Ievads
Man jāatzīst, ka Jūsu konstitūcijas jubileja ir tiešām iespaidīgs fakts – Satversme ir viena no vecākajām spēkā esošajām konstitūcijām Eiropas centrālajā un austrumu daļā, kā arī viena no sešām vecākajām spēkā esošajām konstitūcijām pasaulē.
Esmu īpaši pateicīga arī par nelielo dāvaniņu, kas man tika pasniegta – brošūru „Latvijas Republikas Satversmes ievads”. Satversmes ievads ir salīdzinoši jauns, ja skatāmies uz pašu Satversmi. Tas lika man atminēties arī to, ka ir pagājuši jau 20 gadi, kopš gatavojāmies iestāties Eiropas Savienībā. Toreiz strādāju Igaunijas Tieslietu ministrijā un labi atceros, kā ar daudziem no klātesošajiem Rīgā diskutējām par mūsu valstu iestāšanos Eiropas Savienībā un ar to saistītajiem grozījumiem, uzlabojumiem, kas būtu jāveic valstu konstitūcijās saistībā ar šo nozīmīgo, apjomīgo un sarežģīto procesu. Man arī patīk vārda „satversme” nozīme – tas ir tāds kā satvars, ietvars, kas apvieno visus pārējos likumus. Tas ir tiešām iespaidīgi. Igaunijas konstitūcija salīdzinājumā ar Satversmi ir pavisam jauna – tai tikai palika 30 gadi šogad. Kad mēs pieņēmām savu pašreizējo konstitūciju, tika, protams, domāts arī par to, cik lielā mērā mēs balstīsimies uz iepriekšējām konstitūcijām, it īpaši tām, kas bija spēkā laikā no 1920.gada līdz 1938.gadam.
Tagad pievērsīšos tēmai, par kuru mani aicināja izteikties konferences organizatori – Igaunijas hibrīdpieredzi. Ja mēs te runājam par „visaugstākajām augstākajām tiesām”, es pat nezinu, kā pareizi nosaukt Igaunijas Augstāko tiesu – vis-visaugstākā augstākā tiesa. Nezinu, kā precīzi to apzīmēt. Es stāvu Jūsu priekšā kā Administratīvo lietu palātas pārstāve, taču tajā pašā laikā, rotācijas kārtībā, es pildu arī Konstitucionālo lietu palātas tiesneses pienākumus. Tas nozīmē, ka es pildu ļoti svarīgus pienākumus.
Lai būtu skaidrāk, es visupirms iepazīstināšu Jūs ar Augstākās tiesas darbības principiem. Tad pastāstīšu par Augstākās tiesas kompetenci attiecībā uz konstitūciju, kuru igauniski dēvējam par „Põhiseadus”. „Põhiseadus” nozīmē „pamatlikums”, ja mēs burtiski iztulkojam šo vārdu no igauņu valodas. Tātad parunāsim par konstitūciju. Tad pastāstīšu par Augstākās tiesas kā kasācijas tiesas pienākumiem. Taču pie šiem jautājumiem pakavēšos pavisam īsi, jo mūsu šīsdienas galvenais sarunu temats ir konstitūcijas normas. Un visbeidzot padalīšos pārdomās par to, pie kādiem secinājumiem esam nonākuši, strādājot pēc šāda jaukta hibrīdmodeļa.
Sākumā citēšu ASV valstsvīru Aleksandru Hamiltonu, kurš uzskatīja, ka visnekaitīgākais varas atzars ir tiesu vara. Hamiltons tā uzskatīja tādēļ, ka tiesu rīcībā nav ne naudas līdzekļu, nedz arī karaspēka, lai panāktu, ka visi tiesu lēmumi tiek pildīti. Un ja mēs paskatāmies uz tiesām kā uz varas atzaru, prātā nāk Monteskjē teiktie vārdi. Viņš iestājās par varas dalīšanu un uzskatīja, ka patiesa brīvība ir iespējama tikai tad, ja tiesu vara ir nodalīta no likumdevēja varas un izpildvaras.
Igaunijas Augstākā tiesa
Attēlā redzama Igaunijas Augstākās tiesas sēde 1934.gadā. Tika skatīta ļoti nopietna lieta, kas bija saistīta ar karakuģu pārdošanu. Tie jau bija savu mūžu gandrīz nokalpojuši, un tika lemts, kurai valstij tad Igaunija tos varētu pārdot. Var redzēt tiesnešus debatējam – ar priekšsēdētāju Karelu Partsu priekšgalā. Viņš Igaunijas Augstāko tiesu vadīja no tās izveides līdz pat 2. pasaules karam. Kā redzat, diemžēl attēlā nav nevienas sievietes, tolaik nebija tiesnešu sieviešu. Nākamajā attēlā, kurā redzama Igaunijas Augstākā tiesa šodien, ir nepārprotami redzams, ka tiesnešu vidū ir arī vairākas sievietes. Šajā attēlā ir redzama 2020.gada Igaunijas Augstākās tiesas sēde, kurā tika skatīts jautājums par konstitucionālo normu piemērošanu. Augstākā tiesa en banc jeb pilnā sastāvā, t.i., visiem 19 tiesnešiem klātesot, skatīja iesniegumu saistībā ar konstitūcijas normu. Šo jautājumu bija ierosinājis Valsts prezidents. Runa bija par Igaunijas pensiju sistēmas reformu. Pirms likuma izsludināšanas prezidents bija lūdzis veikt piedāvāto normu konstitucionālo izvērtējumu. Parlaments likumu jau bija pieņēmis. Tiesas sēde, ņemot vērā plašo sabiedrības interesi, tika arī pārraidīta tiešraidē, jo visus interesēja tās iznākums.
Igaunijas tiesu sistēma ir ļoti vienkārša. Daži pat uzskata, ka tā ir viena no vienkāršākajām Eiropā. Pirmajā instancē ir četras rajona tiesas un divas administratīvās tiesas, otrajā instancē jau ir tikai divas tiesas uz visu Igauniju – Tallinā un Tartu. Katrā no šīm tiesām ir 3 palātas – civillietu, krimināllietu un administratīvo lietu. Un visbeidzot Augstākā tiesa, kas atrodas Tartu. Tartu ir Igaunijas studentu pilsēta. Augstākā tiesa tur atrodas viena pavisam pragmatiska iemesla dēļ – lai sadarbotos ar augstskolu. Otrs iemesls – lai nodrošinātu varas dalīšanas principa piemērošanu. Augstākā tiesa sastāv no četrām palātām. Tajā strādā 19 tiesneši. Augstākās tiesas priekšsēdētāja kandidatūru izvirza Valsts prezidents un apstiprina parlaments uz 9 gadu termiņu, savukārt tiesnešu kandidatūras izvirza Augstākās tiesas priekšsēdētājs un apstiprina parlaments. Tiesas priekšsēdētājs, izvirzot kandidātus, ņem vērā Augstākās tiesas tiesnešu viedokļus un Tiesu administrācijas padomes viedokli. Uz Augstākās tiesas tiesnešu vietām vienmēr tiek organizēts atklāts konkurss. Tiesneši tiek iecelti uz mūžu (faktiski – līdz pensijai). Tātad, kā redzat, tiesnešu apstiprināšanas procesā ir iesaistīta arī politiskā vara – likumdevējs. No otras puses, atšķirībā no konstitucionālajām tiesām, tajā skaitā Satversmes tiesas, kurā tiesneši tiek iecelti uz 10 gadu termiņu, Igaunijas Augstākās tiesas tiesnešiem ir iespēja strādāt savā amatā bez konkrēta termiņa ierobežojumiem.
Līdz otrajam pasaules karam Augstākās tiesas sastāvā nebija konstitucionālo lietu palātas. Bija tikai civillietu, administratīvo un krimināllietu palātas. Pēdējā tiesas sēde notika 1940.gadā, bet darbību tiesa atkal atjaunoja 1992.gadā. 1992.gada jūnijā notika referendums par Igaunijas konstitūcijas pieņemšanu, ar kuru tad tika atjaunota arī Augstākās tiesas darbība.
Tiesneši pastāvīgi strādā vienā no trim palātām un papildus tam rotācijas kārtībā ieņem vietu arī konstitucionālo lietu palātā, kuras sastāvā ir 9 tiesneši no kopējā 19 tiesnešu kolektīva. Tāpat ir īpaša tiesnešu kolēģija, kurā izlemj lietu piekritības jautājumus. Gadījumos, kad tiesnesim ir atsevišķās domas pie sprieduma, tās tiek publiskotas kopā ar spriedumu. Visi spriedumi ir pieejami internetā. Augstākajai tiesai ir savs budžets un tā pati lemj par tā izlietojumu. Šie lēmumi nav atkarīgi no Tieslietu ministrijas, kura lemj par pirmās un otrās instances tiesu administratīvajiem izdevumiem.
Analizējot statistiku, pirmām kārtām jāņem vērā, ka Igaunijas iedzīvotāju skaits ir tikai 1,3 miljoni, uz tiem ir 236 tiesneši, ieskaitot neaizpildītās vakances. Aplūkojot pieteikumu skaitu Augstākajā tiesā un pieņemto spriedumu skaitu, redzama visnotaļ liela atšķirība. Tas norāda, ka aktīvi tiek izmantota apelācijas atļauja (leave to appeal). Šī iespēja tiek plaši izmantota, lai Augstākā tiesa tiešām varētu nodarboties tikai ar svarīgākajām lietām, specifiskiem gadījumiem, kuros jārada precedents. Tādēļ tiesvedībā esošo lietu, kuras tiek skatītas pilna procesa ietvaros, proporcija ir salīdzinoši maza. Kā jau minēju, tiek skatītas tikai pašas svarīgākās lietas. Bet tas neattiecas uz konstitucionālajām sūdzībām. Igaunijā nepastāv citās valstīs piemērotās personas tiesības iesniegt konstitucionālo sūdzību, tādēļ šādu lietu skaits ir neliels. To daudzumu ietekmē problēmu aktualitāte, sabiedrības noskaņojums, vēlēšanu cikli, kā arī citi faktori.
Vasarā klajā nāca Eiropas Komisijas 2022.gada ziņojums par tiesiskumu, kurā tiek sniegti pārskati par dažādām valstīm. Runājot par tiesu neatkarības vērtējumu, Igaunijas vērtējums ir nedaudz pasliktinājies salīdzinājumā ar iepriekšējiem pārskata periodiem, taču joprojām tas ir ļoti augsts. Kopumā 60% iedzīvotāju, kā arī 47% uzņēmēju uzskata, ka tiesas ir „diezgan” vai pat „ļoti” neatkarīgas. Ziņojumā tiek analizēti arī faktori, kas būtiski apgrūtina tiesnešu darbu – pirmās un otrās instances tiesās, īpaši civillietu izskatīšanā, ir liels darba apjoms. Neskatoties uz to, kā liecina ziņojums, Igaunijai ir izdevies panākt, ka mūsu procesi ir vieni no ātrākajiem Eiropas Savienībā. Savā ziņā to ir veicinājusi digitalizācija. Ziņojumā parādās arī norādes uz citām potenciālām problēmām, piemēram, lietu sadali un nodošanu citiem tiesnešiem slodzes izlīdzināšanai. Lietu skaits turpina augt, kas attiecīgi sadārdzina tiesāšanās izmaksas. Pirms dažiem gadiem tika skatīta tiesas nodevu atbilstība konstitūcijai un tika konstatēta neatbilstība tās normām. Taču izmaksas atkal lēnām sāk augt, kā jau visam pārējam, tas nevienam nav noslēpums. Tās ir inflācijas sekas.
Augstākā tiesa un konstitūcija
Tagad pāriešu pie Igaunijas Augstākās tiesas kompetences attiecībā uz konstitūciju. Igaunijas konstitūcija tika pieņemta 1992.gada 28.jūnijā tautas nobalsošanā. Trīsdesmit gados tā nav īpaši mainījusies – kopumā ir tikai pieci grozījumi. Vieni no būtiskākajiem grozījumiem, kuru pieņemšanai pat bija jārīko referendums un kuri tika veikti ar likumu par konstitūcijas grozījumiem, bija 2003.gadā par Igaunijas iestāšanos Eiropas Savienībā. Referendumā piedalījās 64% iedzīvotāju un 66,83% nobalsoja par. Tas bija tāds unikāls veids, ar ko Igaunija atkal atšķīrās, kā apstiprināt gatavību iestāties Eiropas Savienībā. Konstitūcijas pamattekstam tika pievienoti papildu panti par šo būtisko jautājumu. Vēl konstitūcijas grozījumi bijuši par pašvaldības deputātu mandāta pagarināšanu, par vecuma sliekšņa samazināšanu vēlētājiem pašvaldības vēlēšanās – tas tika samazināts līdz 16 gadu vecumam, par sabiedrības uzraudzības pār aizsardzības spēkiem pastiprināšanu. Latvijas auditorijai varētu būt īpaši interesanti grozījumi, kas saistīti ar Igaunijas konstitūcijas preambulu. Tajā tika iekļauta atsauce uz pienākumu aizsargāt igauņu valodu. Tas bija īpaši svarīgs jautājums, kas tika atrisināts 2007.gadā.
Taču gribu uzsvērt arī to, ka neviens no šiem priekšlikumiem par konstitūcijas grozīšanu netika izteikts no Augstākās tiesas vai caur tās judikatūru. Protams, tiesneši piedalījās konstitūcijas teksta izstrādē. Lielākā daļa šo tiesnešu nu jau ir pensionējušies, taču savulaik viņi strādāja Augstākajā tiesā. Arī es piedalījos, piemēram, likuma par konstitūcijas grozījumiem izstrādē. Daudzi tiesneši ir izstrādājuši konstitūcijas komentārus un mūsu viedoklis arī tika lūgts konstitūcijas ievada grozījumu izstrādes procesā. Taču nevieni grozījumi netika veikti tiesas nolēmumu ietekmē.
Tātad – kāda ir konstitūcijas grozījumu veikšanas kārtība? Grozījumus var ierosināt valsts prezidents, un tie, protams, ir jāpieņem arī parlamentā. Deputātu vairākuma atbalsta iegūšana un atbalsts divos sasaukumos pēc kārtas nav viegls uzdevums, ja runājam par grozījumu pieņemšanu. Nav viegli arī panākt skatīšanu steidzamības kārtībā vai referendumu.
Viens no tādiem savdabīgiem paradoksiem ir tas, ka Igaunijas iestāšanās Eiropas Savienībā ir pastiprinājusi interesi par konstitūciju un arvien aktīvāk liek diskutēt par konstitucionālajām vērtībām, pamatprincipiem, jo to nozīme ir augusi, tie ir aktuāli, liek aizdomāties par to, kā vērtības, kas pirms iestāšanās mums likās pašsaprotamas, ir jāizprot jaunajos apstākļos.
Augstākās tiesas Konstitucionālo lietu palāta skata likumu atbilstību konstitucionālajiem un juridiskajiem principiem. Tāpat tai jāvērtē parlamenta pieņemtās rezolūcijas, kā arī pieņemšanas vai izsludināšanas procesā esošie likumi, kurus tiesa skata, tā teikt, „abstrakti”, pēc Valsts prezidenta vai tieslietu kanclera lūguma. Tieslietu kanclers ir mazāk izplatīta un neraksturīga institūcija, kas pastāv arī Skandināvijas valstīs. Augstākajai tiesai ir tiesības pilnībā vai daļēji atcelt jebkuru likumu vai citu normatīvo aktu, kura prasības ir pretrunā ar konstitūciju. Tiesai ir arī citas vispārīgas un konkrēti ar konstitūciju saistītas funkcijas, kas jāveic pilnā tiesnešu sastāvā, piemēram, skatīt iesniegumus par parlamenta deputāta mandāta apturēšanu, iesniegumus par politisko partiju darbības apturēšanu vai sūdzības par vēlēšanu komisiju pārkāpumiem.
Rezumējot, tiesas darbs iedalās abstraktā tiesisko normu vērtēšanā, ko var ierosināt tieslietu kanclers vai Valsts prezidents, un konkrētu tiesisko normu interpretēšanā, kas tiek veikta attiecībā uz tiesu nolēmumiem. Igaunijā tiesu sistēma ir decentralizēta. Jebkura tiesa var atzīt jebkuras tiesību normas par konstitūcijai neatbilstošām. Tas gan nenozīmē, ka tiesas var atcelt šādas normas. Gadījumos, kad tiesa atzīst kādu normu par konstitūcijai neatbilstošu, tai ir pienākums savu spriedumu nosūtīt Augstākajai tiesai, kas ir vienīgā institūcija, kurai ir tiesības pasludināt likumus par spēkā neesošiem, atsaukt, atcelt tos.
Vēl viens interesants instruments ir Augstākās tiesas slēdzieni. Ir iespējams Augstākajai tiesai lūgt viedokli par to, kā vajadzētu interpretēt konkrētas Eiropas Savienības tiesību normas. Taču šis instruments praksē ir izmantots tikai vienreiz – 2006.gadā, kad Igaunija vēlējās pāriet uz euro.
Tradicionālā izpratnē personām nav tiesības iesniegt oficiālu konstitucionālo sūdzību, taču, kā pati Augstākā tiesa ir norādījusi, ja visi pamattiesību aizsardzības līdzekļi ir izsmelti, konstitucionālā tiesa jeb Augstākā tiesa, kuras kompetencē ir skatīt ar konstitūciju saistītos jautājumus, var pieņemt sūdzības arī no privātpersonām.
Procesā ir iesaistīti dažādi dalībnieki. Ikvienā lietā Augstākā tiesa konsultējas ar likumdevēju, kas ir pieņēmis attiecīgo likumu, kā arī tieslietu kancleru un citām pusēm. Lielākā daļa jautājumu tiek skatīta rakstveida procesā. Tiek noturētas arī atklātās sēdes, kuras tiek pārraidītas sabiedriskajos kanālos. Augstākajai tiesai ir plašas iespējas lemt par to, vai likums ir atceļams pilnībā vai daļēji, atzīstot normas par spēkā neesošām. Ir iespēja arī noraidīt pieteikumu, ja tam trūkst pamatojuma.
Var droši teikt, ka visas Augstākās tiesas palātas savos argumentos lielā mērā balstās uz konstitūcijas normām. Atgriežoties pie jau pieminētā valodas aizsardzības jautājuma, tur savukārt viss notika tieši otrādi – jau 1998.gadā vienā no saviem spriedumiem Augstākā tiesa bija secinājusi, ka konstitūcijas teksta būtība norāda uz to, ka igauņu valoda ir īpaši jāaizsargā. Tikai pēc tam nāca lielā politiskā izšķiršanās – minēt valodas aizsardzību atsevišķā konstitūcijas ievada daļā.
Rezumējot domu par konstitucionālajām funkcijām, es teiktu, ka Augstākajai tiesai ir bijusi liela loma Igaunijas konstitūcijas saglabāšanā, tādēļ konstitūcijā ir veikti tikai daži grozījumi. Konstitūcijas normas ir interpretētas atbilstoši Eiropas Savienības tiesību aktiem, bet Igaunijas likumi vienmēr ir interpretēti atbilstoši konstitūcijai. Nesenā pagātnē parādījās jautājumi, piemēram, par viendzimuma pāru kopdzīvi. Augstākā tiesa šo sprieduma argumentācijā izmantoja konstitūcijas normas, atsaucoties uz cilvēka cieņas un vienlīdzīgu tiesību principiem, kā arī dažādiem starptautiskajiem līgumiem.
Augstākā tiesa un kasācija
Kas attiecas uz kasācijas tiesas funkcijām, Augstākā tiesa skata civillieta, administratīvās lietas un krimināllietas kasācijas kārtībā. Kā jau minēju, plaši tiek izmantota t.s. apelācijas atļauju sistēma.
Taču ir arī kāds īpašs instruments – pieteikums, ko saņēmusi kāda no Augstākās tiesas palātām, var tikt nodots skatīšanai pilnā tiesnešu sastāvā. Tas ir arī gadījumos, kurus nevar izspriest tikai Konstitucionālo lietu palāta un ir nepieciešams visu 19 tiesnešu viedoklis. Tas ir ļoti interesants instruments, jo visi tiesneši specializējas konkrēta tipa lietās, bet šādos gadījumos ir visiem kopīgi jācenšas nonākt pie kopsaucēja attiecībā uz jautājuma konstitucionalitāti. Nav daudz tādu gadījumu, kad tiesnešiem nākas vadīties pēc abu veidu procesuālajām normām – civiltiesiskajām, krimināltiesiskajām vai administratīvajām apvienojumā ar konstitucionālajām normām. Šeit tiešām ir runa par īstu hibrīdmodeli, jo ir 19 tiesneši, kas kopīgi pieņem gala lēmumu.
Minēšu vairākas plašu rezonansi guvušas lietas. Pirmā atsauce uz Eiropas Savienības Tiesu lietā par lauksaimniecības subsīdijām 2006.gadā. Lieta saistībā ar soda naudu, kas Igaunijai bija piespriesta par virsnormas cukura krājumiem. Lieta, kurā vērtēta Eiropas stabilitātes mehānisma līguma normu atbilstība konstitūcijai. Spriedums par pensiju reformu. Par telefonsarunu ierakstu veikšanu un izmantošanu kriminālprocesuālu darbību veikšanā. Ar Covid saistītās lietas. Un viena interesanta lieta, kas tiesas priekšā nonāca pavisam nesen – par kurla cietuma uzrauga atlaišanu. Tika vērtēts, vai tā ir diskriminācijas direktīvas pārkāpšana.
Kad tiesai bija jālemj, kā rīkoties, ja lieta ir saistīta gan ar konstitucionālo normu, gan ES tiesību normu iespējamu neievērošanu, nebija skaidrs, kurai no divām normām atbilstību vērtēt visupirms? Gala rezultātā kopīgu lēmumu pieņemt nācās visam Augstākās tiesas tiesnešu sastāvam en banc jeb pilnā sastāvā.
Daudzi Igaunijas likumi ir atcelti. Lielākoties parlaments pilda tiesas lēmumus, taču ir arī atsevišķi gadījumi, kad parlaments ir vilcinājies pildīt attiecīgos nolēmumus. Piemēram, 2021.gadā sešās no skatītajām lietām tika konstatēti konstitūcijas pārkāpumi. Bija, piemēram, lietas, kas saistītas – un tas ir visnotaļ interesanti – ar izglītības un mācību apstākļiem būvniecības speciālistiem. Sistēma nebija izveidota atbilstoši likumā paredzētajam deleģējumam. No nesenākām varētu minēt, piemēram, pieteikumus, kas saistīti ar vēja parkiem, vēja turbīnām, kas tiek celtas. Jautājums bija, vai var tos ierobežot. Ir arī virkne lietu, kas saistītas ar ieslodzīto tiesību ievērošanu. Tiesa ir konstatējusi problēmas, taču parlaments nav veicis nekādas darbības, lai, piemēram, dotu iespēju ieslodzītajiem piedalīties vēlēšanās.
Hibrīdpieredze
Kādēļ Igaunija ir izvēlējusies tik savdabīgu sistēmu? Uz to ir grūti viennozīmīgi atbildēt. Esam rūpīgi pētījuši 1991.gadā pieņemtā likuma par tiesu varu skaidrojumus. Tajos praktiski nekas nav minēts par šo jautājumu. Ir izveidota šāda unikāla jaukta hibrīdsistēma, taču nav faktiski nekāda skaidrojuma, kas ļautu saprast tās rašanās iemeslus. Šodien dzirdējām par pārmaiņām, kas notiek tādās valstīs kā Čehija, Ungārija, Polija, protams, arī Latvijā un Lietuvā. Ir arī Somija, uz kuru Igaunija vienmēr ir lūkojusies kā uz paraugu, kurā tomēr ir pavisam cita veida sistēma – tajā ir Augstākā tiesa un konstitucionālā kontrole faktiski netiek veikta. Un pa vidu visam parādās šāds Igaunijas trausls kompromisa modelis, kurš dažreiz pat tiek salīdzināts ar ASV Augstākās tiesas darbības modeli, kas tomēr nedaudz atšķiras. 1997.gadā bija arī Venēcijas komisijas ziņojums, kurā tika ieteikts Igaunijā veidot atsevišķu konstitucionālo tiesu. Taču likuma skaidrojumā ir pateikts vien tas, ka Konstitucionālo lietu palāta „ir uzskatāma par tiesu institūciju, nevis Augstākās tiesas komisiju, un tās pienākumos ietilpst arī konstitūcijai neatbilstošu tiesību aktu atcelšana”. Bija iecerēts, ka konstitucionālo kontroli savu pilnvaru ietvaros veiks visas tiesas. Tas būtu papildu pienākums. Tiesas var izteikt šaubas par likuma normu piemērošanas atbilstību konstitūcijai, taču, kā jau minēju, šādi spriedumi ir jāiesniedz Augstākajā tiesā.
Ja runājam par šāda modeļa priekšrocībām, tad vietā būs citāti no Amerikas, ar ko mūs salīdzina.
Pirmkārt, konstitucionālās garantijas. Kā bijušais ASV Augstākās tiesas tiesnesis Semjuels Millers ir teicis attiecībā uz ASV Augstāko tiesu, to pašu varam attiecināt arī uz Igaunijas Augstāko tiesu: tās saknes ir rodamas konstitūcijā, kuru nav nemaz tik viegli mainīt. Igaunijas konstitūcijā noteikts, ka Augstākās tiesas pienākumos ietilpst arī konstitucionālās kontroles veikšana. Lai to mainītu, būtu jāmaina konstitūcija.
Otrkārt, tiesnešu iecelšana un neatkarība. Citējot bijušo ASV prezidentu Hariju Trumenu: „Pēc iecelšanas Augstākās tiesas tiesneša amatā tas cilvēks pārstāj būt tavs draugs”. Savukārt bijušais ASV valsts sekretārs Kolins Pauels sacījis, ka, lemjot, par kuru kandidātu atdot savu balsi vēlēšanās, viņš vienmēr analizē kandidātu izvēles, paturot prātā, ka viņi būs tie, kas izvēlēsies Augstākās tiesas tiesnešus.
Igaunijas modeļa priekšrocība ir tāda, ka starp augstāko tiesu un konstitucionālo tiesu nav sāncensības. Mēs strādājam vienā ēkā, kopā. Nav nekādu problēmu ar judikatūras salāgošanu un nacionālo, konstitucionālo un Eiropas tiesību piemērošanas vienveidību.
Tam ir finansiālas priekšrocības. Šāds modelis ir ērts arī pieteicējiem, un cilvēki ir pieraduši pie esošās kārtības.
Ja runājam par trūkumiem, tad viens no tiem ir tas, ka Augstākās tiesas tiesneši jau ir pārslogoti ar savas palātas pamata jeb „parastajām” lietām un konstitucionālā kontrole ir papildu pienākums. Mēs, protams, gribētu vairāk strādāt ar šiem konstitucionālajiem jautājumiem. Tartu universitātes pētnieks Mats Voltenbergs ir veicis interesantu pētījumu, kurā tika vērtēts, cik bieži Augstākās tiesas spriedumos tiek apsvērti dažādi filozofiski aspekti un ietvertas atsauces uz filozofu atziņām, un tika konstatēts, ka tādu praktiski nav. Protams, par to varētu vēl pastrīdēties, vai šādiem aspektiem vispār būtu spriedumos jāparādās.
Tiesneši nav arī specializējušies konstitucionālajās tiesībās. Taču mums ir ļoti labi šādu tiesību speciālisti, kas ir mūsu padomnieki un palīgi šajās lietās.
Tāpat Augstākā tiesa tiek kritizēta par to, ka tās nostāja un metodika konstitucionālās uzraudzības lietās ir līdzīga kā krimināllietās, civillietās un administratīvajās lietās, kas tiek skatītas kasācijas kārtībā, ka mēs nespējam distancēties no ierastā darba specifikas un pievērsties konstitucionālās analīzes jautājumiem. Varbūt administratīvo lietu tiesnešiem un tiesnešiem, kas ir strādājuši ar cilvēktiesību normu piemērošanu, tas izdodas sekmīgāk.
Vēl kāds svarīgs jautājums – politizēšana. Ir labi, ka viss ir vienuviet, taču pastāv liels risks, ka šī vienotā sistēma var tikt politizēta, tajā skaitā attiecībā uz jautājumiem, kuriem nav nekāda sakara ar konstitucionālajām normām.
Nobeigums
Savu stāstījumu gribu pabeigt uz pozitīvākas nots. Nav svarīgi, vai tiek izveidota viena vai divas tiesas, galvenais, lai tās labi dara savu darbu un konstitucionālās kontroles sistēma darbojas.
Mūsu Augstākās tiesa moto, aizgūts no grieķu filozofijas klasikas: Ius est ars boni et aequi – Tiesības ir krietnuma un taisnīguma māksla. Konstitucionālajai kontrolei ir jābūt viegli pieejamai, kvalitatīvai un efektīvai. Ir svarīgi atrast labākās metodes, kā to panākt. Tāpat ir svarīgi spēt rast risinājumu, kas vienlaikus der katra indivīda un visas sabiedrības tiesību garantēšanai. Es teiktu, ka visa pamatā ir konstitūcijas pamatprincipi un uzticēšanās tiesu sistēmai.
Igaunijā bijuši un ir dažādi viedokļi par to, kas būtu jāmaina un jāuzlabo. Jau 2011.gadā toreizējais Igaunijas prezidents Lennarts Meri norādīja uz nepieciešamību veidot atsevišķu konstitucionālo tiesu. 2016. gadā bijušais Eiropas Cilvēktiesību tiesas tiesnesis Raits Maruste atkal nāca klajā ar šo pašu piedāvājumu. 2018.gadā Igaunijas Valsts reformu fonds nāca ar priekšlikumu, ka tā var arī nebūt atsevišķa tiesa, ka pietiks ar atsevišķu pastāvīgo palātu Augstākajā tiesā. Savukārt Igaunijas tieslietu kanclers, runājot par iespējamām reformām, norāda, ka Augstākā tiesa šobrīd darbojas ekonomiski, efektīvi un pietiekami ātri – tieši tā, kā tam būtu jānotiek mazā valstī. Savukārt šobrīd tiek diskutēts par to, vai ļaut parlamenta opozīcijas partijām apstrīdēt normu atbilstību konstitūcijai.
Vēl, protams, ir jautājums par to, vai hibrīdtiesa, kāda ir mūsu Augstākā tiesa, ir tiesu sistēmas vai politiskās sistēmas sastāvdaļa. Protams, ka tiesa ir neatkarīgs tiesu orgāns, taču tā risina jautājumus, kam ir dziļas politiskas sekas. Augstākā tiesa kopumā strādā ar politiski nozīmīgiem jautājumiem, nemaz nerunājot par konstitucionālo kontroli. Un tai ir gala vārds konstitūcijas normu skaidrošanā un aizsardzībā.
Tas, kā mums Igaunijā varbūt pietrūkst, ir tiesu zinātniskā kritika. Tā tiesnešiem ir laba sava darba mēraukla.
Vai tiesa ir visneitrālākais varas atzars? Nezinu gan! Tas ir atkarīgs no tā, kāda ir mūsu nostāja pret tiesisko aktīvismu. Mēs nevaram izvairīties no savu pienākumu pildīšanas un mūsu lēmumiem ir politiska ietekme – neskatoties uz to, ka cenšamies, protams, savos spriedumos būt neatkarīgi un objektīvi, kā arī vēlamies panākt, ka mūsu nolēmumiem nav politiskas nokrāsas. Taču ir svarīgi, lai to apzinātos arī sabiedrība. Kā šodien uzrunā pareizi sacīja jūsu Satversmes tiesas priekšsēdētājs – lai pieņemtu nepopulārus lēmumus, tiesnesim ir vajadzīga drosme. Ar nosacījumu, ka šie lēmumi ir taisnīgi un balstās vērtību sistēmā. Šobrīd mums visiem, neatkarīgi, vai esam augstākās vai konstitucionālās tiesas tiesneši, nākas kopīgi risināt jautājumus, kas saistīti ar Covid pandēmiju, karu Ukrainā, Eiropas Savienības tiesību ietekmi uz nacionālajiem likumiem. Tāpēc starptautiskā sadarbība un viedokļu apmaiņa šajos jautājumos ir neatsverama.
Svarīgākais – tiesām, un konstitucionālā tiesa nav izņēmums, ir jāsaglabā cilvēcība. Mēs par to nedrīkstam aizmirst. Cilvēks nedrīkst pazust aiz mūsu juridiskajiem argumentiem.
QR
