Eiropas Savienības valstu tiesnešu sanāksme Eiropas Savienības Tiesā

Sanāksmes mērķis bija iepazīstināt Eiropas Savienības valstu tiesnešus ar Eiropas Savienības Tiesas darbu un akcentēt atsevišķus aktuālus jautājumus, veicinot vienotu izpratni par tiem.

Pirmā un otrā darba sesija bija veltīta tēmām par prejudiciālā nolēmuma lūguma izteikšanas nozīmīgumu un Eiropas Savienības Pamattiesību hartas piemērošanas jomu.

Attiecībā uz prejudiciālā nolēmuma lūguma izteikšanu akcentēts, ka, lai arī pienākums izteikt lūgumu prejudiciālā nolēmuma sniegšanai attiecas uz pēdējās instances tiesu, būtiski apzināties, ka arī zemāko instanču tiesas nepieciešamības gadījumā var lūgt prejudiciālā nolēmuma sniegšanu, un no lietu efektīvākas izskatīšanas viedokļa būtu veicināms, lai arī zemāko instanču tiesas pēc iespējas vairāk izmantotu šo instrumentu. Tāpat uzsvērts, ka, izsakot prejudiciālā nolēmuma sniegšanas lūgumu, vēlams pēc iespējas precīzāk aprakstīt faktisko un tiesisko situāciju, kuras kontekstā lūgums tiek uzdots. Vienlaikus tiesneši aicināti savos prejudiciālā nolēmuma sniegšanas lūgumos izteikt savu viedokli par to, kā būtu interpretējamas Eiropas Savienības tiesību normas, jo šāda viedokļa izteikšana ir veids, kādā nacionālās tiesas var veidot dialogu ar Eiropas Savienības Tiesu.

Par Eiropas Savienības Pamattiesību hartas piemērošanu uzsvērts, ka tas darāms vienīgi tajos gadījumos, kad tiek piemērotas Eiropas Savienības tiesību normas, un Pamattiesību harta nepaplašina Eiropas Savienības kompetenci. Līdz ar to, lai būtu pamats piemērot Pamattiesību hartu, vispirms jānoskaidro, vai konkrētajā gadījumā tiek īstenotas Eiropas Savienības tiesību normas.

Eiropas Savienības Tiesa vairākos nolēmumos ir skaidrojusi, ko šajā kontekstā nozīmē Eiropas Savienības tiesību īstenošana. Sanāksmes ietvaros dalībnieku uzmanība vērsta uz šādiem Eiropas Savienības Tiesas nolēmumiem: 2016.gada 20.septembra spriedums lietā Ledra Advertising/Komisija un ECB (C-8/15P un C-10/15p (par hartas piemērošanu Eiropas Savienības iestādēs, struktūrās un organizācijās); 2013.gada 26.februāra spriedums lietā Akerberg Fransson (C-617/10) (par hartas piemērošanu krimināllietā saistībā ar krāpšanos nodokļu jomā; 2014.gada 10.jūlija spriedums lietā Julian Hernandez (C-198/13) (par hartas piemērošanu lietā par darbinieku tiesībām prasīt no valsts darba algas izmaksu darba devēja maksātnespējas gadījumā).

Atbilstoši Eiropas Savienības Tiesas judikatūrai elementi, kas ļauj novērtēt, vai konkrētā gadījumā pastāv Eiropas Savienības Tiesību īstenošana, ir šādi:

1) Eiropas Savienības tiesību aktos dalībvalstīm ir noteikts viens vai vairāki konkrēti pienākumi vai arī valsts situācija attiecas uz konkrētu Eiropas Savienības tiesisko regulējumu (2014.gada 6.marta spriedums lietā Siragusa (C-206/13), 2011.gada 21.decembra spriedums lietā N.S. u.c. (C-411/10), 2014.gada 27.marta spriedums lietā Torralbo Marcos (C-265/13), 2016.gada 1.decembra spriedums lietā Daouidi (C-395/15), 2017.gada 16.maija spriedums lietā Berlioz Investment Fund (C-682/15), 2017. gada 13.jūnija spriedums lietā Florescu (C-258/14));

2) konstatējams šķērslis vai ierobežojums attiecībā uz konkrētām Eiropas Savienības tiesībām vai to efektīvu izmantošanu (2014.gada 30.aprīļa spriedums lietā Pfleger (C-390/12), 2016.gada 13.septembra spriedums lietā Rendon Marin (C-165/14), 2016.gada 21.decembra spriedums AGET Iraklis (C-201/15)).

Trešajā sesijā bija iespējams izvēlēties piedalīties vienā no trim darba grupām – „Patvērums un imigrācija”, „Tiesu iestāžu sadarbība civillietās” „Cīņa pret ļaunprātīgu tiesību izmantošanu”.

Darba grupas, kuras tēma bija „Cīņa pret ļaunprātīgu tiesību izmantošanu”, ietvaros uzsvērts, ka ļaunprātīga tiesību izmantošana nebauda aizsardzību, tāpēc šaubu gadījumā ir nepieciešams pārliecināties par to, vai persona rīkojusies labā ticībā. Saistībā ar ļaunprātīgas tiesību izmantošanas aizlieguma principu darba grupas dalībnieku uzmanība vērsta uz šādu Eiropas Savienības Tiesas judikatūru: 2016.gada 21.februāra spriedums lietā Halifax plc (C-255/02), 2006.gada 12.septembra spriedums lietā Cadbury Schweppes plc un Cadbury Schweppes Overseas (C-196/04), 2015.gada spriedums lietā Taricco u.c. (C-105/14), 2017.gada 8.marta spriedums lietā Euro Park Service (C-14/16), 2017.gada 5.decembra spriedums lietā M.A.S. un M.B. (C-42/17), 2018.gada 6.februāra spriedums lietā Altun u.c. (C359/16), 2018.gada 13.septembra spriedums lietā Profi Credit Polska (C-176/17).

Otrajā dienā sanāksmes dalībnieki kā klausītāji piedalījās tiesas sēdē lietā Blaise u.c. (C-616/17), ko skatīja Eiropas Savienības Tiesas virspalāta.

Šajā lietā lūgumu sniegt prejudiciālo nolēmumu bija izteikusi Francijas tiesa, kuras izskatīšanā ir krimināllieta par personas, kura sevi identificē kā vides aizsardzības aktīvistu, veiktām darbībām, veikalā sabojājot bundžas, kurās pildītas ķīmiskas vielas, kas paredzētas lauku miglošanai pret kaitēkļiem. Apsūdzētās personas savai aizstāvībai izvirzījušas argumentu, ka konkrētās ķīmiskās vielas apdraud cilvēku veselību un tāpēc to lietošana nav pieļaujama, savukārt Eiropas Savienības likumdevēja ieviestā sistēma, lai pārbaudītu un uzraudzītu šāda veida vielu izmantošanu, ir nepilnīga. Francijas tiesa atzina, ka tad, ja būtu pamats uzskatīt, ka konkrētā ķīmiskā viela tiešām var kaitēt cilvēka veselībai un videi, tas varētu ietekmēt apsūdzētajām personām piespriežamo sodu. Tiesai radās šaubas par to, vai Eiropas Savienības regulējums (Regula (EK) Nr.1107/2009), kas noteic kārtību, kādā tiek izsniegtas atļaujas augu aizsardzības līdzekļu tirdzniecībai, atbilst piesardzības principam.

Sanāksmes dalībnieki iepazīstināti arī ar Eiropas Savienības Vispārējās tiesas darba specifiku un tikās ar Eiropas Savienības Tiesas tiesnesi Egilu Levitu.