Šī raksta ietvaros ir īsi aprakstīts, kas ir pārrobežu administratīvais akts un kā tas tiek atzīts citā valstī, kā arī īsi iezīmēta pārrobežu administratīvo aktu nozīme vispārējās jurisdikcijas tiesu veiktajā lietu izspriešanā.
Kas ir pārrobežu administratīvais akts un ko nozīmē tā atzīšana
Pārrobežu administratīvais akts ir citā valstī izdots administratīvais akts, kuru ir iespējams atzīt citā valstī (padarīt to par spēkā esošu), pamatojoties uz valstu starpā pastāvošu administratīvo aktu atzīšanas klauzulu. Šādas pārrobežu administratīvo aktu atzīšanas klauzulas visbiežāk būs ietvertas Eiropas Savienības sekundārajās tiesībās un Latvijai saistošajos starptautiskajos līgumos.
Piemēram:
- Direktīvas Nr.2006/126/EK68 2.panta pirmā daļa noteic, ka „dalībvalstu izsniegtas vadītāju apliecības ir savstarpēji atzītas”;
- Direktīvas Nr.2005/36/EK69 21.panta pirmā daļa noteic, ka „ikviena dalībvalsts atzīst ārsta kvalifikāciju apliecinošos dokumentus, kas ļauj sākt profesionālo darbību kā ārstam ar pamatapmācību un specializētam ārstam, kā arī vispārējās aprūpes māsas, zobārsta, specializēta zobārsta, veterinārārsta, farmaceita un arhitekta kvalifikāciju apliecinošos dokumentus”.
Tradicionāli administratīvās tiesības ir tiesību nozare, kas ir ierobežota ar vienu valsti un tās tiesību sistēmu. Piemēram, ja Latvijas iestāde ir izdevusi būvatļauju, mežu ciršanas atļauju vai piesārņojošās darbības atļauju, šī atļauja nebūs izmantojama citu valstu teritorijā, tāpat kā citu valstu iestāžu līdzvērtīgas atļaujas nebūs spēkā Latvijas teritorijā. Turpretī pārrobežu administratīvo aktu atzīšanas mehānisms nodrošina, ka vienas valsts izdotas atļaujas un licences ir derīgas arī citās valstīs, tādējādi ievērojami atvieglojot uzņēmumu un personu pārrobežu kustību, pārrobežu uzņēmējdarbību un pakalpojumu sniegšanu. Šāda pārrobežu mobilitāte secīgi uzlabo konkurenci plašākā izpratnē. Proti, ja pārrobežu administratīvais akts sniedz tiesības citas valsts teritorijā veikt uzņēmējdarbību, tostarp piedāvāt noteiktus pakalpojumus vai preces, tas uzņemošajā valstī arī pastiprina konkurenci, jo ir vairāk tirgus dalībnieku.
Daži no pārrobežu administratīvo aktu piemēriem ir citās valstīs izdotas dažādu transportlīdzekļu vadītāju tiesības, diplomi un profesionālās kvalifikācijas, gaisa pārvadātāju licences, atļaujas laist dalībvalsts tirgū cilvēkiem paredzētas zāles, atļaujas brokeru sabiedrībām ieguldījumu darbību veikšanai, atļaujas veikt darījumu tiešās apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas darbības, atļaujas veikt maksājumu pakalpojumus, pārrobežu atkritumu pārvadāšanas atļaujas u.c.
Pārrobežu administratīvo aktu atzīšanas metodes
Tiesību zinātnē ir izšķirtas divas galvenās pārrobežu administratīvo aktu atzīšanas metodes. Pirmā metode – pārrobežu administratīvā akta atzīšana ar atsevišķu lēmumu jeb atzīšana ex actu (angļu valodā – explicit recognition), kuras rezultātā izdevējvalsts administratīvais akts kļūst spēkā esošs uzņemošajā valstī ar atsevišķu šīs valsts iestādes atzīšanas lēmumu. Piemērs šādai atzīšanai ir ārvalsts diploma atzīšana. Šāds diploms ir uzskatāms par atzītu, kad valsts kompetentā institūcija ir izvērtējusi šī ārvalstu diploma līdzvērtību Latvijas diplomam un sniegusi savu atzīšanas lēmumu. Šajā gadījumā valsts, ievērojot suverēnas valsts principu, bauda zināmu rīcības brīvību pārrobežu administratīvā akta atzīšanā.
Otrā metode – automātiskā atzīšana jeb vienota akta savstarpēja atzīšana (angļu valodā – single licence recognition), kuras rezultātā pārrobežu administratīvais akts tiek atzīts ex lege un tā spēkā esība izriet no uzņemošās valsts tiesību normas. Šādas atzīšanas gadījumā nav nepieciešams atsevišķs uzņemošās valsts lēmums, ko iestāde izdod attiecībā uz individuāli noteiktu personu. Šādas atzīšanas piemērs ir transportlīdzekļa vadītāja tiesības, kuras ir spēkā ārvalstīs automātiski, ja vien valstu starpā pastāv starptautisks nolīgums / direktīva par šāda veida administratīvā akta automātisku atzīšanu. Šāda administratīvā akta gadījumā valsts savā tiesību sistēmā akceptē tiesisko attiecību, kas ir jau konstituēta ārvalstīs.
Šo pārrobežu administratīvo aktu atzīšanas metodēm ir arī ļoti praktiska nozīme tiesvedības procesos, jo tās ļauj tiesai novērtēt, kā un ciktāl tiesa var pārbaudīt konkrēta veida ārvalsts administratīvā akta saistošo raksturu Latvijā un no šī administratīvā akta izrietošo tiesību apjomu konkrētā tiesiskā attiecībā.
Pārrobežu administratīvo aktu nozīme civilprocesā un kriminālprocesā
Pārrobežu administratīvo aktu atzīšana nav jautājums, kas ir vienīgi administratīvo tiesu kompetencē. Arī vispārējās jurisdikcijas tiesas, spriežot tiesu, var saskarties ar situāciju, ka tām ir jāvērtē pārrobežu administratīvais akts, piemēram, izlemjot jautājumu krimināllietā par to, vai transportlīdzekļa vadītājam Latvijā ir derīgas transportlīdzekļa vadīšanas tiesības, ja tās izdotas citā valstī, un vai personai, kas nodarbojas ar ārstniecību, ir Latvijā derīga medicīniskā izglītība, vai izlemjot strīdu civilprocesā, kas saistīts ar personas ārvalstīs iegūta diploma derīgumu Latvijā.
Proti, pārrobežu administratīvā akta spēkā esība var būt izšķiroša sodu tiesību piemērošanā. Piemēram, ārvalstu vadītāju licences atzīšana vai neatzīšana Latvijas teritorijā var ietekmēt Krimināllikuma 262.panta pirmās daļas piemērošanu, kurā paredzēta personas saukšana pie kriminālatbildības par transportlīdzekļa vadīšanu, ja nav transportlīdzekļa vadīšanas tiesību (transportlīdzekļa vadīšanas tiesības noteiktā kārtībā nav iegūtas vai ir atņemtas) un ja vadītājs atrodas alkohola, narkotisko, psihotropo, toksisko vai citu apreibinošu vielu ietekmē. Līdzīgi cita veida pārrobežu administratīvie akti var būt izšķiroši arī Krimināllikuma 99.panta trešās daļas (atkritumu ievešana un pārvadāšana tranzītā), 137.panta (neatļauta ārstniecība), 190.1 panta (preču un vielu, kuru aprite ir aizliegta vai speciāli reglamentēta, pārvietošana pāri Latvijas Republikas valsts robežai), 194.panta (neatļauta finanšu instrumentu izlaišana), 205.panta (tirdzniecības noteikumu pārkāpšana), 207.panta (uzņēmējdarbība bez reģistrēšanas un bez atļaujas), 229.panta (valsts aizsardzībā esošu kultūras pieminekļu izvešana), 237.1panta (stratēģiskas nozīmes preču aprites noteikumu pārkāpšana), 280.panta otrās daļas (personas nodarbināšana, ja tā nav tiesīga valstī uzturēties) piemērošanā. Tāpat arī attiecīgo nozari regulējošajā likumā vai pašvaldību saistošajos noteikumos var tikt paredzēta personas saukšana pie atbildības, kuras pieļaujamība var būt atkarīga no pārrobežu administratīvā akta spēkā esības vai neesības.
No minētajiem piemēriem soda tiesībās redzams, ka tiesiskajā sastāvā: 1) var būt tieša atsauce uz konkrētas licences vai atļaujas nepieciešamību, piemēram, transportlīdzekļa vadīšana, ja nav transportlīdzekļa vadīšanas tiesību, vai finanšu instrumentu laišana apgrozībā bez likumā noteiktās finanšu instrumentu reģistrācijas; 2) var būt norāde uz konkrētām tiesībām, kuras izriet no noteikta veida valsts atļaujas vai licences, piemēram, tādas personas nodarbināšana, kura nav tiesīga uzturēties Latvijas Republikā, vai neatļauta ārstniecība; 3) var būt norāde uz vispārīgu tiesiskā regulējuma ievērošanu, kas pastarpināti ietver privātpersonas pienākumu saņemt un darboties saskaņā ar konkrētu atļauju, piemēram, atbildība par valsts institūciju izdoto tirdzniecības noteikumu apzinātu pārkāpšanu vai atbildība par atkritumu tranzītpārvadāšanu cauri Latvijas teritorijai, pārkāpjot noteikumus.
Līdzīgi pārrobežu administratīvā akta spēkā esība (tā atzīšana) Latvijā var būt nozīmīga arī civiltiesisku strīdu izšķiršanā. Tiesiskās sekas, kas privāttiesiskās attiecībās iestājas no pārrobežu administratīvā akta, var būt atkarīgas gan 1) no likumdevēja gribas, gan arī 2) no pašu tiesiskā darījuma dalībnieku gribas. Turpmāk norādīti daži ilustratīvi piemēri iepriekš minētajam.
Pirmkārt, pārrobežu atļauja vai licence var būt priekšnoteikums privāttiesisku attiecību nodibināšanai, savukārt šīs atļaujas vai licences atcelšana var izbeigt vai aizliegt pastāvošu privāttiesisku attiecību. Piemēram, gaisa pārvadājumu pakalpojumu sniedzēja licence atļauj sniegt gaisa pārvadājumu pakalpojumus, apdrošināšanas licence – sniegt pārrobežu apdrošināšanas pakalpojumus, zāļu tirdzniecības atļauja – tirgot zāles, savukārt šo atļauju atcelšana var padarīt šo pakalpojumu sniegšanu vai preču pārdošanu par nepieļaujamu un attiecīgo darījumu par spēkā neesošu. Otrkārt, civiltiesiskās attiecībās pārrobežu administratīvais akts var ietekmēt tiesisko darījumu ne vien ar likumdevēja gribu, bet arī tiesiskā darījuma dalībnieku gribu. Piemēram, ieguldījumu brokeru pakalpojumu sniegšanas līgumā var tikt paredzēts, ka puse var tikt atbrīvota no kādām saistībām vai tai jāveic kādi zināmi pasākumi, ja valsts iestāde atceļ ieguldījumu brokeru atļauju; testamentā var novēlēt legātu sniegt finansiālu atbalstu personai līdz brīdim, kad legatārs ieguvis diplomu vai kādu noteiktu kvalifikāciju vai vienošanās par to, ka personai tiek izmaksāta stipendija vai kāds cits finansiāls atbalsts līdz brīdim, kad tā ieguvusi Latvijā atzīstamu augstāko izglītību. Šādos gadījumos pārrobežu administratīvais akts uzskatāms par tiesiskā darījuma nosacījumu.
Soda tiesībās, nosakot personas atbildību, un privāttiesībās, nosakot personas saistības, nacionālā norma ir piemērojama kopsakarā ar Eiropas Savienības tiesībām vai Latvijai saistošajām starptautiskajām tiesībām, kas paredz valstij saistību atzīt citas valsts izdotu administratīvo aktu (licenci, atļauju, reģistrāciju u.c.). Pārrobežu administratīvo aktu gadījumos vispārējās jurisdikcijas tiesai lietā jāpārbauda, pirmkārt, vai pārrobežu atļaujai saskaņā ar tiesību normām ir nozīme attiecīgās sodu vai privāttiesību normas piemērošanai vai personas saistības novērtēšanai, otrkārt, vai konkrētā pārrobežu atļauja ir vai bija derīga Latvijas teritorijā, treškārt, vai bija veiktas visas darbības šīs atļaujas atzīšanai Latvijā, ja tas bija nepieciešams priekšnoteikums pārrobežu administratīvā akta spēkā esībai Latvijas teritorijā.
QR
