Dzintra Balta, Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētājas vietniece
Ceļš. Neatkarība. Vienotība.
Mēs visi esam ceļā. Ceļš ved uz priekšu soli pa solim, arī mani kopā ar kolēģiem, kas ir Tieslietu padomes locekļu kandidāti. Kuriem ir gan personiskā iniciatīva, gan pieredze, darbojoties tiesu sistēmas labā.
Domājot par Tieslietu padomi, domāju par tieslietu sistēmu un tās prioritātēm. Es Tieslietu padomi vēlētos redzēt kā līderi, kam ir vīzija par tiesu sistēmas attīstību, kas demokrātiskai sabiedrībai atbilstošā veidā – balstoties uz tiesnešu viedokļiem, veido pēc būtības aktuālu tiesu sistēmas attīstības stratēģiju, nosaka sasniedzamos mērķus un spēj proaktīvi rīkoties mērķu sasniegšanai. To visu var veikt tikai cilvēki – Tieslietu padomes locekļi, kuru personiskais ieguldījums, sadarbība veido kopējo uzstādījumu, attieksmi pret veicamajiem uzdevumiem un nodrošina attiecīgās institūcijas nozīmīgumu.
Domāju, ka šajā darbā var noderēt mana pieredze Tiesnešu biedrības valdē un Tiesnešu ētikas komisijā. Darbu pašpārvaldē var veikt, arī skatoties uz tiesu sistēmu plašāk un pēc būtības. Piemēram, Tiesnešu ētikas komisijas darbā proaktīvi sadarbojāmies ar citu tiesu sistēmai piederīgo juridisko profesiju organizācijām kopīgu ētikas kritēriju radīšanā, kā arī aktualizējām tiesu sistēmai nozīmīgus jautājumus, izstrādājot Tiesu sistēmas komunikācijas vadlīnijas sadarbībā ar Tieslietu padomi. Turklāt uzsverot, ka veiksmīgas komunikācijas pamats ir godprātīgs un rūpīgs darbs. Par to, ko labi darām, ir jāstāsta, vienlaikus nepaslaukot problēmas zem tepiķa, bet atklāti parādot, kā tās tiks risinātas.
Galvenais turpmākajam Tieslietu padomes darbam būtu turpināt ceļu un kā galvenās risināt šādas tēmas: neatkarība un tiesu sistēmas vienotība.
Saistībā ar neatkarību vienlīdz būtiska ir tiesu sistēmas neatkarība un tiesneša kā indivīda neatkarība, paturot prātā to, ka šī neatkarība ir līdzeklis taisnīgas tiesas nodrošināšanai. Neatlaidīgi turpināms darbs, lai tiesu vara valstī būtu tai atbilstošā vietā, lai būtu sakārtota tiesu darbinieku un tiesnešu atlīdzības sistēma. Jāpaplašina Tieslietu padomes kompetence, iespējams, īstenojot kādreizējā Tiesu iekārtas likuma projektā paredzēto, ka Tiesu administrācija ir Tieslietu padomes padotībā. Jāuzlabo tiesnešu atlase, jāmazina izpildu varas loma tiesnešu karjeras jautājumu izlemšanā. Jārisina likumu kvalitātes jautājumi dialogā ar likumdevēju.
Iekšējās neatkarības un tiesu sistēmas vienotības jautājumu kā aktualitāti noteic tiesu sistēmas sastāva mozaīka, tas, cik dažādi esam. To ietekmē izglītības iegūšanas laiks (padomju vai neatkarīgās valsts laikā), dažādas tradīcijas, apzinātas vai neapzinātas kļūdas metodoloģijas piemērošanā (formāla tiesību piemērošana), iespējams, dažādi personiskie motīvi un vērtības. Tādēļ ļoti svarīga būtu Tieslietu padomes līderība šīs mozaīkas vienošanai un saskaņošanai uz taisnīgumu un kvalitāti vērstā ornamentā, veidojot tādas darba organizācijas vadlīnijas, kas vērstas uz vienotu savas lomas izpratni, kopīgas motivācijas veidošanu. Jāveido sadarbība, dialogs un zināšanu apmaiņa labās prakses panākšanai katras instances ietvaros, starp instancēm un tiesību nozarēm jomās, kurās ir saskares punkti. Tam ir vajadzīgi ne tikai kompetenti un profesionāli, pašu tiesnešu atzīti tiesu vadītāji, bet stipri, drosmīgi un iesaistīties griboši tiesneši, kādi mēs esam, tikai daži vēl nav uzdrošinājušies būt aktīvi.
Gadījumā, ja man būs uzticēts kļūt par Tieslietu padomes locekli, apņemos minēto īstenot pēc būtības un labākās sirdsapziņas. Savukārt, ja par padomes locekļiem kļūs mani kolēģi, tad ir mans atbalsts un teiktais ir vēlējums turpmākajam darbam. Lai veiksmīgs tiesu sistēmas ceļš nākamajās simtgadēs!
Juris Stukāns, Rīgas apgabaltiesas tiesnesis, Krimināllietu tiesas kolēģijas priekšsēdētājs
Saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmi un likumu „Par tiesu varu” Latvijā ir trīs neatkarīgas varas: likumdošanas vara, izpildvara un tiesu vara. Tieslietu padomei ar darbiem ir jāpanāk līdzvērtīgu tiesu varas pozīciju starp likumdevēju un izpildvaru. Tikai uz līdztiesību pamata sadarbība nodrošinās Latvijas kā demokrātiskas un tiesiskas valsts attīstību. Uzskatu, ka Tieslietu padomes pamatuzdevums ir stiprināt tiesiskumu Latvijā. Jāstiprina Tieslietu padomes loma tiesu sistēmai svarīgu jautājumu izlemšanā, panākot Tieslietu padomes lēmumu saistošo nozīmi.
Tieslietu padomei ir jānosaka tiesu sistēmas attīstības prioritātes, nevis jāapstiprina Tieslietu ministrijas iesniegtās. Nepiekrītu, ka Tieslietu padome izvērtē Tieslietu ministrijas iesniegtos zemesgrāmatu nodaļu, rajona (pilsētu) tiesu un apgabaltiesu prioritāros pasākumus, bet Augstākās tiesas pieteiktos prioritāros pasākumus. Tiesu vara Latvijā pieder rajona (pilsētu) tiesām, apgabaltiesām, Augstākajai tiesai un Satversmes tiesai kā vienotai tiesu sistēmai. Jāizslēdz Tieslietu ministrijas un ministra „starpnieka” lomu tiesu sistēmas jautājumos, kad tam nav pamata un kas neizriet no Tieslietu ministrijas kompetences un funkcijām. Kā norādīja ārvalstu eksperti Eiropas Padomes Eiropas tiesiskuma efektivitātes komisijas (CEPEJ) ziņojumā par Latvijas tieslietu sistēmas novērtējumu: „Ja ministram/ministrijai nav rīcības brīvības, un daudzos saistītos jautājumos tai nevajadzētu būt rīcības brīvībai, ministra/ministrijas iesaistīšana var radīt pārpratumus un aizdomas par iejaukšanos tiesu neatkarībā.” (Ekspertu rekomendācijas un piezīmes par Latvijas tiesu sistēmu. Jurista Vārds, 08.05.2018., Nr.19(1025)).
Līdz 2018.gada 12.februārim likumā „Par tiesu varu” bija paredzēts, ka par tiesnesi var strādāt tikai Latvijas pilsonis – augsti kvalificēts un godīgs jurists. Diemžēl pēc Tieslietu ministrijas priekšlikuma likumdevējs šo normu grozīja un vairs šādas prasības, izraugoties kandidātu tiesneša amatam, nav. Esmu pārliecināts, ka Tieslietu padomes darbības mērķiem ir jānodrošina, ka par tiesnesi tiek virzīts tikai augsti kvalificēts un godīgs jurists.
Līdz šodienai nav zināms tiesnešu atlīdzības sistēmas darbības modelis no 2019.gada 1.janvāra, šo jautājumu vēl būs jārisina Tieslietu padomei. Demokrātija nemaksā lēti. Jāatzīst, ka kvalitāte tomēr ir saistīta ar ieguldījuma apjomu. Nav pieņemams, ka periodiski tiek skatīts un grozīts jautājums par tiesnešu atalgojumu. Šo jautājumu ir jāsakārto atbilstoši Satversmes tiesas 2017.gada 26.oktobra sprieduma par tiesnešu atlīdzības sistēmas neatbilstību Latvijas Republikas Satversmes 83. un 107.panta atziņām.
Apsolu proaktīvi, uzņemoties iniciatīvu un apzinoties atbildību, iesaistīties Tieslietu padomes darbā.
Guntars Ploriņš, Administratīvās rajona tiesas Valmieras tiesu nama priekšsēdētājs
Esmu Administratīvās rajona tiesas tiesnesis un Valmieras tiesu nama priekšsēdētājs. Šajos amatos strādāju turpat 10 gadus. Tāpat esmu gan Latvijas Tiesnešu biedrības, gan Administratīvo tiesnešu biedrības biedrs. Tiesnešu biedrībās pamatā esmu tā iemesla dēļ, ka tās dod iespēju tiesnesim aktualizēt darbā konstatētos problēmjautājumus, kā arī līdzdarboties to risināšanā.
Pēdējos četrus gadus esmu Latvijas Tiesnešu biedrības valdes loceklis. Tieši darbs biedrības valdē man ļāvis izprast visu tiesu sistēmu kopumā, zināt un sekot līdzi tiesu sistēmas problēmjautājumiem, kā arī piedalīties to risinājumu meklēšanā. Darbojoties biedrības valdē, esmu sekojis līdzi arī Tieslietu padomes darbam.
Pēdējos divus gadus darbojos arī Tiesnešu ētikas komisijā, kurā esmu guvis neatsveramu pieredzi, tai skaitā sadarbībā ar kolēģiem, kad neviennozīmīgi vērtētos apstākļos nepieciešama koleģiāla lēmuma pieņemšana.
Apzinos, ka darbs Tieslietu padomē ir ļoti nozīmīgs un atbildīgs, tās pieņemtie lēmumi tiešā vai netiešā veidā ietekmē katru tiesnesi, turklāt turpmākos gados tās loma tieslietu sistēmas organizēšanā tikai pieaugs. Mans ideālais Tieslietu padomes modelis ir Skandināvijas, kad Tiesu administrācija ir pakļauta tieši Tieslietu padomei, arī tiesu budžets ir tās kompetencē.
Ņemot vērā iepriekš minēto pieredzi, uzskatu, ka man ir gan atbilstošas zināšanas, gan arī prasmes, kas nepieciešamas darbam Tieslietu padomē, tai skaitā prasme nodrošināt pietiekamu laiku pilnvērtīgam darbam Tieslietu padomē. Īpaši pēdējos divos gados, kad kopumā nācies sagatavoties un darboties 20 Tiesnešu ētikas komisijas sēdēs, esmu ieguvis nepieciešamās prasmes tam, lai paralēli tiešajiem darba pienākumiem pilnvērtīgi varētu darboties arī biedrības valdē un ētikas komisijā.
Savukārt mans solījums, ja mani ievēlēs: centīšos Tieslietu padomē darboties atbildīgi un godprātīgi.
Silva Reinholde, Kurzemes apgabaltiesas priekšsēdētāja
Vispirms gribu pateikt paldies tiem kolēģiem, kuri saskatīja par iespējamu izvirzīt manu kandidatūru darbam turpmākās Tieslietu padomes sastāvā. Gribu pateikt arī paldies visiem tiem izturīgajiem, kuri vēl ir zālē un klausās to, ko mēs visi šeit runājam, un ir gatavi lemt un izdarīt savu izvēli attiecībā uz Tieslietu padomes kandidātiem. Tas norāda uz to, ka jums nav vienaldzīga tiesu sistēmas turpmākā attīstība un tas, kas veidos šo mūsu kopīgo politiku.
Darbs Tieslietu padomē tiešām ir atbildīgs un uzliek lielus papildu pienākumus, ņemot vērā Tieslietu padomes funkciju apjomu un nozīmīgumu, kā arī turpmāku Tieslietu padomes lomas un ietekmes palielināšanos attiecībā uz tiesnešu darbu un karjeru. Apzinoties šo atbildību, lēmumu apstiprināt dalību vēlēšanās pieņēmu pēc rūpīgām pārdomām un sekojot savu kolēģu atbalstam un ieteikumiem.
Tieslietu padomes mērķis, kas ir norādīts arī Tieslietu padomes dokumentos, ir līdzsvarot attiecības starp tiesu varu, izpildvaru un likumdevēja varu. Lai īstenotu šo mērķi, līdzsvaram ir jābūt arī pašā Tieslietu padomē. Šodien tieslietu ministrs jau iezīmēja arī šo ideālo nākotni, kāda tā varētu būt, tas ir, tiesu pilnīga neatkarība no izpildvaras, no Tieslietu ministrijas, nododot visas kompetences Tieslietu padomei. Tas arī nozīmē to, ka nākotnē Tieslietu padomē varētu augt tiesnešu pārstāvības īpatsvars, kas būtu tikai normāli un saprotami.
Runājot par šo līdzsvaru, domāju, ka padomē ir jābūt pārstāvētiem ne tikai visiem tiesu līmeņiem, bet arī vairāk vai mazāk visiem Latvijas reģioniem. Lai arī savā darbā visi vadāmies no vieniem un tiem pašiem tiesību principiem un tiesību normām, tomēr katram reģionam ir sava zināma specifika.
Tikai apzinot to visu kopumā, ir iespējams sekmīgi īstenot Tieslietu padomes darbības stratēģijā izvirzītos mērķus un uzdevumus, lai nostiprinātu tiesu varas neatkarību un efektivitāti, lai veicinātu sabiedrības uzticēšanos tiesu varai, kas īpaši nozīmīgi ir šā brīža situācijā.
Tieslietu padomes tuvākos darbus savā uzrunā jau iezīmēja Augstākās tiesas priekšsēdētājs, kurš ir arī Tieslietu padomes priekšsēdētājs, un šie arī būs padomes jaunā sastāva uzdevumi un darbs, turpinot iesākto un domājot par nākotni. Protams, šobrīd nevaru solīt, ka es caur Tieslietu padomi realizēšu kādas konkrētas lietas vai spēšu ietekmēt un panākt tiesnešiem tikai labvēlīgus lēmumus, bet varu apgalvot, ka jebkuru savu lēmumu izsvēršu un pieņemšu godprātīgi, ievērojot visu tiesnešu intereses. To, vai manī ir šis potenciāls, domāju, jebkurš Latvijas tiesnesi varēs novērtēt, jo vairāk nekā desmit gadus darbojos Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijā un esmu tikusies ar jums vairākas reizes.
Jānis Šauša, Daugavpils tiesas priekšsēdētājs
Jau tika pieminēts Eiropas Padomes komisijas tiesu efektivitātei Latvijas tiesu sistēmas novērtējums 2018.gada martā. Gatavojoties šai prezentācijai un domājot par tām prioritātēm, kas būtu veicamas Tieslietu padomei, es rūpīgi iepazinos ar šo novērtējumu, un tiešām atzīstams, ka tur ir daudz kas norādīts ļoti pareizi. Komisija, gatavojot šo novērtējumu, vadījās pēc Eiropas Padomes ministru komitejas rekomendācijas dalībvalstīm attiecībā par tiesnešiem – neatkarība, efektivitāte un atbildība. Par atbildību šodien dzirdējām jau diezgan daudz, no mums atbildību prasa visi – sabiedrība, masu mediji, ministrija. Par tiesu efektivitāti – tā tiks nodrošināta, ceru, ar jau notikušo tiesu reformu. Bet par neatkarību – to šodien pašu veidotajā novēlējumā tiesu sistēmai ļoti labi redzējām – neatkarība bija viena no tām vērtībām, ko mēs vēlamies visvairāk.
Komisijas novērtējumā arī teikts, ka Tieslietu padomei ir jābūt neatkarīgai institūcijai, kura nodrošina tiesu sistēmas un katra tiesneša neatkarību. Veicot aptauju starp Eiropas Savienības 26 valstu tiesnešiem, diemžēl situācija ir tāda, ka Latvijas tiesneši ir to piecu valstu tiesnešu vidū, kuri savu neatkarību vērtē viszemāk. Tā tas diemžēl ir. Arī sabiedrības aptauja liecina, ka apmēram 40% iedzīvotāju uzskata, ka tiesa nav pilnībā neatkarīga. Domāju, ka tā būtu viena no Tieslietu padomes prioritātēm, jo tā ir institūcija, kurai būtu jābūt katra tiesneša neatkarības garantam.
Kolēģi minēja arī citas prioritātes, tas ir, lielāku iesaistīšanos to likumu pieņemšanā un analīzē, kas attiecas uz tiesu sistēmu. Latvijas tiesnešu aptaujas rezultāti rādīja, ka tiesneši pārsvarā uzskata, ka Tieslietu padome ir tikai reaģējusi uz Tieslietu ministrijas ierosinājumiem, neveicot savas stratēģijas, savas politikas izstrādāšanu un virzīšanu. Uzskatu, ka tā noteikti ir prioritāte, kur Tieslietu padomei ir jāpāriet jaunā kvalitātē.
Man nekādus īpašu nopelnu nav, bet ceru, ka mana pieredze tiesu reformā varētu mums visiem noderēt.
Andris Zutis, Rēzeknes tiesas tiesnesis
Pirmkārt, gribu pateikties Tieslietu padomes locekļiem, kas iepriekš un arī vēl pagaidām pilda savas pilnvaras. Redzot saspringto darbu, viņu diskusijas, ir skaidrs, ka darbs nav viegls, un no Tieslietu padomes darba ir atkarīga visa mūsu tiesu vara kopumā. Paldies arī Tiesnešu biedrībai, kas izvirzīja manu kandidatūru.
Manā skatījumā Tieslietu padomes loma arī nākotnē būs ļoti būtiska. Tieslietu padomei ir jāstiprina tiesu vara demokrātiskā valstī, un Tieslietu padomes loma nevar mazināties. Jau notikušas ļoti būtiskas reformas. Tieslietu padome ieguldījusi daudz darba dažādu iekšējos normatīvu pieņemšanai un arī izteikusi viedokļus par normatīvajiem aktiem, par grozījumiem, ko likumdevējs ir ņēmis vērā vai nav ņēmis vērā. Tieslietu padomei ir jāpanāk, ka gan likumdevējs, gan izpildvara tiešām rēķinās ar tiesu varu. Mans vislielākais satraukums tagad ir saistībā ar tiesu reformām. No vienas puses, izskan, ka tiesu reforma it kā ir pabeigta, bet patiesībā tiesu reforma ir tikai sākusies. Latgalē ir viens tiesu sistēmas reformas variants, pārējā Latvijā cits. Ļoti ceru, ka sistēma, kas ir Latvijā, atmaksāsies un varēs izvērtēt un pārdomāt par reformu, kas notikusi Latgalē. Redzot, kas notiek Latgalē, manā skatījumā, jābūt pietiekamai kontrolei uz vietas gan par tiesu darbiniekiem, gan tiesnešiem, jo kontroles trūkums veicina arī bezatbildību.
Mums jāiet ciešā sazobē ar sabiedrību. Bija ļoti patīkami, ka Tieslietu padome virzīja jautājumu par maksātnespējas lietām. Redzējām ekspertu atzinumus un atsevišķus viedokļus, ka nav tik viennozīmīgi, kā to mums pasniedz prese, arī izpildvaras pārstāvji un politiķi. Ka ir jādod iespējas tiesnesim interpretēt likuma normas un izteikt savu viedokli, ka tiesnesim nav burtiski jāievēro pilnīgi viss, ko saka Tieslietu ministrija, ko mums norāda judikatūra. Protams, judikatūrai ir ļoti būtiska nozīme, bet tiesnesim vienmēr ir tiesības arī no judikatūras atkāpties, motivējot to ar lēmumu.
Aicinu tiesnešus balsot, izvērtējot katru kandidātu un atdodot balsis par spējīgākajiem, kas mūsu tiesu varu kopumā varēs stiprināt. Par sevi teikšu – esmu latgalietis, darba nebaidos, vispirms izdaru darbu un tikai tad risinu pārējos jautājumus.
Kaspars Berķis, Administratīvās apgabaltiesas tiesnesis
Neesmu no Latgales, bet arī darba nebīstos! Paldies kolēģiem par iespēju būt šeit un piecas minūtes uzrunāt jūs.
Gribēju nedaudz dot ieskatu, kā tiesnešu konference izskatās ar vērotāja no malas acīm. Tas man bija nedaudz pārsteigums, to teica arī Satversmes tiesas tiesnesis Kusiņš Ratnieku seminārā – kā viņa acīm izskatās tiesnešu konference: pirmās rindas – aicinātie viesi, tad ir liels, liels tukšums, un tad kaut kur zāles galā ir tiesnešu korpuss. Sajūta tāda, ka tā nav tiesnešu konference, tas nav tiesnešu formāts. Mēs esam spēruši soli uz priekšu, redzu, ka esam pavirzījušies uz priekšu, taču es aicinu spert nākamo soli, vienu lielu soli un apzināties, ka ne tikai konference ir mūsu formāts, mūsu veids, kā mēs nodrošinām savu darbu un tiesu sistēmas darbu, bet arī apzināties, ka mēs esam atbildīgi par visu tiesu sistēmu. Pēdējā laikā daudz runāts par uzticības krīzi tiesu varai. Esam izpelnījušies gana daudz kritikas, taču tās lielā mērā ir loģiskas un likumsakarīgas sekas ilgstošai valsts nespējai un negribēšanai veidot tiesu varu stipru un neatkarīgu, nenodrošinot nepieciešamo finansējumu tiesu sistēmas efektīvai funkcionēšanai. Būšu ļoti nekaunīgs un atļaušos nolasīt vienu teikumu no 2003.gada koncepcijas: „Neskatoties uz ilgstošu tiesu reformu, Latvijā joprojām pastāv izpratne par tiesu varu kā valsts sektoru, kas ir jāvada, jāpārvalda un jāuzrauga, kas ir kavējis izpratni par tiesu kā atsevišķu, neatkarīgu un vienlīdzīgu valsts varas atzaru”. Tā ir 2003.gada koncepcija, kura tika iestrādāta arī Tiesu iekārtas likumprojektā. Kur ir šis likumprojekts? Tas tika atsaukts no Saeimas. Šajā likumprojektā tika nostiprināta Tieslietu padome kā neatkarīga tiesu varas institūcija, kas pārstāv un veido tiesu sistēmu. Kāpēc šis likumprojekts tika atsaukts? Gribētos uzdot šo jautājumu politiķiem, bet, manuprāt, atbilde ir viena, un mēs arī šodien par to daudz runājām – diemžēl negrib atdot politiķi šo varu. Tāpēc nākas teikt un aicināt, šī ir tā iespēja – ņemam atbildību un varu par tiesu sistēmu savās rokās. Mēs nevaram atļauties gadu gadiem gaidīt atbilstošu finansējumu tiesnešu algām, tiesu darbiniekiem, tiesu sistēmas attīstībai. Mēs to vairāk nevaram atļauties gaidīt. Sabiedrība prasa no mums stipru tiesu varu, efektīvu tiesu varu. Mēs esam atbildīgi par tiesu sistēmu savas tautas priekšā un saskaņā ar Satversmi. Es varu piedāvāt savu pārliecību, un mana pārliecība ir tāda, ka Tieslietu padome nevis piedalās, bet izstrādā tiesu sistēmas attīstības stratēģiju un to īsteno. Tā nevis sniedz viedokli, bet tā apstiprina tiesu budžeta pieprasījumu. Tā nevis uzklausa Tiesu administrācijas pārskatu par darba rezultātiem, bet gan nosaka Tiesu administrācijas darbības gada plānu. Tieslietu padome ir tā, kas nosaka, ko Tiesu administrācija dara nākamajā gadā, vidējā termiņā, trīs gadu un piecu gadu termiņā. Atgriežoties pie iepriekšējās koncepcijas un reformas – Tiesu administrācijas izveidošanas ceturtajam posmam bija jānoslēdzas 2005.gada 1.janvārī. Tam bija jānoslēdzas ar to, ka Tieslietu padome kļūst par neatkarīgu, Satversmē noteiktu institūciju, kas pārstāv un vada tiesu varu, Tiesu administrācija pāriet Tieslietu padomes padotībā. Tam bija jānotiek pirms 13 gadiem.
Dārgie kolēģi, dārgie tiesneši! Mēs esam atbildīgi par tiesu sistēmu. Es esmu rīcības cilvēks, aicinu arī jūs – sākam rīkoties ar šodienu! Speram pirmo soli, ievēlam cilvēkus, kas ir gatavi pārmaiņām, kas ir gatavi vadīt pārmaiņas. Sākam ar funkcijām. Tieslietu padomes funkciju katalogs ir vairākos dokumentos. Sanākam, apspriežam. Apspriežam jautājumu par Tieslietu padomes locekļu skaitu. Manuprāt ir pēdējais laiks izslēgt gan izpildvaru, gan likumdevējvaru no Tieslietu padomes sastāva. Manuprāt, mēs aizmirstam par pašu tiesnesi kā tiesu sistēmas pamatu pamatu. Tiesneša amata vērtība slēpjas viņa zināšanās, kompetencēs, spējā objektīvi un taisnīgi izspriest konkrēto strīdu. To prasa arī sabiedrība. Es aicinu veidot tādu Tieslietu padomi, tādu Tiesu administrāciju, kas spēj to nodrošināt.
Aigars Sniedzītis, Zemgales apgabaltiesas tiesnesis
Pirmkārt, paldies jums par uzticību, kas ir bijusi jau iepriekšējā laikā. Klausoties iepriekšējos šodienas runātājus, gribētu teikt – mēs neesam viduvējības. Mēs esam labākie, gudrākie un spējīgākie. Es ticu sev, es ticu valstij, es ticu attīstībai. Es ilgu laiku esmu bijis Tieslietu padomes loceklis, ievēlēts no rajona tiesas. Man ir patiess gods uzstāties šeit un kandidēt no apgabaltiesas tiesnešu vidus. Man ir patiess prieks arī būt konkurencē ar kolēģiem, kuri ir speciālisti savā nozarē, gudri, profesionāli un godprātīgi. Ja būs šī zvaigžņu sakritība un jūs mani ievēlēsiet, tad es ticu sev un esmu spējīgs un enerģijas pilns turpināt darbus. Esmu arī Tiesnešu biedrības valdē un sekoju līdzi gan intrigām, gan attīstībai, kas šobrīd ir notikusi Tieslietu padomē. Zinu tos jautājumus, kas ir vērtējami gan par tiesu priekšsēdētāju atlasēm, gan par reformas rezultātiem. Manuprāt ir aizmirsts jautājums par tiesu darbiniekiem. Mēs runājam par sevi, mēs runājam par Satversmes tiesas sprieduma izpildi, bet ir jādomā arī par darbiniekiem, jo bez viņiem mūsu darbs būs grūts. Zinu, ka attīstība, gudras lietas, ko šodien kolēģi runāja, ir taisnība. Nepieciešams stiprināt Tieslietu padomes kompetenci un varbūt ierosināt, lai tai būtu arī likumdevēja iniciatīva.
Noslēgumā gribu teikt – mums ir jātic sev, jāceļ sava pašapziņa, un jūs to variet!
QR
