Saistību, izlīgumu un konfidenciālas informācijas ietekme uz tiesām

Eiropas Komisijas un Eiropas Konkurences tiesību tiesnešu asociācijas organizētas 21.ikgadējās konferences tēma „Saistību, izlīgumu un konfidenciālas informācijas ietekme uz tiesām” saistīta ar Padomes 2002.gada 16.decembra regulas Nr.1/2003 par to konkurences noteikumu īstenošanu, kas noteikti Līguma 81. un 82.pantā, 9.panta (par saistību uzņemšanos) un Eiropas Parlamenta un Padomes 2014.gada 26.novembra direktīvas 2014/104/ES par atsevišķiem noteikumiem, kuri valstu tiesībās reglamentē zaudējumu atlīdzināšanas prasības par dalībvalstu un Eiropas Savienības konkurences tiesību pārkāpumiem, 5. un 8.panta piemērošanu.

Konferencē aplūkots jautājums par to, kāpēc būtu jāizvēlas saistību uzņemšanās vai izlīgumu procedūra, šo procedūru plusi un mīnusi. Piemēram, kā plusi tika minēti procesuālā efektivitāte, resursu ietaupījums, ātrāks noregulējums attiecībā uz konkurenci tirgū un ieguvums patērētājiem, labāk izstrādāti un efektīvāki aizsardzības līdzekļi, saistības var pārsniegt tiesību normās noteiktos tiesiskās aizsardzības līdzekļus (Alrosa, C-441/07 P), labāka un ātrāka strukturālo un uzvedības aizsardzības pasākumu īstenošana, no tirgus dalībnieka puses – iespēja samazināt soda naudu, laika un ekonomisko resursu ietaupījums, saīsināti lēmumi – mazāk detalizēti pārkāpumu apraksti, izlīguma iesniegumu aizsardzība pret izpaušanu, attiecībā uz saistību uzņemšanās lēmumiem netiek atzīta vaina un konstatēts pārkāpums, u.c. Savukārt kā negatīvas iezīmes tika atzīmēts, ka izlīguma dalībniekam var tikt izvirzītas zaudējumu prasības, mazāk detalizēti izlīguma lēmumi tiek interpretēti par labu prasītājiem (informācijas asimetrija) un rada nelabvēlīgus secinājumus, u.c.

Referēts par to, kāda ir saistību uzņemšanās un izlīgumu (konkurences iestādes pieņemto lēmumu) ietekme vai nozīme lietās par zaudējumu piedziņu no tirgus dalībnieka, kas pārkāpis konkurences noteikumus (tostarp atsaucoties uz lietām Gasorba, C547/16, Repsol, C-25/21, Canal+, C132/19 P).

Apspriestas arī problēmas hibrīda situācijā, kad izlīgumu slēdz tikai viens no pārkāpējiem (objektivitātes un nevainīguma prezumpcijas pārkāpuma risks attiecībā uz tām personām, kuras nav noslēgušas izlīgumu (tostarp atsaucoties uz lietām Pometon, C-440/19, HSBC, C-883/19, attiecībā uz tabula rasa principu – Timab, C-411/15 P, Scania (Trucks), T-799/17), soda naudas apmēra aprēķināšana). Visi šie jautājumi tika aplūkoti gan no konkurences iestāžu (tostarp – Eiropas Komisijas), gan tirgus dalībnieku, gan arī tiesas perspektīvas.

Kontekstā ar saistību uzņemšanos tika referēts arī par Eiropas Komisijas Aspen lietu (pārmērīgas cenas) un saistību uzņemšanās rezultātā panākto nekavējošo rezultātu attiecībā uz cenu noregulējumu tirgū.

Apspriesti jautājumi par informācijas konfidencialitāti un informācijas atklāšanu personām, kuras cietušas konkurences pārkāpuma rezultātā, zaudējumu piedziņas lietās.

Viena diena, kā ierasts, tika veltīta dalībvalstu tiesu prakses jaunumu aplūkošanai. Arī senatore kā Latvijas pārstāve prezentēju vienu no konkurences lietām, kas atradās Senāta tiesvedībā pagājušā gadā.

Konferencē referēja tiesību zinātnieki, tiesneši, advokāti un konkurences iestāžu pārstāvji (arī no Eiropas Komisijas), tādējādi nodrošinot kompetentu un plašu viedokļu spektru.