Ievads
Atbilstoši likuma „Par tiesu varu” 91.4 panta ceturtajai daļai Tiesnešu ētikas komisija reizi gadā sniedz pārskatu par savu darbu Tiesnešu konferencei. Šajā pārskatā ir ietverta informācija par Tiesnešu ētikas komisijas darbu laikā no 2016.gada 23.maija līdz 2017.gada 22.septembrim.
Komisijas sastāvs
Sakarā ar to, ka deviņiem no desmit Tiesnešu ētikas komisijas locekļiem bija beidzies pilnvaru termiņš, 2016.gada 23.maijā notika Tiesnešu ētikas komisijas locekļu vēlēšanas. Atkārtoti par Tiesnešu ētikas komisijas locekli tika ievēlēta Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas zemesgrāmatu nodaļas tiesnese Agnese Skulme (šobrīd – Bauskas rajona tiesas tiesnese) un Latgales apgabaltiesas tiesnese Alla Šilova. Pirmo reizi par Tiesnešu ētikas komisijas locekļiem kļuva Augstākās tiesas tiesnese Dzintra Amerika, Rīgas rajona tiesas tiesnese, Rīgas apgabaltiesas tiesneša pienākumu izpildītāja Madara Ābele (šobrīd – Rīgas apgabaltiesas tiesnese), Rīgas rajona tiesas Jūrmalas tiesu nama tiesnese Ināra Jaunzeme, Cēsu rajona tiesas zemesgrāmatu nodaļas tiesnese Baiba Lielpētere, Administratīvās rajona tiesas Valmieras tiesu nama tiesnesis Guntars Ploriņš, Augstākās tiesas tiesnesis Normunds Salenieks un Zemgales apgabaltiesas tiesnese Dace Skrauple. Darbu komisijā turpina arī Administratīvās apgabaltiesas tiesnese, Augstākās tiesas tiesneša pienākumu izpildītāja Anita Kovaļevska (atkārtoti par Tiesnešu ētikas komisijas locekli ievēlēta 2014.gada 12.septembrī).
Augstākās tiesas priekšsēdētājs jaunievēlētās Tiesnešu ētikas komisijas pirmo sēdi sasauca 2016.gada 17.jūnijā, kad par Tiesnešu ētikas komisijas priekšsēdētāju tika ievēlēta Anita Kovaļevska, bet par priekšsēdētājas vietnieci – Alla Šilova.
Atbilstoši likuma „Par tiesu varu” 91.4 panta ceturtajai daļai Tiesnešu ētikas komisijas darbu nodrošina Tiesu administrācija. Jau ilgstoši Tiesnešu ētikas komisijas sekretāres pienākumus augstā kvalitātē pilda Tiesu administrācijas vecākā referente Indra Kārkliņa.
Skaidrojumi un atzinumi
Saskaņā ar likuma „Par tiesu varu” 91.1pantu Tiesnešu ētikas komisijas pamatmērķis ir sniegt atzinumus par ētikas normu interpretāciju un pārkāpumiem, kā arī skaidrot tiesnešu ētikas normas. Pildot šo uzdevumu, Tiesnešu ētikas komisija pārskata periodā ir sagatavojusi divus skaidrojumus un sniegusi piecus atzinumus.
2016.gadā pēc tiesneša lūguma tika sniegts skaidrojums par tiesnešu darba laiku un tiesas priekšsēdētāja kompetenci darba laika ievērošanas uzraudzībā. Šajā skaidrojumā tika risināts jautājums par to, vai tiesnesim ir saistošs tiesas kā iestādes darba laiks, vai tiesnesim ir jāinformē tiesas priekšsēdētājs par savu prombūtni tiesas darba laikā, kā arī jautājums par tiesas priekšsēdētāja pilnvarām kontrolēt darba laika ievērošanu no tiesneša puses. Tiesnešu ētikas komisija secināja, ka tiesas kā iestādes darba laiks nav tiesneša darba laiks un tiesnesis savu darba laiku var plānot elastīgi. Tomēr tiesnesis ir saistīts ar noteikumiem par darba laiku tiesas iestādē, jo tiesnesim ir arī tādi pienākumi, kuru izpilde ārpus darba laika un darba vietas pamatā nebūtu iespējama, un tiesneša pienākumu izpilde nereti ir atkarīga no sadarbības ar tiesas darbiniekiem, kolēģiem un tiesas priekšsēdētāju vai vietnieku, kas tādējādi prasa savstarpēji vienotu uzskatu par saskaņotu darba laiku. Skaidrojumā arī secināts, ka tiesas priekšsēdētājam gan likumā noteiktie amata pienākumi, gan arī ētikas normas atļauj prasīt no tiesneša, lai tas saskaņo ar viņu savu atrašanos ārpus darba telpām tiesas iestādes darba laikā, kā arī noteiktos apstākļos ir tiesības fiksēt tiesneša prombūtnes faktu, tostarp lūdzot šo faktu apstiprināt tiesas darbiniekiem.
2017.gadā pēc tiesneša lūguma tika sniegts skaidrojums par tiesneša objektivitāti. Proti, tiesnesis lūdza skaidrot, vai ir saskatāms tiesneša ētikas normu pārkāpums, ja tiesnesis piedalījies jautājuma izlemšanā par kasācijas tiesvedības ierosināšanu lietā, kuras pusei pirms pieciem gadiem, nebūdams tiesneša amatā, sniedzis neatkarīga eksperta atzinumu ar izskatāmo lietu nesaistītos tiesību jautājumos. Tiesnešu ētikas komisija secināja, ka šādā situācijā nav saskatāms tiesneša ētikas normu pārkāpums, jo pie minētajiem apstākļiem saprātīgam vērotājam nevajadzētu rasties šaubām par tiesneša objektivitāti. Skaidrojumā norādīts, ka darījumu attiecību pastāvēšana kaut kad pagātnē nevar uz mūžu „diskvalificēt” amatpersonu no konkrētu pienākumu pildīšanas attiecībā pret noteiktiem subjektiem. Šajā skaidrojumā pirmo reizi ir minēts arī tā saucamais „atdzišanas” periods. Proti, parasti tiek atzīst, ka tiesnesim nevajadzētu noteiktu laika periodu spriest tiesu lietās, kurās ir iesaistīti viņa bijušie kolēģi vai klienti. Savukārt pēc šī „atdzišanas” perioda, kas var būt arī tikai divus gadus ilgs, saprātīgam vērotājam no malas vairs nebūtu jārodas šaubām par tiesneša objektivitāti.
Tiesnešu ētikas komisija pārskata periodā ir sagatavojusi piecus atzinumus. Divos atzinumos ir konstatēts, ka tiesnesis ir pārkāpis tiesnešu ētikas normas. Taču šie pārkāpumi netika atzīti par rupjiem un disciplinārlieta netika ierosināta. Pārējos trīs gadījumos tiesnešu ētikas normu pārkāpumi netika konstatēti. Taču vienā gadījumā trīs Tiesnešu ētikas komisijas locekļi pirmo reizi izmantoja Tiesnešu ētikas komisijas reglamenta 43.punktā paredzētās tiesības pievienot atzinumam savas atsevišķās domas.
Tiesnešu ētikas kodeksa 3.kanona 8.punkta pārkāpums tika konstatēts situācijā, kad tiesnese, cenšoties veicināt izlīgumu lietā, ļoti kategoriskā formā pauda viedokli par lietas iznākumu, lai arī pati atzina, ka par lietā risināmiem jautājumiem tiesu prakse ir atšķirīga. Ņemot vērā konkrēto izteikumu saturu un formu, Tiesnešu ētikas komisija atzina, ka tiesneses izteikumi atbildētājam varēja radīt iespaidu, ka lieta faktiski ir izlemta un nekādi argumenti vairs nevar mainīt tiesneses viedokli par to. Turklāt tiesneses izteikumi varēja radīt arī šaubas par tiesneses objektivitāti. Tomēr, ņemot vērā to, ka izlīguma veicināšana tiesas procesā ir vēlama un konkrētā gadījumā ētikas normu pārkāpums tika konstatēts tieši tiesneses neveiksmīgi izvēlētas izteikumu formas dēļ, kā arī to, ka tiesnese atstatīja sevi no lietas izskatīšanas, Tiesnešu ētikas komisija secināja, ka konstatētais tiesneses ētikas normas pārkāpums pēc būtības nav rupjš un līdz ar to disciplinārlietas ierosināšanai nav pamata.
Savukārt Tiesnešu ētikas kodeksa 2.kanona 8.punkta pārkāpums tika konstatēts situācijā, kad, risinot sadzīvisku strīdu, kas nebija saistīts ar tiesneša pienākumu pildīšanu, tiesnese iesniegumā Valsts policijas iecirknim atsaukusies uz ieņemamo amatu un darbavietu, Tiesnešu ētikas komisija secināja, ka tiesnesim nav jāslēpj savs amats, taču tiesnesis nedrīkst atsaukties uz savu amatu apstākļos, kuros jebkura persona ir tiesīga lūgt tiesībsargājošo iestāžu aizsardzību vai palīdzību, jo tādā veidā var radīt nepareizu priekšstatu, ka tiesneša amats tiek izmantots nolūkā iegūt sev vai ģimenes locekļiem kādas citām personām nepieejamas priekšrocības. Arī šajā gadījumā pārkāpums netika atzīts par rupju un disciplinārlieta netika ierosināta.
Tiesnešu ētikas normu pārkāpums netika konstatēts situācijā, kad divu lietu materiālos bija ievietoti tiesneses iesniegumi tiesas priekšsēdētājai, kuros tiesnese lūdza nodot attiecīgās lietas izskatīšanai atpakaļ citai tiesnesei, norādot arī to, ka šajās lietās iepriekš ir pieņemti nepamatoti lēmumi. Tiesnešu ētikas komisija atzina, ka šādu lūgumu ievietošana lietas materiālos principā var radīt Tiesnešu ētikas kodeksa 2.kanona 3.punktā noteikto prasību veicināt sabiedrības uzticību tiesas godīgumam un objektivitātei pārkāpumu, jo minētie lūgumi neattiecas uz konkrētās lietas apstākļiem, bet norāda uz tiesnešu savstarpējām attiecībām tiesā, padarot lietas dalībniekiem pieejamu informāciju par viena tiesneša šaubām par cita tiesneša rīcības pareizību, savukārt tas neveicina lietas dalībnieku uzticību tiesai un tiesu varai kopumā. Tomēr konkrētajā gadījumā lūgumi lietas materiālos ir palikuši tiesneses neuzmanības dēļ, nevis pievienoti ar nodomu. Līdz ar to Tiesnešu ētikas komisija secināja, ka tiesnese ir pieļāvusi kļūdu aiz neuzmanības, tomēr šai kļūdai nav ētisks, bet gan organizatorisks raksturs.
Tāpat pārkāpums netika konstatēts lietā, kur Saeimas deputāts iesniegumā bija norādījis, ka tiesneses dzīvesbiedram piederošo un tiesneses lietošanā nodoto automašīnu reizēm lietojot cits advokāts, bet tiesnese „neskaitāmas reizes”, ignorējot Tiesnešu ētikas komisijas 2015.gada 16.oktobra skaidrojumu, joprojām turpina pārvietoties ar citu – advokātu birojam piederošu – automašīnu gan kā autovadītāja, gan kā pasažiere. Tiesnešu ētikas komisija konstatēja, ka tiesnese, ikdienas lietošanā nomainot uz advokātu biroja vārda reģistrēto automašīnu pret viņas dzīvesbiedram piederošo automašīnu, ir ņēmusi vērā minēto Tiesnešu ētikas komisijas skaidrojumu. Savukārt tiesneses rīcība, atsevišķos gadījumos lietojot arī advokātu birojam, kura vienīgais dibinātājs ir tiesneses dzīvesbiedrs, piederošo automašīnu, nav uzskatāma par minētā Tiesnešu ētikas komisijas skaidrojuma neievērošanu un Tiesnešu ētikas kodeksa normu pārkāpumu, jo šīm darbībām ir gadījuma raksturs, tā nav advokātu biroja automašīnas regulāra un pastāvīga lietošana. Tiesnešu ētikas komisija atzinumā uzsvēra, ka šajā gadījumā ir skaidrs, ka pamats tam, ka tiesnese lieto automašīnas, ir tiesneses un advokāta ģimenes attiecības, nevis kādi citi nezināmi un apšaubāmi iemesli. Turklāt tiesnese neskata lietas, kurā dalībnieks vai tā pārstāvis būtu kāda persona no viņas dzīvesbiedra dibinātā zvērinātu advokātu biroja. Līdz ar to saprātīgam un informētam sabiedrības loceklim nav pamats šaubīties ne par tiesneses godīgumu, ne par objektivitāti.
Tiesnešu ētikas normu pārkāpums netika konstatēts, arī izskatot Augstākās tiesas priekšsēdētāja pieprasījumu sniegt atzinumu par tiesneša rīcības ētiskumu saistībā ar TV3 raidījumā „Nekā personīga” izskanējušo informāciju, ka tiesnesis ir piedalījies tādu lietu izskatīšanā, kas ir saistītas ar advokātu, ar kuru tiesnesim ir personiski draudzīgas attiecības. Tiesnešu ētikas komisija secināja, ka tās rīcībā esošā informācija un pierādījumi neļauj izdarīt skaidrus secinājumus par to, kādas tieši bija attiecības starp advokātu un tiesnesi, proti, vai tās bija īpaši tuvas un personiskas draudzības attiecības vai arī tiesnesis un advokāts bija tikai paziņas, kas vienu reizi ir tikušies privātā pasākumā un dažas reizes runājuši pa telefonu. Tiesnešu ētikas komisija arī norādīja, ka tai normatīvajos aktos nav piešķirtas tādas pilnvaras, kas ļautu iegūt papildu pierādījumus par šīm attiecībām. Tādējādi Tiesnešu ētikas komisija atzina, ka tā nevar konstatēt, ka attiecības starp tiesnesi un advokātu bija tādas, kas varētu radīt šaubas par tiesneša objektivitāti, izskatot lietas, kurās tiešā vai pastarpinātā veidā piedalījies advokāts.
Kā jau tika norādīts, šajā gadījumā trīs Tiesnešu ētikas komisijas locekļi pirmo reizi izmantoja tiesības pievienot atzinumam savas atsevišķās domas. Atsevišķajās domās, pirmkārt, tika norādīts, ka šo komisijas locekļu ieskatā iegūto informāciju bija iespējams vērtēt citādi un bija pamats konstatēt, ka starp tiesnesi un advokātu bija draudzīgas attiecības, kas varēja radīt šaubas par tiesneša objektivitāti, izskatot lietas, kur advokāts vai viņa sieva ir lietas dalībnieki. Otrkārt, šie komisijas locekļi uzskatīja, ka Tiesnešu ētikas komisijai bija jāpiešķir nozīme arī tiesneša rīcībai pieprasījuma izskatīšanas gaitā, proti, tiesneša neapmierinošajai sadarbībai ar Tiesnešu ētikas komisiju.
Tas, ka šajā gadījumā Tiesnešu ētikas komisijas locekļi pauda atsevišķās domas, norāda uz to, ka pastāv dažādi viedokļi gan par Tiesnešu ētikas komisijas pilnvarām apstākļu noskaidrošanā, gan par to, kā reaģēt uz tiesneša nesadarbošanos vai nepietiekamu sadarbošanos ar Tiesnešu ētikas komisiju. Tas nozīmē arī to, ka diskusiju par šiem jautājumiem būs nepieciešams turpināt gan Tiesnešu ētikas komisijā, gan arī plašākā lokā, jo šie jautājumi ir būtiski gan kvalitatīva Tiesnešu ētikas komisijas darba nodrošināšanai, gan arī ikvienam tiesnesim. Ir svarīgi, lai katrs tiesnesis varētu skaidri saprast Tiesnešu ētikas komisijas pilnvaras. Tāpat ir ārkārtīgi svarīgi, lai ikvienam tiesnesim būtu skaidra atbilde uz jautājumu, ko viņš sagaida gan no sevis, gan citiem kolēģiem šādā situācijā, ņemot vērā ikviena tiesneša pienākumu rūpēties par sabiedrības uzticēšanos tiesu varai un tiesu varas prestižu.
Komisijas sēdes
Saskaņā ar Tiesnešu ētikas komisijas reglamenta 25.punktā noteikto komisijas sēdes tiek sasauktas pēc nepieciešamības, bet ne retāk kā reizi trīs mēnešos. Laikā no 2016.gada 23.maija līdz 2017.gada 22.septembrim ir notikušas 15 sēdes.
Šajās sēdēs tika sagatavoti jau minētie skaidrojumi un atzinumi. Tāpat tika izskatīti 41 dažādu personu, kas nav tiesneši, iesniegums. Lai arī tiesību normas Tiesnešu ētikas komisijai neuzliek par pienākumu izskatīt šādus iesniegumus, tomēr jau kopš tās izveidošanas brīža Tiesnešu ētikas komisija vienmēr ir rūpīgi izvērtējusi katru saņemto iesniegumu, jo ir iespējams, ka no iesniegumiem var tikt gūta ierosme skaidrojuma sagatavošanai par kādu jautājumu. Tāpat arī Tiesnešu ētikas komisijai ir tiesības apspriest iespējamu tiesneša ētikas normu pārkāpumu pēc savas iniciatīvas. Līdz ar to, ja iesniegumā ir norādīts uz iespējamu tiesneša ētikas normu pārkāpumu, tad Tiesnešu ētikas komisija šo informāciju vienmēr rūpīgi izvērtē. Ja personas sniegtā informācija nav pietiekama, tad Tiesnešu ētikas komisija parasti lūdz iesaistītās personas sniegt komisijai iesniegumā norādītās situācijas skaidrojumu, lai komisija varētu izlemt, vai ir pamats apspriest iespējamu tiesneša ētikas normu pārkāpumu pēc savas iniciatīvas. Pārsvarā iesniegumos minētajos gadījumos tiesnešu ētikas kodeksa normu pārkāpumi netiek konstatēti. Arī pārskata periodā Tiesnešu ētikas komisija ir apspriedusi un sagatavojusi atzinumus tikai par trīs iespējamiem pārkāpumiem, uz kuriem bija norādīts personu iesniegumos. Pārkāpums tika konstatēts vienā no šiem gadījumiem. Turklāt ļoti bieži personas savos iesniegumos norāda nevis uz ētikas normu pārkāpumiem, bet gan iespējamiem procesuāliem pārkāpumiem, kuru izvērtēšana nav Tiesnešu ētikas komisijas kompetencē. Tas, sniedzot atbildi personai, arī tiek norādīts.
Pārskata periodā viena no Tiesnešu ētikas komisijas sēdēm tika rīkota kā izbraukuma sēde Kuldīgā. Tajā bija aicināti piedalīties visi tuvākās apkaimes tiesneši. Šajā sēdē tika diskutēts gan par tiesnešu neatkarību, gan tiesnešu darba laiku, gan arī citiem tiesnešus interesējošiem jautājumiem. Tiesnešu ētikas komisija arī turpmāk vēlas rīkot izbraukuma sēdes, jo uzskata, ka tā ir lieliska iespēja gan veicināt vienotu izpratni par tiesnešu ētikas jautājumiem, gan arī iespēja komisijai iegūt informāciju par tiesnešiem aktuālām problēmām un viedokļiem dažādos jautājumos. Nākamā izbraukuma sēde ir plānota 2017.gada 10.novembrī vienā no Rīgas tiesām.
Tāpat jāatzīmē, ka pārskata periodā tika turpināta sadarbība ar Latvijas Zvērinātu advokātu padomes Ētikas komisiju. Tiesnešu ētikas komisija bija uzaicinājusi šīs komisijas pārstāvjus uz sēdi, lai kopā ar advokātiem diskutētu par to, kādi tiesneša izteikumi par lietu ir pieļaujami, veicinot izlīgumu. Šī diskusija ir radījusi arī ideju rīkot konferenci, kurā, piedaloties arī citu valstu tiesnešiem, varētu diskutēt par to, kā tiek vadītas tiesas sēdes dažādās valstīs un kādi tiesneša izteikumi par lietas būtību ir pieļaujami, lai vienlaikus nodrošinātu efektīvu lietas izskatīšanu un neradītu priekšstatu par tiesneša neobjektivitāti. Cerams, ka šī konference notiks 2018.gadā.
Tiesnešu ētikas komisija uz vienu no sēdēm aicināja arī bijušos Tiesnešu ētikas komisijas locekļus ar mērķi kopā apspriest jautājumu par Tiesnešu ētikas komisijas lomu un pilnvarām, kā arī rupja ētikas pārkāpuma izpratni.
Dažādi jautājumi
Tiesnešu ētikas komisija 2017.gada maijā devās arī pieredzes apmaiņas vizītē uz Eiropas Cilvēktiesību tiesu, kur ieguva plašu un vērtīgu informāciju gan par to, kā tiesnešu ētikas jautājumi tiek risināti Eiropas Cilvēktiesību tiesā, gan par Eiropas Cilvēktiesību tiesas praksi jautājumā par tiesībām uz objektīvu tiesu. Tiesnešu ētikas komisijas ieskatā šāda pieredzes apmaiņa ir ļoti noderīga tālākā komisijas darbā, gan izskatot konkrētus gadījumus, gan arī konceptuāli domājot par Tiesnešu ētikas komisijas darbu, tāpēc ceram, ka nākotnē būs iespējams organizēt līdzīgas vizītes un iepazīties arī ar citu valstu tiesnešu pašpārvalžu institūciju darbu tiesnešu ētikas jomā.
2016.gada augustā Tiesnešu ētikas komisija nosūtīja vēstuli Tieslietu ministrijai, atkal atgādinot par nepieciešamību izdarīt grozījumus tiesību aktos saistībā ar likumā „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” noteikto absolūto aizliegumu izskatīt lietu gadījumā, ja viens no lietas dalībniekiem ir tiesneša darījuma partneris, tostarp kredītiestāde vai mobilo sakaru operators. Tiesnešu ētikas komisija jau 2011.gadā norādīja, ka šāds tiesiskais regulējums nav uzskatāms par saprātīgu un pamatotu ierobežojumu, jo:
- 1) rada situācijas, kad tiesnesim faktiski bez pamata ir jāatstata sevi no lietas izskatīšanas, jo fakts, ka tiesnesis ir darījuma attiecībās ar kredītiestādi vai mobilo sakaru operatoru, ne vienmēr rada pamatotas šaubas par tiesneša objektivitāti;
- 2) šāds ierobežojums ievērojami traucē tiesu darbu, jo, izpildot likuma prasību neizskatīt lietu attiecībā uz savu darījuma partneri, tiek būtiski samazināts tiesnešu skaits, kuri citādi būtu tiesīgi piedalīties lietas izskatīšanā.
No Tieslietu ministrijas atbildes izriet, ka šis priekšlikums Saeimā joprojām nav izskatīts. Tiesnešu ētikas komisija uzskata par nepieciešamu arī turpmāk aktualizēt šo jautājumu un mēģināt veicināt tā risināšanu.
QR
