Ievads
Pieredzes apmaiņas grupā bija iekļauti tiesneši un prokurori no dažādām valstīm – pa vienam pārstāvim no Albānijas, Austrijas, Igaunijas un trīs pārstāvji no Latvijas. Vairākas aktivitātes norisinājās kopā ar citām pieredzes apmaiņas grupām, kurās piedalījās dažādu tiesu un ar tiesvedību saistītu institūciju pārstāvji, kā arī mācībspēki no Beļģijas, Bulgārijas, Francijas, Grieķijas, Itālijas, Polijas, Somijas, Spānijas, Vācijas, Nīderlandes. Pieredzes apmaiņa galvenokārt norisinājās Nīderlandes tiesnešu un prokuroru mācību centrā, kas tiek apzīmēts SSR (Studiecentrum Rechtspleging/Study and training Centre for the Judiciary), tā darbinieku un lektoru vadībā.
Pirmajā dienā apgūta informācija par Nīderlandes valsti, tiesu sistēmu, prokuratūru, tiesnešu un prokuroru apmācības sistēmu. Notika interaktīva visu grupu dalībnieku savstarpēja iepazīšanās un vispārējas informācijas apmaiņa.
Otrajā dienā lektoru pieredzes apmaiņas grupas dalībnieki katrs individuāli prezentēja savas valsts tiesu sistēmu un tiesnešu/prokuroru apmācības sistēmu. Grupu dalībnieki sadalījās divos interešu virzienos, un tika prezentēti, kā arī diskutēti jautājumi par tiesu neatkarību un atbildību un par prokuratūras neaizskaramību.
Trešajā dienā dalībnieki devās uz Hāgu, kur iepazinās ar Augstākās tiesas darbu, kā arī Starptautiskās sadarbības biroja darbību bērnu tiesību aizsardzības jomā civiltiesiskās nolaupīšanas gadījumos.
Ceturtajā dienā apaļā galda diskusijās dalībnieki apsprieda tiesnešu un prokuroru sākumizglītības un tālākizglītības jautājumus; notika tikšanās un diskusija ar sākumizglītībā iesaistīto tiesneša amata kandidātu un prokurora amata kandidātu.
Piektajā dienā notika pieredzes apmaiņa par apmācību veidošanu un nodrošināšanu, e-izglītību, līderības mācību nozīmi un saturu, personiskās attīstības programmu izveidi apmācāmajiem.
Nīderlandes tiesu sistēma
Nīderlandē uz 2019.gada septembri 17 353 156 iedzīvotāji, 2489 tiesneši, aptuveni 5100 tiesu darbinieki un 1500 atbalsta servisu darbinieki. Tiesu lietu skaits kopā visu tiesību jomu tiesās – 1,5 miljoni.
Tiesu sistēmas budžets 2019.gadā 1 000 219 000 euro (ar 34 000 000 euro deficītu). Šis ir pirmais budžets ar deficītu. Ir arī darbinieku un tiesnešu deficīts. Katru gadu vajadzētu apmācīt 120 jaunus tiesnešus, bet pagājušajā gadā budžets bija tikai 80 tiesnešu apmācībai.
Līdzīgi kā Latvijā, Nīderlandē 2013.gadā notika reforma tiesu darba efektivizēšanai un tika izveidotas 11 rajona tiesas (iepriekš bija 19). Dažas no tām joprojam sastopas ar grūtībām darba administrēšanā. Bez 11 rajona tiesām ir 4 apelācijas tiesas un Augstākā tiesa. Valsts padome ir tiesu sistēmas sastāvdaļa un tā pilda divējādas funkcijas: ir padomdevēja par likumdošanu parlamentam un pārsūdzības instance administratīvajām lietām imigrācijas un vides jautājumos.
Nīderlandē ir arī speciāla komerclietu tiesa, kurā iespējams vērsties, lai atrisinātu sarežģītus starptautiskus komercstrīdus, tiesvedībā izmantojot angļu valodu, kas ir starptautiska biznesa valoda. Tas darīts, ņemot vērā, ka komercdarījumi bieži tiek sagatavoti angļu valodā, un puses no valstīm, kurās ir atšķirīgas valodas, savstarpēji sazinās angļu valodā. Priekšnoteikums šādas tiesas izveidei ir augstā uzticība Nīderlandes tiesu sistēmai.
Iepriekš tiesu darba uzraudzība (tai skaitā menedžments, tiesnešu atlase u.c.) bija tieslietu ministra kompetencē, bet tagad tiesas darbu vada tās padome, bet tiesu uzraudzību veic Tieslietu padome. Katras tiesas padomes sastavā ir tiesas priekšsēdētājs, juridiskais loceklis un ne juridiskais loceklis (var būt, piemēram, finanšu/eknomisko jautājumu eksperts). Tiesas padome atbild par darba kvalitāti, darbiniekiem, darba organizāciju, finanšu jautājumiem, ēkām, drošību, IT.
Nīderlandes Tieslietu padomes (turpmāk – TP) funkcijas ir: stratēģijas veidošana, budžeta pieprasījuma sagatavošana, finanšu vadības uzraudzība, personāla politika, tās pārziņā ir īpašumi, IT jautājumi. Galvenais uzdevums ir veicināt tiesu sistēmas kvalitāti, vienotu tiesu praksi, konsultēt par jauniem tiesību aktiem, kas ietekmē tiesvedību. TP darbojas arī kā tiesu iestāžu pārstāve gan valsts, gan starptautiskā līmenī. TP izveido un uzrauga tiesnešu atlases komisiju (sastāvošu no tiesnešiem un sabiedrības pārstāvjiem). TP ieceļ tiesu priekšēdētājus un pārējos tiesu padomju locekļus.
Nīderlandes Augstākā tiesa ir kasācijas instance, kurā kopā darbojas 34 tiesneši, apmēram vienādā skaitā katrā no tiesību jomām – civiltiesībās, krimināltiesībās, administratīvajās tiesībās. Vidēji gadā Augstākā tiesa saņem 430 civillietas, 4500 krimināllietas un 800 administratīvās lietas. Process ir atšķirīgs katrā no jomām, bet visās iespējams saņemt Ģenerāladvokāta viedokli (nav saistošs tiesai). Nav atsevišķo domu institūta. Tendence – censties panākt vienotu lēmumu arī tad, ja kaut vienam ir atšķirīgs viedoklis. Lietas tiek izskatītas galvenokārt rakstiski, kopš 2011.gada ir bijušas apmēram 10 tiesas sēdes. Lietu materiāli ir digitalizēti, Augstākajā tiesā iespējams vērsties elektroniski. Augstākajā tiesā ir plašs atbalsta personāls, tostarp zinātniskais birojs, kas apkopo lietu izskatīšanai nepieciešamos materiālus, sagatavo projektus.
Augstākās tiesas tiesneši regulāri tiekas ar zemāku instanču tiesu un tā sauktajiem „kvalitātes” tiesnešiem, lai veidotu dialogu (arī par Augstākās tiesas nolēmumos ietvertām atziņām). Augstākā tiesa saskata savu lomu tiesu sistēmas iekšējās kultūras veidošanā, tostarp nostiprinot izpratni „mēs esam tiesa”, nevis tikai „es esmu tiesnesis”.
Nīderlandes tiesu sistēma ir augstu vērtēta sabiedrībā, starptautiski atzīta tās atbilstība augstiem standartiem. Tiesu sistēma kvalitatīvi komunicē ar sabiedrību, veido saikni ar to (atvērto durvju dienas, skolu apmeklēšana, sabiedrības klātbūtne sēdēs, aptaujas u.tml.). Taču paši tiesneši atzīst, ka sistēma nav perfekta, ir grūtības un būtu nepieciešami uzlabojumi, piemēram, tādos jautājumos kā naudas, resursu trūkums, lielāka līdzdalība tiesu priekšsēdētāju, darbinieku izvēlē, uzlabojama lietu sadales caurskatāmība. Tas, ka tiesām ir augsta sabiedrības uzticēšanās, nav pamats pašapmierinātībai. Aktuālajā dienas kārtībā ir virkne jautājumu: kā saglabāt augsto uzticamību situācijā, kad izzūd vidusšķira, pieaug plaisa starp bagātajiem un nabagajiem; kā panākt juridisko risinājumu atbilstību konstitūcijai (tā kā nav konstitucionālās tiesas, formāli tiesneši nedrīkst vērtēt likumu atbilstību konstitūcijai, bet pamattiesības tiek iedzīvinātas, pamatojoties un starptautiskajām tiesību normām); kā vienoti piemērot likumu četrās apelācijas instances tiesās; kā panākt tiesu sistēmas budžeta nošķiršanu no Tieslietu ministrijas budžeta.
Nīderlandes prokuratūra ir balstīta franču sistēmā. Viens no prokuratūras uzdevumiem ir izmeklēt noziedzīgus nodarījumus, ne tikai vadīt izmeklēšanu; prokuratūra veic kriminālvajāšanu, uzrauga spriedumu izpildi. Izmeklēšanas iestādes ir nacionālā policija (iepriekš bija vairākas reģionālās policijas) un speciālās izmeklēšanas iestādes, parasti saistītas ar kādu ministriju (piemēram, nodokļu lietās, sociālajās lietās), Militārā policija.
Nīderlandas prokuratūrā ir 5000 nodarbinātie, no tiem 800 prokurori. Tiek izvērtētas apmēram 200 000 krimināllietas gadā, no kurām 105 000 beidzas ar tiesas spriedumu, 95 000 noslēdzas bez tiesas iesaistes (40 000 lietās dažādu iemeslu dēļ tiek izlemts nesaukt pie kriminālatbildības, bet 35 000 lietās prokuros piemēro sankciju); 130 000 „mazās krimināllietas” (misdemeanours), no kurām 50 000 noslēdzas ar tiesas spriedumu, bet 80 000 tiek atrisinātas ārpus tiesas.
Atsevišķās nodarījumu kategorijās (kas nav saistītas ar vardarbību) prokuratūra sadarbībā ar citām organizācijām lemj, kurai organizācijai labāk atrisināt lietu (piemēram, ar mediāciju) tā, lai tas būtu jēgpilni sabiedrībai un nebūtu nepieciešama krimināllieta.
Prokuroriem ir plašas pilnvaras pieņemt lēmumu nesaukt personu pie kriminālatbildības. Iemesli tam var būt tehniski (piemēram, personas nāve) vai politiski (piemēram, nodarījuma sekas ir ietekmējušas pašu vainīgo ļoti smagi vai ja vainīgais ir atlīdzinājis zaudējumus cietušajam). Tas var būt arī ar nosacījumu, piemēram, „noliek lietu plauktā” uz laiku, kurā personai noteikts neizdarīt jaunu noziedzīgu nodarījumu; ja šajā laikā izdara jaunu noziedzīgu nodarījumu, iet uz tiesu abas lietas.
Tiesas spriedumu sastādīšanai krimināllietās praktiska pieeja: vispirms tiek sastādīts saīsinātais spriedums, par to var iesniegt apelāciju, tikai pēc tam raksta motivēto, un pēc iepazīšanās ar motivēto spriedumu aizstāvība var izlemt, vai atsaukt apelāciju.
Tiek uzskatīts, ka sistēma, kurā katram lieciniekam jābūt tiesā, ir pārāk dārga, tādēļ tiesā jāierodas tikai svarīgākajiem lieciniekiem. Aizstāvības darbs ir pārliecināt, kurš liecinieks ir tik nozīmīgs, ka jāaicina.
Īpaša Nīderlandei raksturīga iezīme ir trīspusējas konsultācijas – tās notiek starp prokuratūru, policiju un pašvaldības vadītāju par jautājumiem, kas saistīti ar noziedzību, publisko drošību un policijas spēku izmantošanu.
Tiesnešu neatkarība un atbildība
Tiesnešu neatkarības stiprināšanā svarīga loma ir Eiropas tiesnešu konsultatīvajai padomei (Consultative Council of European Judges – CCJE), kas ir padomdevēja institūcija Eiropas Padomei. Nozīmīga loma ir visu tiesnešu starptautiskajai sadarbībai kopējas Eiropas vērtībām atbilstošas tiesību telpas veidošanā. CCJE atzinumi apspriežami un iedzīvināmi dalībvalstīs. Eiropas Tieslietu padomju sadarbības tīkls (ENCJ) nosaka tiesnešu atbildības un neatkarības standartus, kā arī cenšas noteikt indikatorus, kas liecina, vai šie standarti tiek sasniegti. Neatkarība un atbildība ir nesaraujami saistītas. Pētījums un aptaujas rezultāti par neatkarību (Report on Independence, Accountability and uality of the Judiciary, 2018-2019) pieejami internetā: www.encj.eu (sk. sadaļā Topics and projects).
Tiesnešu un prokuroru apmācība
Nīderlandes tiesnešu un prokuroru mācību centrs (turpmāk – SSR) dibināts 1960.gadā, sākotnēji darbojās Hāgā, šobrīd galvenā mītne ir Utrehtā. Mācības notiek ne tikai centra telpās, bet arī uz vietas tiesās, prokuratūrā un citās pilsētās. Kopš dibināšanas SSR ir Nīderlandes tiesu sistēmas un prokuratūras kopējais mācību institūts, tas darbojas neatkarīgi no Tieslietu ministrijas, tā devīze ir „Lieliska apmācība taisnīgai sabiedrībai”. Daudzi pasniedzēji strādā tiesu sistēmā vai ir universitātes mācību spēki, tādējādi tiek apvienotas akadēmiskās zināšanas ar praktiskajām. Viens no galvenajiem mērķiem ir tiesu sistēmas, kriminālvajāšanas, izmeklēšanas kvalitāte un attīstība. Pamats – iekšējā kultūra, saskaņā ar kuru tiesu sistēma ir organizācija, kas mācās. Par efektīvāko metodi tiek uzskatīta mācīšanās darot, kā arī profesionāļu mācīšanās vienam no otra.
Centra padome sastāv no tiesnešiem un prokuroriem. Centrā ir 170 darbinieki (juristi – uz laiku darbā norīkoti tiesneši un prokurori; mācību eksperti; IT un audio/video speciālisti; komunikācijas speciālisti; administratīvie darbinieki), 1200 lektori. Budžets 22 miljoni eiro. 2018. gadā veiktas aptuveni 2500 mācību aktivitātes, kurās bijuši 28000 dalībnieki.
Mācību centrs nodrošina sākumizglītību (initial training), tālākapmācību (continuous training), apmācību menedžmentā. SSR darbojas starptautiski, tostarp kā Eiropas Tiesiskās apmācības tīkla (EJTN) līdzdibinātājs. Sadarbojas ar EJTN, Euro Arab Network, IOJT. Realizēti projekti Balkānos, Vidējos Austrumos, Indonēzijā, Surinamā. Tiesnešu un prokuroru sākumizglītība iepriekš 54 gadu garumā bija pilnībā vienota; mācību ilgums bija 6 gadi un bija fiksēta programma. Kopš 2014.gada mainīta mācību pieeja, kā arī nodalīta atsevišķi tiesnešu un prokuroru apmācība. Iepriekš bija iespējams mainīt amatu bez speciālas apmācības, tagad nepieciešama 6–15 mēnešu apmācība, lai mainītu amatu no tiesneša uz prokuroru un otrādi.
Nīderlandes apmācību sistēmā unikālais ir tas, ka apmācības aptver praktisku darbu tiesā vai prokuratūrā, katram mācību dalībniekam tiek veidota individuāla (tailor-made) mācību programma. Mācību filozofija ir: katrs apmācāmais ir sava apmācību procesa īpašnieks, kurš aktīvi piedalās mācību progresa sasniegšanā; apmācāmajam tiek nodrošināta vide un atbalsts tieši viņam nepieciešamo zināšanu un prasmju apgūšanā.
Sākumizglītība prokuroriem
Prokurora palīgam mācību ilgums 12 mēneši un vienāda programma visiem apmācāmajiem.
Prokuroriem sākumizglītības ilgums 1,5–4 gadi, atkarībā no pieredzes. Iepriekš jābūt vismaz 2 gadu pieredzei jurista darbā (līmenis nav precīzi noteikts).
Atlases process tiek uzsākts, atbrīvojoties vakancei. Pēc rakstiska pieteikuma saņemšanas notiek formālo prasību atbilstības pārbaude un pirmsatlases intervija. Valsts līmenī centralizēti tiek veikts novērtējums, notiek intervija ar atlases komisiju, kura sastāv no prokuratūras pārstāvjiem. Papildus prokuratūra nolīgst psihologu, kas veic psiholoģisko novērtējumu. Lokāli – konkrētajā prokuratūras iestādē izlemj par kandidāta nodarbināšanu.
Prokuratūras iestādes padome izlemj, cik ilgas mācības konkrētajam amata kandidātam nepieciešamas. Katrā mācību grupā 12 dalībnieki. Par pamatu tiek ņemta standarta programma, bet tā tiek pielāgota individuāli, atbilstoši katra apmācāmā iepriekšējai pieredzei. Par ieguvumu tiek uzskatīts, ka grupas dalībniekiem ir dažāda iepriekšējā pieredze un apmācību procesā tiek sekmēta pieredzes apmaiņa. Vienlaikus gadījumā, ja kandidāti ir ļoti atšķirīgi, var būt grūtības pielāgot programmu atšķirīgajām vajadzībām.
Kandidāti vienlaikus mācās un ir nodarbināti prokuratūrā kā jaunākie prokurori. Lai novērtētu apmācību rezultātus, citastarp notiek reālas lietas sagatavošana un procesa izspēle. Dots īss laiks sagatavoties, izspēle notiek tajā pašā dienā. Vērtētāji ir prokuratūras pārstāvji, kas nepazīst vērtējamos.
Sākumizglītība tiesnešiem
Lai uzsāktu sākumapmācību, jābūt juridiskajai izglītībai – maģistra grādam tiesību zinātnē – un vismaz 2 gadu pieredzei juridiskajā darbā. Atlasi veic neatkarīga komisija. Tiek veikts analītisks tests, notiek vairākkārtējas pārrunas centralizēti un noslēguma atlases intervija konkrētajā tiesā. Pēc tā seko pārrunas ar komisiju, piedaloties mācību centra pārstāvim, un tiek veidots ieteikums konkrētās tiesas padomei par nepieciešamo mācību ilgumu.
Sākumizglītības laiks ir atkarīgs no zināšanu līmeņa un iepriekšējās nodarbošanās. Mācību ilgums no 6 mēnešiem līdz 4 gadiem. Mācību veidošanas pamatā ir tiesnesim nepieciešamo kompetenču apraksti. Programma ir elastīga – reizi mēnesī var izvēlēties kādu semināru, ko uzskata par visnepieciešamāko, piemēram, civiltiesībās vai kādā prasmē (runas prasmes, psiholoģija u.c.). Mācības var būt visās tiesību jomās, ja nav zināms, ar kuru jomu tieši strādās pēc stāšanās amatā. Viss mācību laiks tiek sadalīts: uz vietas tiesā 70%, dalība mācībās 30%.
Mācību programma sadalīta fāzēs. Sākuma fāzē netiek veikta novērtēšana. Šīs stadijas noslēgumā tiek veidots personiskais mācību plāns un pašnovērtējums kopā gan ar tā saukto „prakses mentoru”, kas vada darbā tiesā, gan mācību mentoru. Viena no fāzēm ir stažēšanās dažādās institūcijās.
Katram apmācāmajam tiek veidots digitālais portfolio, kurā ietilpst pašnovērtējums, novērtējumi, padarītā apraksts u.tml. Katrā fāzē notiek novērtēšana, ko veic abi mentori kopā ar apmācāmo, kopīgi tiek lemts arī par to, kas pievienojams portfolio. Portfolio mācību noslēgumā tiek nodots vērtēšanas komisijai.
Tālākizglītība un mācību metodes
Mācību centrs reizi gadā rīko sanāksmes ar katras tiesas, prokuratūras izglītības pārstāvjiem, kuri nodod ziņas par mācību vajadzībām. No noskaidrotā izvēlas, kurus kursus izstrādāt, un veido plānu. Mācību plānu izvērtē Tieslietu padome un prokuratūra, veic precizējumus, ja nepieciešams. Uz plāna pamata tiek saņemts budžets.
Paredzēts, ka katram tiesnesim jāmācās 32 stundas gadā. pašas tiesas kontrolē šī noteikuma izpildi. Ja tiesnesis ir prakses mentors (apmāca topošo tiesnesi sākumizglītības programmā), to var ieskaitīt kā 32 mācību stundas. Mācīties var mācību centrā vai arī citās mācību iestādēs, piemēram, universitātēs.
Mācību nepieciešamību var arī noteikt tiesību jomas maiņa. Tas nav obligāti, bet ir ierasta prakse, ka tiesnesis pēc katriem 5–6 gadiem tās pašas tiesas ietvaros maina tiesību jomu, kurā specializējas.
Katram mācību kursam ir menedžeris, kas tiesnesim–lektoram dod padomus par izglītības jautājumiem (mērķi, metodes utml.). Lektori par tiesībām galvenokārt ir tiesneši, arī profesori vai zinātnieki, bet par prasmēm – citi speciālisti, piemēram, psihologi.
Mācību centram ir speciāls IT departaments (10 darbinieki), kas nodrošina e-vidi informācijas sniegšanai un e-mācībām. Tiek veidotas Web lekcijas, vebināri, intervijas, facebook aktivitātes, podkāsti utml. Ar katru gadu pieaug e-mācību moduļu skaits, piemēram, pirms 2 gadiem tika radīti 80 moduļi. Nākotnē paredzēts šādus moduļus pielāgot cilvēkiem ar krāsu aklumu un lasīšanas grūtībām.
Īpaša vieta apmācībās ir līderības (tai skaitā personiskās līderības) mācībām. Tās tiek nodrošinātas visiem interesentiem. Šo mācību ietvaros, piemēram, ir kurss par orientāciju uz līderību, komandas attīstības mācības. Notiek speciāla apmācība vadītāju atlases veikšanai, kuras ietvaros apgūst prasmes noteikt, kādus līderus vajag, ko viņiem jāsasniedz, kādām kvalitātēm/kompetencēm jāpiemīt.
Piesakoties mācībām, jāpilda personības tests, jāveic sava profīla sastādīšana, sniedzot pašvērtējumu: kā es daru lietas, ko jāattīsta, es un citas personas (kā es sadarbojos komandā, orgnizācijā, sabiedrībā). Veidojot apmācību, tiek ņemts vērā konkrētais amats un nākotnes vīzija.
Secinājumi
Ikviens nacionālais tiesnesis ir arī Eiropas tiesnesis un veido kopīgām vērtībām atbilstošu tiesību vidi, kurā vērtības dzīvo, nevis paliek uz papīra.
Tiesnešu apmācībā vienlīdz liela nozīme piešķirama profesionālajiem jautājumiem un personiskajai attīstībai. pēc iespējas attīstāma un izmantojama individuāla pieeja (profesionālim/profesionāļu grupai) mācību programmu veidošanā. personiskās līderības mācības nodrošināmas pēc iespējas plašākam tiesnešu lokam.
Nepieciešams definēt/aprakstīt tiesnesim nepieciešamās kompetences (to, kā tām jāizpaužas tiesneša darbā), lai to varētu izmantot kā jauno tiesnešu atlasē, tā arī esošo tiesnešu apmācībā.
Apsverama iespēja izmantot Nīderlandes pieredzi, lai uzlabotu tiesnešu amata kandidātu atlases un apmācības procesu.
Latvijā, stiprinot tiesu sistēmas neatkarību, vienlaikus ar Tieslietu padomes kompetences paplašināšanu, līdzīgi kā Nīderlandē, varētu tikt risināts jautājums par tiesu sistēmas budžeta nošķiršanu no Tieslietu ministrijas budžeta.
Būtu apsverama prejudiciālā jautājuma uzdošanas institūta ieviešana nacionālajā līmenī (zemāku instanču tiesu iespēja uzdot Augstākajai tiesai jautājumu gadījumā, ja ir liels skaits lietu, kurās risināms viens tiesību jautājums).
Joprojām aktuāla ir nepieciešamība nodrošināt kvalitatīvu un pietiekamu svešvalodu apmācību tiesnešiem un tiesu darbiniekiem, lai būtu iespējama ne tikai kvalitatīva starptautiskā tiesiskā sadarbība lietu ietvaros, bet arī starptautiska pieredzes apmaiņa kļūtu par vispārēju labo praksi redzesloka paplašināšanā un darba kvalitātes uzlabošanā.
QR
