Arī Krimināllietu departamenta senatori ar cieņu izturas pret Satversmi. Lai arī grāmatas „Senāts lasa Satversmi” Krimināllietu departamentam veltītajos ievadvārdos ir pamatoti atzīmēts, ka mēs esam nedaudz atšķirīgi tajā ziņā, ka mūsu nolēmumos Satversmes vārds ar attiecīgā panta saturu varbūt ir ļoti reti atrodams. Patiesību sakot, tās pat ir izņēmuma situācijas. Taču tas nenozīmē, ka mums ir kaut kāda ignorance pret Satversmi. Vienkārši mēs esam varbūt pat labākā situācijā, jo Kriminālprocesa likums zināmā mērā ir Satversmes tulkojums vai pat komentārs. Jo faktiski viss par pamattiesībām, kas ir iekļauts Satversmē, ir ne tikai nodublēts Kriminālprocesa likumā, bet pat izvērsts, paredzot mehānismus, garantijas, pielietojumu, veidu, izņēmumus utt. Atliek vienkārši sekot līdzi Kriminālprocesa likumā noteiktajam.
Piemēram, ikviena cilvēka tiesība uz taisnīgu tiesu. Mūsu ikdiena ir vērtēt, vai apelācijas nolēmums ir taisnīgs. Nevainības prezumpcija, aizliegums cilvēka cieņas pazemošanai, spīdzināšanai mūsu izpratnē nozīmē nenoteikt personai sodu, kas neatbilst, piemēram, viņa veselības stāvoklim. Cilvēks ar invaliditāti vai nopietnām veselības problēmām nevar izciest brīvības atņemšanas sodu. Vai viņam ir īpaši ģimenes apstākļi. To visu jāņem vērā.
Tiesības uz aizstāvību. Kriminālprocesa likumā ir izvērsts regulējums par to, kā tas tiek nodrošināts.
Tiesības katram zināt savas tiesības. Atkal ir vesela virkne procedūru, kuras ievērot, pārbaudot apelācijas instances vai pirmās instances nolēmuma tiesiskumu, ir Krimināllietu departamenta pienākums.
Tāpēc es gribētu teikt – lai arī Krimināllietu departamenta nolēmumu tekstā neatrodam vai reti atrodam atsauci uz Satversmi, sasaiste ar Satversmes normām ir vienmēr, kad ir runa par pamattiesību iespējamo pārkāpumu. Nenodarbošos ar statistiku, bet, manuprāt, tie būs 90 un vairāk procenti no lietām.
Nobeigumā gribu teikt paldies šī projekta autoriem, pētniekiem, izpildītājiem. Ar interesi lasīsim un salīdzināsim šodienas Senāta redzējumu ar mūsu senču kolēģu redzējumu un sasaisti starp Satversmi un konkrētām lietām.
Katrā ziņā Satversme nav tikai skaista, zelta burtiem un cietos vākos iešūta grāmata, kura daiļi rotā mūsu grāmatplauktu. Tā noteikti ir darba instruments un tēlaini to varētu salīdzināt ar fundamentu jeb pamatu, uz kura notiek mūsu ikdienas darbs. Varbūt ikdienā mēs to pamatu neatgādinām, bet mēs to sajūtam ik dienu.
Vēlreiz paldies par vērtīgo grāmatu. Turpināsim strādāt un veidot nākamos atziņu sējumus!
QR
