Mācību vizīte Eiropas Savienības Tiesā
Civillietu departamenta tiesnese Zane PĒTERSONE piedalījās Eiropas Tiesnešu apmācības tīkla organizētajā mācību vizītē Eiropas Savienības Tiesā
(Luksemburga, 2016.gada marts)
Eiropas Tiesnešu apmācības tīkla (EJTN) organizētajā mācību vizītē Eiropas Savienības Tiesā piedalījās 40 tiesneši un prokurori no 15 Eiropas Savienības dalībvalstīm: Austrijas, Beļģijas, Bulgārijas, Vācijas, Igaunijas, Spānijas, Somijas, Horvātijas, Ungārijas, Itālijas, Latvijas, Polijas, Portugāles, Rumānijas un Slovēnijas.
Mācību vizītes ietvaros notika iepazīšanās gan ar pašu Eiropas Savienības Tiesu (struktūra, bibliotēka, elektroniskais katalogs utt.), gan ar tās darbu. Dalībnieki noklausījās lekcijas par Eiropas Savienības Tiesas un Vispārējās tiesas kompetenču sadalījumu, lietu aprites kārtību un procesu, ģenerāladvokāta lomu, jurista lingvista lomu, jaunāko tiesu praksi. Visvērtīgākā lekcija bija par jautājumu uzdošanu Eiropas Savienības Tiesai prejudiciāla nolēmuma pieņemšanai, ņemot vērā, ka kasācijas instances tiesai ir pienākums šādu jautājumu uzdot, ja Eiropas Savienības tiesību normas interpretācija nav skaidra, un nepieciešamība piemērot Eiropas Savienības tiesību normas aizvien pieaug.
Tā kā lietu izskatīšana kasācijas instancē ir saistīta ar tiesību normu iztulkošanu, bija gan interesanti, gan noderīgi uzzināt Eiropas Savienības Tiesas spriešanas gaitu, interpretējot tiesību normas, kā arī tiesas rīcību dažādās situācijās. Piemēram, Eiropas Savienības Tiesa nedod atbildi uz nacionālās tiesas uzdoto jautājumu, ja strīds starp pusēm nacionālajā tiesā vairs nepastāv (piemēram, noslēgts izlīgums vai atsaukta prasība), pat gadījumā, ja šis jautājums būtu aktuāls citās līdzīgās lietās, kurās strīds pastāv, bet kurās tieši šis jautājums Eiropas Savienības Tiesai nav uzdots.
Vizītes dalībnieki noklausījās arī tiesas procesu Lielajā palātā lietā Nr.C-157/15 Achbita par to, vai atlaišana no darba sakarā ar musulmaņu galvas lakata nēsāšanu, kas bija pretēja darba devēja aizliegumam darba vietā nēsāt jebkuras reliģiskas, politiskas vai filozofiskas atšķirības zīmes, veido tiešo diskrimināciju.
Gūtās zināšanas un pieredze tiks izmantota tiesneša darbā, jo īpaši gadījumos, kad radīsies nepieciešamība uzdot jautājumu Eiropas Savienības Tiesai prejudiciāla nolēmuma pieņemšanai.