Tiesu vara dzimumu perspektīvā

Ievads

Dzimumu līdztiesība kļuvusi par pašsaprotamu mūsdienu demokrātisko valstu pamatprincipu, kas ieviests valstu un starptautiskos normatīvajos aktos. Periodiski tiek piedāvāti dažādi pētījumi, kuros valstis tiek salīdzinātas pēc to atbilstības dzimumu līdztiesības (vienlīdzības) idejai. Latvija šajā jomā pēdējos gados ir pastāvīgi uzrādījusi ļoti labus rezultātus. Sieviešu īpatsvars ir gana augsts gan privāto kompāniju augstākajos amatos, gan politikā, gan tiesu varā. Raksta autore plašākam juristu lokam piedāvā iepazīties ar oriģinālu pētījumu ar nosaukumu „Dzimums un tiesāšana” (Gender and Judging), kas grāmatas formātā izdots starptautiski plaši atzītā Onati tiesību socioloģijas institūta paspārnē.  Raksts veidots kā pētījuma konspektīvs apskats, kā arī, autoresprāt, nozīmīgāko un Latvijas juristiem saistošāko atziņu apkopojums.

Pētījuma „Dzimums un tiesāšana” autores ir pētnieces, kas no tiesību socioloģiskā aspekta aplūkojušas dažādus aspektus, kas aktualizējami sieviešu lomas analīzei un nostiprināšanai tiesu varā. Pētījuma ģeogrāfija aptver visu kontinentu valstis no Vācijas un Argentīnas līdz Kambodžai un Japānai.

Pētījumā kopumā aplūkots ievērojamu sieviešu – tiesnešu devums jurisprudencei, viņu karjeras pieredze, kā arī uzdots jautājums, vai dzimumam ir nozīmīga loma tiesāšanā. Vairāku rakstu autores pētījušas, vai pastāv kādas tendences uz sieviešu – tiesnešu specializāciju. Kā pašsaprotams uztverams sieviešu – feministu jautājumu loka apskats dažādu pasaules valstu tiesu praksē.

Tiesneša loma dažādās tiesību sistēmās

Pētījuma redaktores ievadā iezīmējušas vairākus svarīgus aspektus, kas, neapšaubāmi, jau sākotnēji fundamentāli iezīmē tiesu darba dažādo funkcionēšanu un pamatprincipus.

Pirmkārt, jāņem vērā izšķirīgās atšķirības starp kontinentālās Eiropas tiesību loka (civil law) un anglo-amerikāņu tiesību loka (common law) sistēmām.

Piemēram, Apvienotajā Karalistē vēl arvien sieviešu – tiesnešu skaits ir izteikti zems. Piemēram, Augstākajā tiesā no 11 tiesnešiem tikai viena ir tiesnese, kas ievēlēta 2003.gadā, Brenda Heila (Brenda Hale). Analizējot dažādos instrumentus, kas ieviesti, lai sekmētu dzimumu līdztiesību darba tirgū, ticis uzsvērts, ka standarta „vienlīdzības biznesa pieeja”, kurā norādīts uz ekonomisko (atalgojuma) vienlīdzību, nebūtu attiecināma arī uz tiesu darbu. Brenda Heila retoriski vaicā, vai proporcionāls sieviešu skaita pieaugums tiesās mainītu vai pat uzlabotu „tiesas iznākumu” (judicial product).

1956.gadā aprakstot ievērojamo Vācijas Konstitucionālās tiesas tiesnesi Karlu Heku (Karl Heck), ticis sniegts idealizēts Vācijas tiesneša raksturojums:

„Mūka un virsnieka apvienojumi, pašaizliedzīgi centīgi, taču ar mazu radošumu; bargi, precīzi, dedzīgi; personas ar vairāk vai mazāk identisku skatījumu, kas pilnīgi sevi veltījušas pienākumu iepildei.” Vēl nesen Vācijā pausts novērojums, ka „sievietes tiesas spriešanu padarījušas dzīvīgāku un krāsaināku”. Tomēr tiesas institūciju augstākajos amatos vēl joprojām lielā pārsvarā ir vīrieši, kas sabiedrībā veido un nosaka tiesas publisko seju.

Nīderlandē pirms 10 gadiem masu medijos notikušas plašas diskusijas par sieviešu skaita palielināšanos tiesneša amatā. Lai gan vairākums ekspertu un citu juristu noliedza atšķirības spriešanā atkarībā no dzimuma, tomēr bija arī pretēji viedokļi, turklāt kā negatīvu tendenci norādot vispārējo sieviešu skaita palielināšanos ne tikai tiesu sistēmā, bet arī medicīnā un izglītībā.

Kā spriedušas sievietes – tiesneses

Zinātniskie pētījumi un tiesu spriedumu analīze ārvalstīs ir ļāvusi nonākt pie vairākiem ļoti interesantiem secinājumiem.

Pētot tiesnešu sastāvu lietās par seksuālo uzmākšanos darbavietā, ASV un Itālijas tiesu praksē pierādījies, ka pieteicēju biežāk atbalstījušas tiesas, kuru sastāvos bija sievietes. Līdzīgi rezultāti bijuši attiecībā uz rasu diskrimināciju un faktu, vai tiesnešu sastāvā bijuši afroamerikāņu pārstāvji vai nē.

Arī attiecībā uz patvēruma lietām pētījumos konstatētas dzimumu atšķirības. Sievietes – tiesneses 44% vairāk piešķīrušas patvērumu nekā tiesneši – vīrieši. Vienlaikus šāds secinājums varētu kļūt pats par sevi problemātisks laikmetā, kad izstrādāta virkne normatīvu un politisko dokumentu imigrācijas jomā. Zinātniskajā literatūrā tiek pieļauts, ka, lai izvairītos no stereotipiem (par pielaidīgu un saudzīgu tiesas spriešanu), sievietes – tiesneses varētu bargāk skatīt lietas, lai aizsargātu sava amata neitralitātes imidžu. Kā īpaša lieta Apvienotajā Karalistē izcelta Fornah lieta (2006), kurā tiesnesei Brendai Heilai izdevās pārliecināt kolēģus par nepieciešamību paplašināt patvēruma jēdzienu, attiecinot to ne tikai uz politisko patvērumu, bet arī uz gadījumiem, kad pieteicējai draud sieviešu dzimumorgānu kropļošana.

Savukārt ģimenes tiesās ir pierādījies, ka sievietes – tiesneses ir principiāli stingrākas nekā kolēģi – vīrieši lietās, kas skar uzturlīdzekļu piedziņu. Pētījumi piedāvā skaidrojumu, ka tiesneses – sievietes kā profesionālas un finansiāli neatkarīgas sievietes izjūt mazāku līdzjūtību pret sievietēm, kas finansiāli paļaujas uz saviem vīriem. „Bailes, ka sievietes atbalsta sievietes, nešķiet pamatotas”.

Vācu tiesību socioloģe Ulrike Šulca (Ulrike Schultz) sociālo tiesību jomā bija atradusi interesantu piemēru, kurā kardināli atšķīrās sieviešu – tiesnešu un vīriešu – tiesnešu viedoklis jautājumā, vai Viagra būtu iekļaujama apmaksājamo zāļu sarakstā. Īpaši tiek izcelts arī Vācijas tiesneses, Eiropas Savienības Tiesas ģenerāladvokātes Juliānas Kokotes (Juliane Kokott) devums, aktīvi proponējot vienlīdzīgas apdrošināšanas prēmijas ieviešanu sievietēm un vīriešiem.

Uzdodot retorisku jautājumu, vai krimināllietās sievietes – tiesneses piespriež maigākus sodus, pozitīvas atbildes gadījumā apstiprinātos sabiedrībā vispāratzīts priekšstats par sievietēm, kuras pārsvarā ir emocionālākas, līdzjūtīgākas, jūtīgākas nekā vīrieši. Tomēr Vācijā 1990.gadu sākumā veiktais pētījums apstiprinājis, ka soda bardzības noteikšanā tiesneša dzimumam faktiski nav nozīmes. Tieši otrādi: citu valstu pieredze liecina, ka tiesneses mēdz būt striktākas vardarbības noziegumu spriešanā. Pie savdabīga secinājuma pētniece Ulrike Šulca nonākusi, Vācijā padziļināti apskatot citu lietas dalībnieku dzimumu. Piemēram, lietās, kurās prokurore bijusi tiesnese, parasti bijis maigāks sods, savukārt ja advokāte – tad bargāks! Par vīriešu – tiesnešu attieksmi pret apsūdzētajām sievietēm Vācijas tiesu praksē U.Šulca konstatējusi, ka liela nozīme ir apsūdzētās spējai savā uzvedībā atbilst vājā, neaizsargātā dzimuma stereotipam. Tādā gadījumā maigāka soda piespriešanai ir lielāka varbūtība.

Ievērības vērts ir Vācijā plašu atpazīstamību guvušās Jauniešu tiesas (Das Jugendgericht (vāc), the Youth Court (angl)) tiesneses Rutas Hercas (Ruth Herz, 1933) raksts par savu pieredzi un tiesneses karjeru kā sievietei. Viņa Vācijas sabiedrības uzmanības lokā nonāca 2001.–2005.gados, kad uzstājās kā tiesnese TV tiesas šovā „Jauniešu tiesa”, kurā viņa skatīja lietas, kas balstītas uz patiesiem lietu apstākļiem.  Tiesnese bijusi iniciatore no ASV pieredzes pārņemt alternatīvās strīdu risināšanas metodes, kā arī jaunietēm piemērotas pāraudzināšanas iespējas. Tomēr, raksturojot situāciju Vācijā, R.Herca secina: „Ir pārsteidzoši, ka mūsu laikmetā, kurā ir tik liela līdzdalība un pakļaušana iedarbībai, tiesu vara reti atsaucas uz savu lomu sabiedrībā, uz tās varu vai politiskajiem uzstādījumiem”.

Karjeras izaugsme tiesu varā Eiropas valstīs

Interesantus secinājumus tiesību socioloģe Ulrike Šulca izdarījusi, ilgākā laika periodā izpētot lielākās Vācijas federālās zemes Ziemeļreinas–Vestfālenes (18 miljoni iedzīvotāju) tiesnešu karjeras izaugsmes posmus un priekšnosacījumus. Īpašu uzmanību izpelnījusies Vācijas prakse organizēt apvienotos valsts eksāmenus jurisprudencē, kuru rezultāti ir noteicošie, lai pretendētu uz tiesneša amatu (tikai 15% kandidātu eksāmenu nokārto nepieciešamajā līmenī.)

Sieviešu – tiesnešu skaits pēdējās desmitgadēs Vācijā ir būtiski pieaudzis: no 2,6% 1961.gadā līdz 38,45% 2011.gadā. Tomēr tiesu priekšsēdētāju – sieviešu īpatsvars ir minimāli pieaudzis. U.Šulca trāpīgi raksturojusi necaurspīdīgos, nerakstītos likumus, kas ir būtiski tiesneša karjeras ceļā: „Vācijas tiesās karjera ir atkarīga no atpazīstamības un „uzrunāšanas”. Kandidāti piesakās, ja ir tikuši iedrošināti un ir radījuši labu iespaidu par savu profesionalitāti un/vai savu personību. [..] Noteiktas personas uzsāk ierunāšanos. Tas ir svarīgs kritērijs. Laba reputācija ir kas tāds... kam ir nozīme.” Vācijas tiesnešu vidē arī nepilna laika darbs nav retums. Tomēr dažkārt karjeras izaugsmes aspektā „nepilns darba laiks tiek izprasts kā mazāka atdeve”.

Visai skarbi feminizācijas procesus Francijas tiesu sistēmā raksturojusi Anne Boigeola (Anne Boigeol): „Feminizācija ir visur, bet jo augstāka tā ir, jo zemāks ir visas nozares novērtējums (ranking)”. To, ka ievērojami palielinājies sieviešu – tiesnešu skaits Francijas tiesās, var attiecināt arī uz ļoti zemo vīriešu (tikai 15%) interesi par studijām Ecole nationale de la magistrature (specializētā tiesnešu un prokuroru mācību iestāde). Tas tiek daļēji saistīts ar tiesneša ierobežotās ietekmes uz jurisprudenci un tiesību attīstību lomu (tiesnesis kā „karaļa mute”) pretēji augstskolu profesoriem, kā arī starptautisko advokātu kompānijām, kas ieņem arvien dominējošāku lomu juristu profesionālajā vidē.

Savukārt Šveicē, kurā tiesneši tiek politiski ievēlēti, sieviešu – tiesnešu fenomens parādījās aptuveni vienlaikus līdz ar sieviešu vēlēšanu tiesību iegūšanu 1971.gadā. Pētījumā iekļauts psiholoģisks ieskats Šveices tiesnešu darbā. Pamatojoties uz aptaujas par tiesnešu pašnovērtējumu rezultātiem (aptaujāti 243 Šveices tiesneši), konstatēts, ka daudzos jautājumos (laika stresa un grūtību uztvere, lēmuma pieņemšana stresa apstākļos, profesionālais stress, kas ietekmē ģimeni un brīvo laiku (domas par izskatāmo lietu, situāciju tiesas sēdē utt.) faktiski nav dzimuma atšķirību. Kas attiecas uz subjektīvo uztveri attiecībā uz profesionālajām problēmām, konstatēts, ka sievietes – tiesneses biežāk redz profesionālas grūtības spriešanā nekā vīrieši. Būtiska atšķirība novērota attiecībā uz jautājumu par ārējās mediācijas kā stratēģiska instrumenta atzīšanu. Tiesneses – sievietes šo metodi atzīst daudz labprātāk nekā kolēģi vīrieši. Lielu pārsteigumu nesagādā arī secinājums, ka tiesneses – sievietes, lai risinātu iekšējā stresa problēmas un rastu atbalstu, vairāk piedalās publiskās diskusijās par lietām, kā arī biežāk iesaistās sarunās ar ģimeni un draugiem par problemātiskiem jautājumiem savā profesionālajā darbībā. Šveicē, kurā daudzās profesijās pastāv nepilns darba laiks, tiesneša amats nav izņēmums. Tomēr, ja vīrieši pilna laika amatā veido 79,3%, tad salīdzinoši retāk pilna laika tiesneša darbu veic sievietes – 20,7%.

Šajā rakstā apskatītais starpdisciplinārais pētījums ļauj pārliecināties par to, ka tiesu darba izpēte neaprobežojas ar spriedumu analīzi. Daudzpusīgās pētniecības metodes mūsdienās sniedz nenovērtējamu ieguldījumu, laužot stereotipus par noteiktām dzimuma lomām gan tiesas kā institūcijas, gan kā profesionālas darba vietas, gan kā taisnīguma nesējas izpratnē.