Justīcija attīstībai. Spānija: tiesu efektivitātes nodrošināšana
Tieslietu padomes sekretariāta konsultante Irina Čaša piedalījās Eiropas Publiskās administrācijas institūta (EIPA) sadarbībā ar Spānijas Tiesnešu mācību centru organizētajā kursā „Reformu process Latvijas tiesu sistēmā: Spānijas pieredze”.
Vizītes laikā saņemta informācija par Spānijas tiesu sistēmas pārvaldību un darbības efektivitātes uzlabošanu.
Lietu uzkrājuma jautājumus risina ar jaunu tiesnešu vietu izveidošanu. Paredzēta iespēja tiesnesi iecelt ne tikai konkrētajā tiesā, bet provincē, vienā teritoriālajā apgabalā, tas ir, neatkarīgais teritoriālais tiesnesis vai „ceļojošais tiesnesis”, ar papildus samaksu un valsts apmaksātu autotransportu, ap 260 tiesnešiem visā Spānijas teritorijā.
Tiesu noslodzes mazināšanai tiek aprēķināts lietu skaits, noteikts minimāli izskatāmo lietu skaits. Ir liels īpatsvars ar lietām, ko varētu atrisināt pirmstiesas procesā.
Apstiprinātas vadlīnijas lietu smaguma novērtēšanai (lietu sadales mērķiem). Ir noteiktas dažādas metodes, kā aprēķināt lietu izskatīšanas laiku: pēc lietu kategorijām ir aprēķināts, cik laika ir jāvelta konkrētai lietai, to apstiprina Tiesu varas ģenerālā padome. Datus vadlīniju izstrādei ieguva no tiesnešiem, kuri precīzi aizpildīja tabulas, norādot, cik laika patērē katrai lietai un lietu veidam, tad apkopoja. Sarežģītās lietās var noteikt papildu laiku.
Kontroles mehānismi tiesu sistēmā: tiesnešu skola un kontroles dienests. Tiesnešu skola nodarbojas arī ar nolēmumu anonimizāciju, tos ievieto publiskajā datubāzē. Tas ir maksas pakalpojums – augstskolām, zinātniekiem, lai varētu pētīt tiesu praksi. Savukārt inspekcija ne tikai veic pārbaudes pēc savas iniciatīvas, bet arī pēc tiesas priekšsēdētāju iniciatīvas. Inspekcija apkopo profesionālās darbības standartus un sniedz rekomendācijas, kā uzlabot katras konkrētas tiesas darba kvalitāti. Reizi 3–4 gados katra tiesa tiek pārbaudīta (par termiņu pārvaldību; tiesas sēžu nozīmēšanu; par tiesneša izskatīto lietu skaitu, ja maz, tad uzstāda „izsekošanas programmu” tiesneša datorā, kas katru dienu tiesnesim sūta atskaiti par padarīto). Inspekcija ierodas arī „pieklājības vizītēs” pie jaunajiem tiesnešiem, lai vērtētu, kā viņi plāno savu darbu.
Katrā tiesā ir arī laika monitorings: ja tiesnesim liels lietu uzkrājums, viņam katru nedēļu jāsniedz atskaite par paveikto. Lekcijas universitātē tiesnesis var lasīt pēc tiesas darba laika, t.i., pēc plkst.15.00, bet tam jāsaņem Tieslietu padomes atļauja un tiesas priekšsēdētāja atļauja. Šīs atļaujas strādāt ārpus tiesas ir publiski pieejamas, tās var redzēt Tieslietu padomes mājaslapā.
Tieslietu padomes mājaslapā ir apkopota visa informācija par tiesu sistēmu, tostarp par budžetu, amatpersonu deklarācijas, tiesu kalendāri, Tieslietu padomes priekšsēdētāja darba kalendārs, normatīvais regulējums, arī visi starptautiskie līgumi. Tāpat portālā ir viss par Eiropas Savienības Tiesu un Eiropas Cilvēktiesību tiesu, spriedumi tiek tulkoti spāņu valodā, lai arī sabiedrībai būtu saprotami. Tieslietu padomes uzturētajā mājaslapā ir arī visa Spānijas tiesnešu mācību centra informācija. Portālā ir virtuālā bibliotēka, programma HELP (help.coe.int). Tiesas dokumentācijas centrs (kas atbild par datu bāzi un interneta vietni). Mākslīgā intelekta izmantošana: projekts datu analīzei par spriedumiem, kas ir pieņemti. Tiesu varas ģenerālā padome katru ceturksni publicē statistikas informāciju.
Ja tiesnesis vēlas pāriet uz citu tiesu, viņš piesakās konkursā. Jaunajā tiesā jānostrādā vismaz 2 gadi, tad var rotēt atkal. Ja tiesnesis vēlas pārkvalificēties (piem., no krimināllietu nozares uz civillietu), viņam ir iespēja saņemt papildu mācības.
Ņemot vērā Spānijas pieredzi, arī Latvijā būtu izvērtējama iespēja izstrādāt lietu „svēršanas” (novērtēšanas) vadlīnijas. Būtu noderīgi izpētīt Spānijas pieredzi komunikācijas nodrošināšanā un komunikatoru tīkla veidošanā. Latvijas tiesnešiem būtu jāsniedz plašāku informāciju par Eiropas Padomes HELP programmas piedāvātajām iespējām, pieejamiem kursiem.