Darbs administratīvo tiesību sekcijā turpinājās ar tiesnešu iepriekš sagatavoto jautājumu iztirzāšanu. Tajā liela loma bija tieši J. Briedes sniegtajam viedoklim, jo ne jautājumi, ne arī viņas paustais viedoklis savstarpējas klātesošo diskusijas neraisīja. Turpinājumā apkopoti iesniegtie jautājumi un atbildes uz tiem.
Vai tiesnesis var piedalīties lietas izskatīšanā, ja tas iepriekš šajā lietā pieņēmis lēmumu par pagaidu aizsardzības līdzekļa piemērošanu?
Tā kā lēmums par pagaidu aizsardzības līdzekļa piemērošanu ir procesuāls lēmums, tas neliedz tam pašam tiesnesim izskatīt lietu pēc būtības (sk. Administratīvā procesa likuma 116. pantu kopsakarā ar Senāta nolēmumu lietā Nr.SKA-112/2011 un Nr.SKA-144/2011).
Kāds lēmums būtu jāpieņem iestādei, izskatot apstrīdēšanas iesniegumu par zemākas iestādes pieņemto lēmumu par nodokļu parādu, ja vienlaikus ar apstrīdēšanu persona samaksājusi daļu no noteiktās nodokļa summas?
Teorētiski nodokļa samaksa ir pieņemtā lēmuma izpilde, līdz ar ko tas zaudē spēku un ir iespējams lemt tikai par tā tiesiskumu. Taču no praktiskā viedokļa personai tādas pašas sekas (nepamatoti ieturētās nodokļa summas atmaksa) radītu arī lēmums, kurā tiek runāts par sākotnējā lēmuma atcelšanu.
Arī tad, ja augstāka iestāde lēmumā norādītu, ka zemākas iestādes lēmums atstājams negrozīts (atstājot negrozītu visu sākotnēji noteikto summu, neraugoties uz to, ka daļa no tās jau ir samaksāta), no personas tāpat būtu piedzenama tikai starpība starp sākotnēji noteikto un jau samaksāto summu.
Tiesnešiem attiecīgajās lietās ir iespēja pieņemt Valsts ieņēmumu dienestam adresētus blakus lēmumus, aicinot uzlabot praksi, lai šādos gadījumos pieņemtie lēmumi personai būtu saprotamāki.
Cik lielā mērā tiesai jāizrāda iniciatīva attiecībā uz pierādījumu vākšanu nodokļu lietās, ja Valsts ieņēmumu dienests norāda uz konkrētiem apstākļiem, neuzrādot attiecīgus pierādījumus, savukārt persona uz to nenorāda?
Vispārīgi pierādīšana pienākums gulstas uz to procesa dalībnieku, kurš izsaka konkrētu apgalvojumu. Ja otra puse pret to sākotnēji neiebilst, vēlāk šo apgalvojumu apšaubot, tai jāiesniedz attiecīgi pierādījumi, kas liecina par to, ka apgalvojums bijis nepatiess. Tiesa var uzdot procesa dalībniekiem iesniegt pierādījumus to pausto argumentu pierādīšanai, taču tai nav jādarbojas procesa dalībnieka vietā (Par objektīvās izmeklēšanas principu un iestādes pierādīšanas pienākumu sk. arī Senāta atziņas lietā Nr.SKA-68/2012).
Kāda ir komercreģistrā izdarīto ierakstu tiesiskā daba un spēkā esība, ja vēlāk reģistrā veikti jauni ieraksti?
Valsts notāra lēmums par ieraksta izdarīšanu ir spēkā tik ilgi, līdz tiek pieņemts jauns lēmums, kas vai nu to atceļ, vai aizstāj. Savukārt pats ieraksts ir tikai lēmuma atspoguļojums. Ieraksts pēc lēmuma atcelšanas netiek atcelts vai dzēsts. Tādējādi tiek nodrošināta komercreģistra publiskās ticamības principa ievērošana (sk. Senāta nolēmumu lietā Nr. SKA-210/2010 un Nr.SKA-451/2011).
Vai tiesnesis var izbeigt tiesvedību, nonākot pie secinājuma, ka lietā beidzies tiesiskais strīds, lai arī pieteicējs tā neuzskata, proti, uzskata, ka iestādei lēmums bija jāatceļ, nevis tikai jāatzīst par prettiesisku?
Tiesa nav saistīta ar pieteicēja veikto prasījuma kvalifikāciju, ja tā ir kļūdaina (sk. Senāta nolēmumu lietā Nr.SKA-142/2008, Nr.SKA-629/2011, Nr.SKA-521/2011, Nr.SKA-148/2012). Ja personas pieteiktais (uzturētais) prasījums nav iespējams, tiesai nav pamata skatīt lietu.
Publisko tiesību līguma izpilde vai prasījums, kas izriet no likuma?
Ja ir noslēgts publisko tiesību līgums, to skata administratīvā procesa kārtībā, ja vien likumdevējs nav noteicis, ka konkrētais jautājums risināms civiltiesiski (Par publisko tiesību līgumiem sk. Senāta atziņas lietā Nr.SKA-155/2010, Nr.SKA-69/2009, Nr.SKA-276/2011, Nr.SKA-148/2012).
Pagaidu aizsardzības līdzekļa piemērošana, ja pieteicējs ir privātpersona?
Ja lieta ir par publisko tiesību līguma izpildi, šā institūta būtība kļūtu līdzīga prasības nodrošinājuma institūtam civilprocesā. Jānoskaidro, vai likumdevējs vēlējies šādu raksturu piešķirt pagaidu noregulējumam administratīvā procesa ietvaros.
Apkopoja Līva Skujiņa un Agris Dreimanis
QR
