Ir pagājuši četri gadi, kopš Tiesnešu konferencē ievēlēti tiesneši – disciplinārkolēģijas locekļi. Savukārt disciplinārkolēģijas priekšsēdētājs – tolaik vēl Augstākās tiesas priekšsēdētāja vietnieks – ievēlēts pirms trīs gadiem.
Ar 2013.gada 13.jūnija likumu tika izdarīti grozījumi likumā „Par tiesu varu” un ar 2014.gada 1.janvāri spēkā stājās tiesību normas, kas attiecas uz Augstākās tiesas reorganizāciju, tostarp ar šo brīdi Augstākajā tiesā nav Augstākās tiesas priekšsēdētāja vietnieka amata. Likuma „Par tiesu varu” pārejas noteikumi noteic, ka Augstākās tiesas priekšsēdētāja vietnieks, kas saskaņā ar Tiesnešu disciplinārās atbildības likumu ir tiesnešu disciplinārkolēģijas loceklis un pilda Tiesnešu disciplinārkolēģijas priekšsēdētāja pienākumus, turpina pildīt priekšsēdētāja pienākumus, līdz beidzas četru gadu termiņš. Atbilstoši Tiesnešu disciplinārkolēģijas nolikumam Tiesnešu disciplinārkolēģija sniedz pārskatu par savu darbu Tiesnešu konferencei ne retāk kā reizi divos gados. Iepriekšējo atskaiti disciplinārkolēģija konferencei sniedza 2012. gada 2.novembrī. Līdz ar to šodien sniedzu atskaiti par Tiesnešu disciplinārkolēģijas darbu 2013. un 2014.gadā.
Šajā laikā Tiesnešu disciplinārkolēģija ir izskatījusi 20 disciplinārlietas (katrā gadā pa 10). No šīm disciplinārlietām 10 lietas bija ierosinājis tieslietu ministrs, 2 – apgabaltiesas priekšsēdētājs, 7 – rajona tiesas priekšsēdētāji un 1 lietu – Tiesnešu ētikas komisija. 18 lietas bija ierosinātas pret rajona tiesas tiesnešiem un 2 lietas pret zemesgrāmatu nodaļas tiesnešiem.
Atbilstoši Tiesnešu disciplinārās atbildības likumam tiesnesi var saukt pie disciplināratbildības par:
-
tīšu likuma pārkāpumu tiesas lietas izskatīšanā;
-
darba pienākumu nepildīšanu vai lietas izskatīšanā pieļautu rupju nolaidību;
-
necienīgu rīcību vai tiesnešu ētikas kodeksa normu rupju pārkāpumu;
-
administratīvo pārkāpumu;
-
atteikšanos pārtraukt savu piederību pie partijām vai politiskajām organizācijām;
-
likumā „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” paredzēto ierobežojumu un aizliegumu neievērošanu.
Tiesas nolēmuma atcelšana vai grozīšana pati par sevi nav iemesls tam, lai sauktu pie atbildības tiesnesi, kas piedalījies tā pieņemšanā, ja vien viņš nav pieļāvis tīšu likuma pārkāpumu vai nolaidību lietas izskatīšanā.
No 2013. un 2014.gadā izskatītajām disciplinārlietām 6 lietas bija ierosinātas par tīšu likuma pārkāpumu tiesas lietas izskatīšanā, 7 lietas – par rupju nolaidību lietas izskatīšanā, 4 lietas – par administratīvo pārkāpumu un 3 lietas par tiesnešu ētikas kodeksa normu rupju pārkāpumu.
Ierosināto disciplinārlietu izskatīšanas rezultātā Tiesnešu disciplinārkolēģija 5 lietas izbeidza, 2 lietās aprobežojās ar disciplinārlietas izskatīšanu sēdē, neuzliekot disciplinārsodu, 13 lietās tiesnešiem uzlikti disciplinārsodi: 4 lietās – piezīme, 4 lietās – rājiens, 5 lietās amatalgas samazināšana. Atbilstoši tiesnešu disciplinārās atbildības likumam disciplinārlietu izbeidz, ja tā ierosināta nepamatoti, ja notecējuši termiņi tiesneša saukšanai pie disciplinārās atbildības, kā arī lietvedība izbeidzama, ja persona, kas ierosinājusi disciplinārlietu, ar motivētu lēmumu vai rīkojumu atsauc lēmumu vai rīkojumu par disciplinārlietas ierosināšanu. No 5 izbeigtajām disciplinārlietām vienā disciplinārlietā lēmums par disciplinārlietas ierosināšanu par ceļu satiksmē izdarītu administratīvo pārkāpumu tika atsaukts, bet 4 lietās Tiesnešu disciplinārkolēģija atzina, ka disciplinārlietas ierosinātas nepamatoti, tas ir, lēmumā vai rīkojumā norādītie fakti par disciplinārpārkāpumu lietas izskatīšanā neapstiprinājās.
Disciplinārsodi tika piemēroti 3 lietās par tīšu likuma pārkāpumu civillietu izskatīšanā, 2 lietās par tīšu likuma pārkāpumu krimināllietu izskatīšanā, 1 lietā par rupju nolaidību civillietas izskatīšanā, 1 lietā par rupju nolaidību krimināllietas izskatīšanā, 1 lietā par rupju nolaidību sūdzības par cietuma administratīvās komisijas lēmumu izskatīšanā, 1 lietā par rupju nolaidību administratīvo pārkāpumu lietu izskatīšanā, 1 lietā par administratīvo pārkāpumu, 3 lietās par tiesnešu ētikas kodeksa normu rupju pārkāpumu un necienīgu rīcību.
Tiesnešu disciplinārkolēģijas lēmumi tiek nosūtīti visiem tiesu priekšsēdētājiem, kā arī publicēti tiesu portālā internetā, aizsedzot to informācijas daļu, kura atklāj fiziskās personas identitāti.
Kopumā četros gados Tiesnešu disciplinārkolēģija ir izskatījusi 39 disciplinārlietas. Turklāt Tiesnešu disciplinārkolēģija saņem personu iesniegumus, sūdzības, kur tiek izteikts lūgums saukt tiesnesi vai tiesnešus pie disciplināratbildības. Atkarībā no adresātu loka tiek sniegtas skaidrojošas atbildes vai arī iesniegums jeb sūdzība nosūtīta amatpersonai, kuras kompetencē ietilpst jautājuma izlemšana par disciplinārlietas ierosināšanu.
Iepriekšējā atskaites ziņojumā norādīju, ka tieslietu ministra vadībā izveidota un darbojas darba grupa tiesu varas amatpersonu disciplināratbildības pilnveidošanai. Šī darba grupa ir izstrādājusi arī priekšlikumus grozījumiem Tiesnešu disciplināratbildības likumā. Kā būtiskākie minami divi priekšlikumi, tas ir, par noilgumu tiesnešu saukšanai pie disciplināratbildības un par personu loku, kam ir tiesības pārsūdzēt lēmumu disciplinārlietā. Proti, disciplinārsodu tiesnesim var uzlikt trīs mēnešu laikā pēc disciplinārlietas ierosināšanas, neskaitot tiesneša pagaidu prombūtnes laiku, laiku, kurā disciplinārlieta tiek skatīta Disciplinārtiesā, kā arī laiku, ja disciplinārlieta pēc Disciplinārtiesas lēmuma atkārtoti izskatīta Tiesnešu disciplinārkolēģijā, bet ne vēlāk kā divu gadu laikā pēc disciplinārā vai administratīvā pārkāpuma izdarīšanas dienas. Par pagaidu prombūtnes laiku tiek uzskatīts atvaļinājums, pārejošas darba nespējas laiks vai laiks, kad tiesnesis nepilda amata pienākumus citu attaisnojošu iemeslu dēļ. Par pagaidu prombūtni netiek uzskatīts laiks, kurā tiesnesis ir atstādināts no amata. Sūdzību par disciplinārlietā pieņemto lēmumu var iesniegt tiesnesis, uz kuru tas attiecas, un disciplinārlietas ierosinātāji.
Jāatzīmē, ka būtiski grozījumi ir paredzēti tiesību normās, kas regulē Disciplinārtiesas darbu.
Tiesnešu disciplinārkolēģijā šos četrus gadus strādāja Augstākās tiesas tiesneši Anita Poļakova, Artūrs Freibergs, Raimonds Grāvelsiņš, Valerijans Jonikāns, apgabaltiesu priekšsēdētājas Edīte Knēgere kā Tiesnešu disciplinārkolēģijas priekšsēdētāja vietniece un Inguna Preisa, rajona tiesu priekšsēdētāji Iveta Krēvica un Ilgvars Jaunģelže, zemesgrāmatu nodaļu priekšnieki Inese Kiršteine un Gunārs Siliņš, disciplinārkolēģijas sekretāre – Sanita Jefimova. Tiesnešu disciplinārkolēģijas darbu nodrošina Augstākā tiesa. Pats Tiesnešu disciplinārkolēģijā darbojos kopš tās izveidošanas pirmsākumiem ar viena gada pārtraukumu, kad biju Disciplinārtiesas priekšsēdētājs. Tāpēc atļaušos apgalvot, ka visi Tiesnešu disciplinārkolēģijas locekļi ar lielu atbildības sajūtu pildīja savus pienākumus, rūpīgi sagatavoja lietas izskatīšanai, detalizēti iedziļinājās lietas būtībā un atbildīgi pieņēma lēmumus. Savukārt disciplinārkolēģijas sekretāre akurāti un savlaicīgi veica savus pienākumus. Paldies visiem par ieguldīto darbu.
Darbs Tiesnešu disciplinārkolēģijā nav vienkāršs. Tas prasa lielu emocionālu un fizisku piepūli. Nereti nākas sabiedrībai skaidrot pārkāpēja vietā pārkāpuma būtību un pieņemtos lēmumus. Tuvojas 12.septembris, kad jāievēl jauns Tiesnešu disciplinārkolēģijas sastāvs. Aicinu tiesnešus atbildīgi un nopietni izraudzīties kandidātus un nobalsot par jūsuprāt piemērotākajiem tiesnešiem darbam Tiesnešu disciplinārkolēģijā un vienlaikus novēlu veiksmi un izturību jaunajam Tiesnešu disciplinārkolēģijas sastāvam.
Jāatceras, ka Tiesnešu disciplinārkolēģija nav institūcija, kuras galvenais un vienīgais uzdevums ir sodīt tiesnesi. Tiesnešu disciplinārkolēģija ir tiesnešu pašpārvaldes institūcija, kuras uzdevumi ir arī palīdzēt tiesnesim izprast sava darba atbildīgumu, palīdzēt būt godprātīgam pret sevi, godprātīgam pret citiem, godprātīgam pret saviem darba pienākumiem.
QR
