvedībā esošo civillietu uzkrājumu un saīsinātu kasācijas kārtībā izskatāmo lietu termiņus.

Viens no pasākumiem kasācijas instances tiesas efektivitātes celšanai, protams, ir tiesnešu skaita palielināšana. Tomēr tiesnešu skaita palielināšanu ierobežo augstākās instances tiesas specifiskā būtība. Civillietu departamenta 2016.gada 16.februāra kopsapulcē tika apspriests jautājums, vai būtu nepieciešamība palielināt tiesnešu skaitu vēl par vienu vietu, taču ar balsu vairākumu (13 pret 2) tika nolemts, ka tas nav nepieciešams, jo jau šobrīd departamenta darbs kļūst smagnējs, palielinās paplašinātā sastāvā izskatīto lietu skaits, kas prasa papildu laika resursus.

Tiesnešu sastāvs Civillietu departamentā ir mainījies, notikusi pakāpeniska paaudžu maiņa. No sākotnējā sastāva šobrīd Civillietu departamentā strādā tikai Mārīte Zāģere. Visi 17 departamentā strādājošie tiesneši ir ar lielu juridiskā darba pieredzi. Divi – Zane Pētersone un Intars Bisters – ir Civillietu departamenta tiesnešu pienākumu izpildītāji. Viņi ir labi iekļāvušies kolektīvā un varētu turpināt strādāt Civillietu departamentā.

Tiesnešu slodze. Tiesas sastāvs lietu izskatīšanai rīcības sēdēs, rakstveida procesos un tiesas sēdēs tiek veidots pēc principa, lai nodrošinātu pēc iespējas vienādu slodzi departamentā strādājošiem tiesnešiem. Tiesu sastāvi tiek veidoti, nodrošinot mainību.

Izskatīto lietu skaits uz vienu tiesnesi pagājušajā gadā bija 110 lietas, 2014. gadā – 97. Īpaši jāatzīmē tiesnesis Valerijans Jonikāns, kurš izskatījis 158 lietas, Mārīte Zāģere – 151, Anda Briede – 145, Ļubova Kušnire – 145, Ināra Garda – 141, Valerijs Maksimovs – 140 lietas.

Civillietu departamenta kā kasācijas instances tiesas tiesnešu darbam nevajadzētu aprobežoties tikai ar lietu izskatīšanu, bet pagaidām diemžēl to nosaka lielais lietu uzkrājums.

Neskatoties uz lielo slodzi, tiesneši iespēju robežās piedalās gan darba grupās likumu pilnveidošanā, gan lasa lekcijas un darbojas tiesnešu pašpārvaldes institūcijās.

Izmaiņas normatīvajos aktos

2015.gads sākās ar daudziem būtiskiem jaunumiem un grozījumiem tieslietu nozares regulējumā, kas skar arī civillietu izskatīšanu.

1.janvārī stājās spēkā grozījumi likumā „Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” un likumā „Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās”, kas piespiedu dalītā īpašuma tiesisko attiecību gadījumā atceļ daudzdzīvokļu dzīvojamo māju dzīvokļu īpašnieku pienākumu kompensēt zemes īpašniekam nekustamā īpašuma nodokļa par zemi maksājumu.

1.janvārī stājās spēkā apjomīgi grozījumi Komercķīlas likumā un ar to saistītie grozījumi Patentu likumā, Dizainparaugu likumā u.c.

1.janvāra spēkā stājās arī Šķīrējtiesu likums un ar to saistītie grozījumi Civilprocesa likumā, kas paredz no Civilprocesa likuma izslēgt nodaļas un pantus, kas regulē gan šķīrējtiesu izveidošanu un darbību, gan šķīrējtiesas procesu, taču saglabājot Civilprocesa likumā valsts kontroli pastāvīgās šķīrējtiesas procesa uzraudzībai, izsniedzot vai atsakoties izsniegt izpildu rakstu pastāvīgās šķīrējtiesas nolēmuma piespiedu izpildei.

Ar 1.janvāri stājās spēkā arī grozījumi Civilprocesa likuma 81.nodaļā, kas ievieš izmaiņas spēkā esošajā kārtībā attiecībā uz starptautisko civilprocesuālo sadarbību dokumentu izsniegšanā starp Eiropas Savienības dalībvalstīm. Latvijas tiesas dokumentus lietas dalībniekiem, kas tiesvedības procesā piedalās no citām dalībvalstīm, vairs nesūta uz šīm citām dalībvalstīm ar Tieslietu ministrijas starpniecību un arī nesaņem no ministrijas, bet sadarbojas tieši ar attiecīgajām dalībvalstu kompetentajām iestādēm. Cerams, ka šāda kārtība ļauj dokumentu pārsūtīšanu veikt ātrāk un efektīvāk, izvairoties no liekas dokumentu pārsūtīšanas, un tas veicina kopējo procesa efektivitāti šādās pārrobežu lietās.

10. un 11.janvārī stājās spēkā arī citi grozījumi Civilprocesa likumā, no 1. janvāra arī attiecībā uz tā sauktajām tīrajām tiesu instancēm, realizējot kompetenču pārdali starp tiesu instancēm.

Šī ir tikai daļa no izmaiņām. Sakarā ar to paveras plašs darba lauks Tiesnešu mācību centram, lai vērstu tiesnešu uzmanību uz pieņemtajām izmaiņām.

Tiesiskā regulējuma pilnveidošana. Šobrīd, kad Civillietu departamentam ir izdevies samazināt gan lietu uzkrājumu, gan lietu izskatīšanas termiņus, ir būtiski turpināt veikt pasākumus, kuru rezultātā ne vien tiktu likvidēts atlikušais lietu uzkrājums un samazināti lietu izskatīšanas termiņi, bet arī tiktu nodrošināta Civillietu departamenta kā kasācijas instances tiesas pilnvērtīga darbība. Šī mērķa sasniegšanai nozīmīgu atbalstu var sniegt likumdevējs.

Vēsturiskā un ārvalstu pieredze liecina, ka kasācijas instances tiesai primāri jādarbojas visas sabiedrības interesēs, nevis atsevišķu prāvnieku interesēs. Tiesu politikai jābūt vērstai uz to, lai prāvnieki saņem taisnīgu sava strīda risinājumu pirmajās divās tiesu instancēs, bet trešā instance nodrošina principiālu un visai tiesību sistēmai un tautsaimniecībai nozīmīgu jautājumu atrisināšanu, veidojot attiecīgu judikatūru. Tādējādi arī visa tiesu iekārta kalpotu tās virsmērķim – nodrošināt augstu tiesiskuma un tiesiskās drošības līmenī Latvijā.

Civillietu departamenta atslogošana no mazākas nozīmes lietām novirzītu departamenta resursus augstākajai tiesu instancei raksturīgu uzdevumu veikšanai, proti, vienotas tiesu prakses nodrošināšanai un likuma robu aizpildīšanai. Tas savukārt sniegtu vairākus ieguvumus: veicinātu sabiedrības uzticēšanos gan tiesu varai, gan valsts varai kopumā; uzlabotu uzņēmējdarbības un ārvalstu investīciju vidi Latvijā; mazinātu nepieciešamību vērsties tiesā un attiecīgi atslogotu zemāko instanču tiesas.

Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) pasūtītajā pētījumā par tiesvedības ātrumu ietekmējošiem apstākļiem secināts, ka tiesu nolēmumu paredzamībai, t.i., iespējai jau iepriekš paredzēt, kā tiesa piemēros likumu, ir ārkārtīgi liela nozīme no ekonomikas skatupunkta. Kā tas pamatoti secināts pētījumā, tiesu nolēmumu paredzamība ir atkarīga no likuma vienveidīgas piemērošanas, t.i., līdzīgu strīdu vienādas izspriešanas. Kasācijas instances tiesai savukārt ir vadošā loma šādas vienveidīgas tiesu prakses nodrošināšanā. Kasācijas instances tiesas atslogošanai no lietām, kurās nav jārisina tiesību sistēmai un tautsaimniecībai nozīmīgi tiesību jautājumi, prioritāri izmantojami tā saucamie kasācijas filtri jeb Civilprocesa likumā ietverami mehānismi, kas ierobežo kasācijas tiesvedības ierosināšanu par tādām lietām, kuru izspriešanai nav būtiskas nozīmes citās priekšā stāvošās lietās.

Civillietu departaments ir vērsies Civilprocesa likuma darba grupā ar vairākiem priekšlikumiem par šādu filtru un citu mehānismu pilnveidošanu un noteikšanu. Diskusijas darba grupā sākās produktīvi, pašreiz tās ir apstājušās, bet cerams, ka tuvākajā laikā darbs pie grozījumiem turpināsies. Mūsuprāt, būtu jāveic grozījumi arī attiecībā uz blakus sūdzībām, paredzot instrumentu, lai rīcības sēdē varētu atteikt skatīt blakus sūdzību, ja pārsūdzētais lēmums ir pareizs. Būtu jārisina arī jautājums par pieteikumu sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem ierobežošanu Civillietu departamentā – pirmkārt, būtu nepieciešams noteikt valsts nodevu par pieteikumu iesniegšanu, otrkārt, šādu pieteikumu izlemšana arī par apelācijas instances tiesas nolēmumiem varbūt varētu notikt tajā pašā apelācijas instancē, bet citā sastāvā. Jāņem vērā, ka šādos gadījumos nenotiek lietas pārskatīšana, bet tikai pieteikumā norādīto apstākļu izvērtēšana, proti, vai tie uzskatāmi par jaunatklātiem Civilprocesa likuma izpratnē, un to sekmīgi varētu veikt apelācijas instances tiesa.

Lietu pieplūdumu kasācijas instancē varētu samazināt arī pirmās un otrās instances tiesu spriedumu kvalitātes uzlabošana. Šajā darbā būtu vēlams iesaistīties departamenta tiesnešiem, kas jau tiek darīts, lasot lekcijas Tiesnešu mācību centrā. Taču lielais izskatāmo lietu skaits diemžēl neļauj to darīt aktīvāk.

Likumu pilnveidošanas procesa paātrināšanas nolūkā būtu lietderīgi likumdošanas iniciatīvas tiesības piešķirt Tieslietu padomei.