Par Administratīvo lietu departamenta darbu 2016.gadā

Tiesneši 2016.gadā: Dzintra AMERIKA, Jautrīte BRIEDE, Andris GUĻĀNS, Vēsma KAKSTE, Dace MITA, Jānis NEIMANIS, Ilze SKULTĀNE, Līvija SLICA, Rudīte VĪDUŠA 

Statistika

2016. gadā tiesvedībā 1787 lietas

Izskatītas 1027 lietas – 57 %
Tai skaitā

• kasācijas kārtībā – 994
• sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem – 32
• lietas pirmajā (un vienīgajā) instancē – 1

Viens tiesnesis vidēji izskatījis: 103 lietas

Lietu izskatīšanas vidējais ilgums: 7,1 mēneši

Lietu izskatīšanas rādītāji un tiesību aktualitātes

Pēdējo piecu gadu laikā 2016. ir pirmais gads, kad ir samazinājies Administratīvo lietu departamentā saņemto lietu skaits. Salīdzinot ar 2015.gadu, tas samazinājies par 9%. Pamatā šis samazinājums izskaidrojams ar to, ka pēdējos gados bija vērojama tendence samazināties administratīvo lietu skaitam pirmās instances tiesā un apelācijas instances tiesā. Šobrīd grūti prognozēt, vai minētā tendence attiecībā uz departamentā saņemtajām lietām saglabāsies arī turpmāk, jo 2016.gadā atkal nedaudz palielinājies pirmās instances tiesā saņemto pieteikumu skaits. Tāpat ar grozījumiem Administratīvā procesa likumā, kas stājās spēkā šā gada 1.martā, ir paplašināts to gadījumu skaits, kuros blakus sūdzība iesniedzama departamentā.

Salīdzinot ar 2015.gadu, 2016.gadā par 4% samazinājies departamentā izskatīto lietu skaits. Izskatīto lietu skaita samazinājums ir neliels. Tas izskaidrojams ar viena tiesneša prombūtni gada pēdējos mēnešos, kā arī ar to, ka viens tiesnesis ilgstoši slimoja. Ja nebūtu šo apstākļu, izskatīto lietu daudzums būtu saglabājies iepriekšējā gada līmenī. Vidējais lietu skaits, kuras izskatījis viens departamenta tiesnesis, 2016.gadā ir vairāk nekā 100 lietas.

Lietas departamentā pamatā tiek izskatītas rakstveida procesā. Tomēr, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, 2016.gadā bija vairāk lietu, kuras departaments izskatīja mutvārdu procesā tiesas sēdē (2016.gadā – 20, 2015.gadā  – 8, 2014.gadā – 7 lietas).

Departamentā izskatītajās lietās to iestāžu trijnieks, kuru lietas departamentā izskatītas visvairāk, joprojām ir nemainīgs. Arī 2016.gadā visvairāk departamentā izskatītas lietas, kas ierosinātas, pārsūdzot Valsts ieņēmumu dienesta (25%), pašvaldību (19%) un ministriju (12%) lēmumus.

Tāpat, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, 2016.gadā vērojami līdzīgi kasācijas kārtībā izskatīto lietu rezultāti  – 62% lietu atteikts ierosināt kasācijas tiesvedību (2015.gadā – 62%, 2014.gadā – 60%), savukārt 18% lietu pārsūdzētais spriedums pilnībā vai daļā atcelts (2015.gadā  – 17%, 2014.gadā – 21%).

Salīdzinot ar iepriekšējo periodu, līdzīgi ir arī blakus sūdzības kārtībā izskatīto lietu rezultāti – gandrīz 25% lietu pārsūdzētais lēmums pilnībā vai daļā atcelts (2015.gadā – 24%, 2014.gadā – 18%).

Jāatzīst, ka atcelto spriedumu un lēmumu rādītājus varētu vēlēties zemākus. Redzot, ka gadu no gada šie rādītāji būtiski nemazinās, departamentam acīmredzot sadarbībā ar Judikatūras un zinātniski analītisko nodaļu jāstrādā pie plašāka prakses apkopojumu klāsta, lai zemāko instanču tiesu tiesnešiem būtu uzskatāmi pieejama departamenta prakse, kā arī jādomā citi pasākumi, kas ļautu zemākām instancēm nostabilizēt praksi.

2016.gadā departaments trīs lietās vērsās ar pieteikumu Satversmes tiesā (lietā Nr.SKA-180/2016, SKA-281/2016 un SKA-887/2016) un astoņās lietās – ar prejudiciālajiem jautājumiem Eiropas Savienības Tiesā (lietā Nr.SKA-4/2016, SKA-5/2016, SKA-6/2016, SKA-7/2016, SKA-9/2016, SKA17/2016, SKA-19/2016 un SKA-302/2016).

Desmit lietas 2016.gadā tika nodotas izskatīšanai departamenta kopsēdē. Ar atlasītiem nozīmīgākajiem un no tiesību viedokļa interesantākajiem nolēmumiem var iepazīties Augstākās tiesas mājaslapā un nolēmumu krājumā.

Departamenta nolēmumos risināts plašs tiesību jautājumu loks. Starp tiem vēlos izcelt lietas par Krievijas Federācijas piešķirtās militārās pensijas saņēmējiem, kuriem pārrēķināta vai pārtraukta Latvijas piešķirtā vecuma pensija. 2015. un 2016.gadā departamentā iesniegtas vairākas kasācijas sūdzības šāda veida lietās. Departamenta pozīcija minētajā jautājumā 2016.gada nogalē tika apstiprināta arī Satversmes tiesā, izbeidzot tiesvedību lietā, kas bija ierosināta, pamatojoties uz konstitucionālajām sūdzībām. Satversmes tiesa atzina, ka personai nav subjektīvu tiesību par vienu un to pašu sociālās apdrošināšanas periodu vai tam pielīdzināmu periodu vienlaikus saņemt vairāku valstu piešķirtas pensijas. Tādējādi dubulto sociālās apdrošināšanas periodu izslēgšana no personas sociālās apdrošināšanas stāža un tam sekojošā pensijas pārrēķināšana nerada personas pamattiesību ierobežojumu.

Par nākotnes prognozēm

Lielas cerības saistībā ar departamenta darba efektivitāti liekam uz jaunajiem grozījumiem Administratīvā procesa likumā, kas stājās spēkā 2017.gada 1.martā, kā arī uz padomnieku un palīgu korpusa nostiprināšanu un Judikatūras un zinātniski analītiskās nodaļas atbalstu.

Jaunie grozījumi Administratīvā procesa likumā novērš praksē konstatētos trūkumus līdzšinējā regulējumā, kā arī paredz jaunas iespējas procesa efektivizēšanā. Saistībā ar kasācijas instances tiesas darbu vēlos izcelt trīs grozījumus līdzšinējā regulējumā, proti, grozījumos ir:

• paredzēta iespēja atteikties izskatīt blakus sūdzību, ja tā ir acīmredzami nepamatota (320.1 pants). 2016. gadā blakus sūdzības kārtībā Administratīvo lietu departamentā izskatītas 330 lietas. No tām 219 lietās jeb vairāk nekā 66% gadījumu pārsūdzētais lēmums atstāts negrozīts. Atbilstoši jaunajam regulējumam daļā no šādām lietām blakus sūdzību būs iespējams atteikt izskatīt, ņemot vērā tās acīmredzamo nepamatotību;
• precizētas normas par atteikšanos ierosināt kasācijas tiesvedību (338.1 panta otrā daļa), uzsvaru liekot uz kasācijas sūdzības argumentu kvalitātes vērtējumu, kā arī iekļautas normas, kas dos iespēju samazināt sprieduma motivācijas garumu gan gadījumā, kad pārsūdzētajā spriedumā ietvertais pamatojums ir pareizs (349.panta sestā daļa), gan gadījumā, kad pārsūdzētais spriedums neatbilst Augstākās tiesas judikatūrai citās līdzīgās lietās un pārsūdzētajā spriedumā nav argumentēti norādīts, kādēļ ir notikusi atkāpšanās no judikatūras (349.panta septītā daļa);
• mainīta pieteikumu sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem piekritība. Turpmāk tos izskatīs nevis augstākas instances tiesa, bet gan tā pati tiesa, ar kuras spriedumu vai lēmumu pabeigta lietas izskatīšana pēc būtības (354.panta pirmā daļa). Pagājušajā gadā Administratīvo lietu departamentā izskatīti 32  pieteikumi sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem. Atbilstoši jaunajam regulējumam šādus pieteikumus departaments vairs neskatīs.

Administratīvā procesa likuma grozījumu sakarā vēlos uzteikt pozitīvo dialogu starp likumdevēju un tiesu varu. Likuma grozījumu apspriešana norisinājās konstruktīvā un labvēlīgā gaisotnē, uzklausot tiesnešu viedokli.

No institucionālā viedokļa pozitīvi vērtējams tas, ka pagājušajā gadā tika izdarīti visi sagatavošanās darbi, lai jau no šā gada 1.janvāra departamentā darbu uzsāktu vēl divi zinātniski analītiskie padomnieki. Tiesnešu atbalsta korpusa stiprināšana ir viens no risinājumiem kvalitatīvākai un ātrākai tiesas spriešanai. Turklāt padomnieku korpusa paplašināšana pozitīvi ir vērtējama arī no personāla veidošanas politikas. Tādējādi kvalificētākajiem palīgiem tiek dota iespēja turpināt darbu tiesā jau citā – augstākā – statusā. Raugoties uz šiem abiem aspektiem, domāju, ka 2017.gadā departaments spēs samazināt lietu atlikumu.

Par kandidāta izvirzīšanu Augstākās tiesas tiesneša amatam

Piekrītu Civillietu departamenta kolēģei, kura jau norādīja, ka ir jānostiprina departamenta loma Augstākās tiesas tiesneša kandidāta izvēlē.

Tieši departamenta tiesneši ir tie, kuri ikdienā vērtē zemāku instanču tiesas tiesnešu nolēmumus. Tieši departamenta tiesnešiem ir vispilnīgākais priekšstats par zemāko instanču tiesas tiesnešu nolēmumu kvalitāti, kas ir viens no svarīgākajiem kritērijiem Augstākās tiesas tiesneša kandidāta vērtēšanā.

Turklāt darbs departamentā ir saistāms ar tiesu varas augstākā standarta iemiesojumu. Augstākās tiesas tiesnesim kā kasācijas instances tiesas tiesnesim būtu pārākā pakāpē jāiemieso tās vērtības, kas veido Latvijas valsts identitāti, un ar savu darbību jāveicina sabiedrības uzticēšanās tiesu varai. Līdztekus profesionālajām prasmēm Augstākās tiesas tiesnesim ir jāpiemīt augstiem cilvēciskajiem un profesionālajiem standartiem. Un arī šeit jāatzīmē, ka tieši departamenta tiesneši ir tiek, kuri arī no šāda aspekta spēj vislabāk novērtēt tiesneša amata kandidātu.

Līdz ar to departamenta tiesnešu vērtējums salīdzinoši ar jebkuras citas institūcijas vērtējumu ir objektīvāks, kvalitatīvāks un izsvērtāks.

Esmu palikusi ļoti kritiska saistībā ar konkursu kā Augstākās tiesas tiesneša atlases instrumentu. Manuprāt, konkurss nenodrošina, ka piesakās profesionālākie kandidāti. Tāpēc būtu plašāk jāpārrunā, vai nav jāparedz iespēja Augstākās tiesas tiesneša kandidātus uzrunāt, nerīkojot konkursu. Arī citu valstu pieredze rāda, ka uz augstākas instances tiesu tiesnešus virza pati augstākā instance. Iespēja uzrunāt iespējamo tiesneša kandidātu ir prakse, kas tiek atzīta arī citās valstīs.

Augstākā tiesa nekad nebūs likumsakarīgs profesionālās karjeras attīstības posms ikvienam zemākas instances tiesas tiesnesim, jo labs pirmās instances tiesas vai apelācijas instances tiesnesis var nebūt labs kasācijas instances tiesnesis.

Rosinu Augstāko tiesu izstrādāt priekšlikumus departamenta lomas nostiprināšanai Augstākās tiesas tiesneša amata kandidātu atlasē. 

Lietu skaits administratīvo lietu departamentā 2012.–2016. gadā

Administratīvo lietu departamentā kasācijas kārtībā izskatīto lietu atbildētājiestādes (spriedumi un lēmumi)

Administratīvo lietu departamentā kasācijas kārtībā izskatīto lietu rezultāti (spriedumi)

Administratīvo lietu departamentā kasācijas kārtībā izskatīto lietu rezultāti (lēmumi)