2014.gada 9.janvārī Satversmes tiesa pieņēma spriedumu lietā Nr.2013- 08-01 „Par Civilprocesa likuma 483. un 484. panta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 92. panta pirmajam teikumam” un atzina, ka apstrīdētās normas nodrošina tiesības uz taisnīgu tiesu un atbilst Satversmes 92. panta pirmajam teikumam.
Satversmes tiesa secināja, ka ģenerālprokurora vai Ģenerālprokuratūras Personu un valsts tiesību aizsardzības departamenta virsprokurora protesta iesniegšana gadījumos, kad pirmās instances tiesas nolēmums nav pārsūdzēts no lietas dalībniekiem neatkarīgu iemeslu dēļ, ir vienīgais veids taisnīguma nodrošināšanai un personas tiesību aizsardzībai, kad galīgs, nepārsūdzams vai nepārsūdzēts pirmās instances tiesas nolēmums ir pieņemts un ir stājies spēkā, bet satur būtiskus materiālo un procesuālo tiesību normu pārkāpumus. Protesta institūts veidots kā galīgais tiesību aizsardzības instruments – papildu garantija gadījumā, ja nav citu tiesību aizsardzības līdzekļu.
Tiesa norādīja, ka apstrīdētās normas attiecas uz jomu, kurā „saduras” tiesiskās noteiktības un taisnīguma princips. Satversmes tiesa atzina, ka pienākums līdzsvarot šos principus ir Augstākās tiesas Senātam katras konkrētās lietas ietvaros. Saskaņā ar res judicata principu nevienam nav tiesību lūgt pārskatīt galīgu un spēkā stājušos spriedumu ar mērķi panākt atkārtotu lietas izspriešanu. Vienīgais sprieduma atcelšanas pamats ir būtiska tiesas kļūda, kas novedusi pie nepareizas lietas izspriešanas pēc būtības, ja tās rezultātā būtiski pārkāptas cilvēka pamattiesības, vairāku personu tiesības un likumīgās intereses vai citas ar likumu aizsargājamas publiskās intereses. Tādējādi Satversmes tiesa secināja, ka apstrīdētās normas rada mehānismu, kas ļauj savstarpēji izsvērt gan taisnīguma, gan tiesiskās stabilitātes principu.
Vienlaikus Satversmes tiesa norādīja uz Saeimas pienākumu gādāt par to, lai pēc protesta ierosināto lietu izskatīšana nebūtu ilgstoša. Pārāk ilgs protesta iesniegšanas termiņš varētu novest pie spēkā esošu nolēmumu nenoteiktības. Tādējādi Saeimas ir pienākums apsvērt apstrīdētajā normā paredzēto protesta iesniegšanas termiņu.
QR
