Mani sauc Stīvens Breijers. 28 gadus esmu bijis Amerikas Savienoto Valstu Augstākās tiesas tiesnesis, pirms diviem mēnešiem devos pensijā.
Manis šodien izteiktās piezīmes ir ne tikai mans, bet visu Amerikas Savienoto Valstu Augstākās tiesas tiesnešu viedoklis.
Vispirms vēlos Jūs sveikt. Apsveicam Jūsu valsti un Augstāko tiesu jubilejā, sveicam tiesnešus par ieguldītajām pūlēm tiesiskuma saglabāšanā vairāk nekā simts gadu ilgā periodā.
To nemaz nav viegli paveikt. Mēs, tiesneši, to zinām. Jā, pastāv konstitūcija, kas aizsargā cilvēktiesības, aizsargā cilvēku vienlīdzību. Tā runā par tiesiskumu, tā cenšas sadalīt pilnvaras ar mērķi nepieļaut, ka mazas cilvēku grupas rokās nonāk pārāk daudz varas. Tā runā par demokrātiju. Tomēr ir daudz vieglāk šos vārdus uzrakstīt uz papīra, nekā tos īstenot praksē. Un šis ir tiesu uzdevums.
Pirms apmēram 200 gadiem ASV Augstākā tiesa atbalstīja čiroki indiāņus. Visa Ziemeļdžordžija un ASV prezidents Endrjū Džeksons teica nepievērst uzmanību tam, ko saka tiesa, un viņi izdzina indiāņus no viņu zemes. Un daudzus gadu desmitus pie mums eksistēja verdzība un valdīja juridiskā segregācija pēc rases. 1954. gadā ASV Augstākā tiesa beidzot pateica, ka, nē, tā nedrīkst darīt, jo tas ir pret Konstitūciju. Bet neviens nezināja, vai valdība tiešām to ievēros, un pagāja ilgs laiks, un šodien, iespējams, viņi ievēros Konstitūciju.
Kad Ganas Augstākās tiesas priekšsēdētājs man jautāja, kāpēc cilvēki dara to, ko es stāstu, uz šo jautājumu bija grūti atbildēt. Man bija jāsniedz daudzi jo daudzi piemēri, skaidrojot, cik daudz laika tam bija nepieciešams. Tiesneši to zina – ka viņi var kaut ko pateikt, tomēr visā valstī ir nepieciešami daudzi izglītojoši pasākumi un daudz izpratnes veicināšanas, pirms tiesiskums kļūst īsts.
Tiesiskums ir svarīgs. Kāpēc tas ir tik svarīgs? Es to uztveru kā antitēzi diktatūrai, autokrātijai, tirānijai, iracionalitātei – tiesiskums ir pretējs šim visam. Ir viegli likt cilvēkiem rīkoties tad, kad viņiem patīk tiesas teiktais. Bet to nav tik viegli paveikt, kad cilvēkiem nepatīk tas, ko saka tiesa.
Kāpēc mēs to darām? Franču rakstnieks Albērs Kamī to ļoti labi paskaidroja. Viņš savā grāmatā „Mēris” teica, ka katrā no mums, katrā cilvēkā ir mēra dīglis – sliktā daļa. Mēs to varam uzveikt uz brīdi. Bet tas tikai pieklust. Tas var atgriezties tāpat kā īsts mēris un nodarīt pasaulei kaitējumu. Tiesiskums ir ierocis. Tas ir viens no ieročiem, kas ir mūsu rīcībā cīņai ar šo mēra dīgli, šo katra cilvēka ļauno pusi.
Mēs, tiesneši, saprotam, ka mūsu darbs, ja tas tiek darīts pareizi, bieži ir vientuļš darbs. Kāpēc vientuļš? Jo puse, kurai tiesas lēmums pieņemts par labu, saka, ka esat ģēnijs. Bet puse, kurai šis lēmums ir nelabvēlīgs, teiks, ka esat briesmīgs. Tas ir tas, ko jūs sagaidāt. Jūs arī zināt, ka nevarat veikt šo darbu ar nolūku ne saņemt uzslavas, ne pārmetumus. Jums jābūt patiesam – patiesam pret faktiem, uzticīgam likumam. Reizēm tiesu lietas ir ļoti sarežģītas. Reizēm ir grūti naktī būt nomodā, apsverot un apdomājot to, ko nozīmē būt uzticīgam likumam, kādā veidā palikt patiesam pret sevi. Arī citi tiesneši to nezinās, tikai jūs to zināsiet. Tomēr citi tiesneši, kā, piemēram, tiesneši manā tiesā, zina, ko nozīmē nodoties domām par to, kā palikt uzticīgam likumam ļoti sarežģītās lietās. Lūk, tas ir tiesiskums. Jūs visi ar to nodarbojaties.
Tā kā mēs saprotam, cik grūti ir pieņemt lēmumus, mēs sūtām Jums vislabākos vēlējumus un sveicienus Jūsu jubilejā. Veiksmi!
QR
