Augsti godātie kolēģi un viesi! Sveicu Jūs Augstākās tiesas un Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes kopīgi rīkotajā konferencē!
Šis gads Augstākajai tiesai, tāpat kā visai Latvijas valstij, ir vēsturiski zīmīgs gads. Pavasarī atzīmējām 20. gadadienu, kopš Latvijas Augstākā Padome 1990. gada 4. maijā pieņēma deklarāciju „Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu”. Viens no pirmajiem valsts atjaunošanas uzdevumiem bija neatkarīgas Latvijas tiesu sistēmas izveidošana, un jau 1990. gada 16. maijā Augstākā Padome apstiprināja amatā atjaunotās Latvijas Republikas Augstākās tiesas priekšsēdētāju un jūnijā - jauno Augstākās tiesas tiesnešu sastāvu. Augstākā tiesa ne tikai mainīja nosaukumu, bet arī saturiski kļuva par neatkarīgās Latvijas valsts viena varas atzara - tiesu varas - nesēju un augstāko tiesu instanci.
Tiesisko bāzi tiesu reformai Latvijā veidoja 1992.gada 15.decembrī pieņemtais likums „Par tiesu varu”. Tas noteica, ka Augstāko tiesu veido Senāts kā kasācijas instance un divas tiesu palātas kā apelācijas instances. Bija nepieciešams laiks, lai sagatavotos reformai, bija nepieciešami grozījumi procesuālajos likumos, tādēļ savā jaunajā veidolā Augstākā tiesa pilnībā tika izveidota un uzsāka darbību tikai 1995. gada beigās. 3. oktobrī Augstākās tiesas plēnums apstiprināja Senāta un tiesu palātu sastāvu, izveidojot kasācijas un apelācijas instances Augstākajā tiesā un radot strukturālo modeli, kāds tas ir šobrīd.
Atskatoties uz būtiskāko Augstākās tiesas līdzšinējā darbībā, nevar nepieminēt 15 gadus senu notikumu: Senāta un tiesu palātu izveidošanu 1995. gadā. Latvijā tika atjaunota trīspakāpju tiesu sistēma atbilstoši demokrātiskas, tiesiskas valsts standartiem, kur Augstākajai tiesai kā galīgajai tiesu instancei ir būtiska loma judikatūras un tiesu prakses veidošanā.
Augstākās tiesas pamatfunkcija un ikdienas darbs ir tiesas spriešana apelācijas un kasācijas instancē. Piecpadsmit gados Augstākajā tiesā izskatītas aptuveni 50 000 lietas, no tām 25 000 Senātā un tikpat palātās. Šis paveiktais darbs jāvērtē ne tikai kā liels izskatīto lietu kopums, bet arī kā būtisks pienesums tiesību principu un tiesību normu tulkošanā un judikatūras veidošanā, kas savukārt lielākā vai mazākā mērā ir nodrošinājis vienotu tiesu praksi visās tiesās un taisnīguma izpratni plašākā sabiedrībā. Tā ir otra Augstākās tiesas pamatfunkcija, kas, manuprāt, ir visai sekmīgi pildīta.
Līdz 2002. gada oktobrim likums „Par tiesu varu” ļāva Augstākās tiesas plēnumam pieņemt tiesām saistošus skaidrojumus par likumu piemērošanu. Pēc šīs normas atcelšanas Augstākā tiesa vienotu tiesu praksi valstī sekmē ar judikatūru, kas kļuvusi vispārpieejama, ar Senāta un tiesu palātu tiesnešu kopsēžu lēmumos paustajām atziņām, ar tiesu prakses pētījumiem, ar semināru un konferenču organizēšanu.
Atzinīgi vērtējams fakts, ka salīdzinoši liels ir bijis to Senāta nolēmumu skaits, kuri ir ar vērā ņemamu judikatūras vērtību. Kopš 1996. gada izdotajos Senāta nolēmumu krājumos atlasīti un publicēti 4626 nolēmumi, kuriem ir bijusi nozīme judikatūras veidošanā. Tas ir aptuveni 20% no visām izskatītajām lietām. Šis rādītājs, salīdzinot ar citu valstu tiesu pieredzi, ir vērtējams kā augsts.
Īpaši nozīmīga ir bijusi Augstākās tiesas judikatūras publiskošana, nodrošinot tās pieejamību iespējami plašākai sabiedrībai. Kopš 2004. gada daļa nolēmumu ar judikatūras nozīmi tiek publicēti Augstākās tiesas interneta mājas lapā, bet kopš 2009. gada Senāta judikatūra pieejama arī publiskajā judikatūras datubāzē tiesu portālā.
Vārds „judikatūra” ir ienācis mūsu ikdienas leksikā, tas nav vairs svešvārds, judikatūra kā termins tiek lietots gan Civilprocesa, gan Kriminālprocesa, gan Administratīvā procesa likumu tekstos. Ar judikatūru tiek motivēti tiesu nolēmumi, aizvien biežāk uz judikatūru tiek izdarītas atsauces apelācijas un kasācijas sūdzībās.
Tādēļ savu jubileju nolēmām atzīmēt, organizējot plašāku publisku konferenci, lai runātu par Augstākās tiesas judikatūru un tās lomu tiesiskās domas veidošanā Latvijā. Negaidīti lielā interese par šo konferenci liecina par tēmas aktualitāti ne tikai tiesnešu vidū, bet visiem juristiem. Vēlēšanos piedalīties konferencē pieteikuši gan tiesneši, prokurori un advokāti, gan valsts un pašvaldību institūciju un iestāžu juristi, gan augstskolu mācībspēki un studenti, gan citi juristi. Mūsu aicinājumam ir atsaukušies aptuveni 700 dalībnieku.
Gribas cerēt, ka Jūsu atsaucība un klātbūtne ir apliecinājums Augstākās tiesas darba nozīmīgumam. Tas ir kā pretarguments tiem valsts funkciju izvērtētājiem un optimizētājiem, kas vienveidīgas tiesu prakses un judikatūras veidošanu ir novērtējuši kā nevajadzīgu Augstākās tiesas funkciju. Cerēsim, ka jaunais parlaments un jaunā valdība, veidojot nākamā gada budžetu, nevadīsies no šādiem nekompetentiem vērtējumiem.
Mūsu konferences darbā piedalās Austrijas Augstākās tiesas priekšsēdētāja Irmgarde Griss kundze, kas ir arī Eiropas Savienības dalībvalstu Augstāko tiesu priekšsēdētāju asociācijas priekšsēdētāja. Tādēļ ar interesi uzklausīsim cienījamās Grisas kundzes redzējumu par nacionālo Augstāko tiesu lomu Eiropas Savienības tiesību sistēmā.
Kopā ar mums ir arī tuvākie kaimiņu kolēģi - Lietuvas Augstākās tiesas priekšsēdētājs Gintaras Križevičus, Igaunijas Augstākās tiesas priekšsēdētājs Marts Rasks un vairāki šīs tiesas tiesneši. Mūsu valstu vēstures ir līdzīgas. Lai gan veidojot un attīstot savas tiesību sistēmas, katrs esam gājuši nedaudz atšķirīgus ceļus, tomēr mērķi, ko esam cerējuši sasniegt, ir līdzīgi.
Paldies kolēģiem - Eiropas Savienības tiesas tiesnesim Egilam Levitam, ES Vispārējās tiesas tiesnesei Ingrīdai Labuckai un Eiropas Cilvēktiesību tiesas tiesnesei Inetai Ziemelei, kuri vienmēr ir bijuši atsaucīgi Augstākās tiesas sadarbības partneri un padomdevēji. Arī šodien viņi ir kopā ar mums, lai runātu gan par atsevišķām tiesību jomām, gan par vispārīgiem judikatūras teorijas jautājumiem.
Interesantas tēmas konferencē pieteikuši Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes profesori, juridisko zinātņu doktori Kristīne Strada-Rozenberga, Valentija Liholaja, Jānis Rozenfelds, Daiga Rezevska. Juridiskās fakultātes doktoranti Māris Vainovskis un Jānis Pleps nākuši ar interesantiem pētījumiem par judikatūras apkopošanu un Senāta vēsturisko pieredzi.
Pirms pieciem gadiem šajā pašā Lielajā aulā, runājot par Augstāko tiesu kā judikatūras veidotāju, juridisko zinātņu doktors, profesors Kalvis Torgāns judikatūru salīdzināja ar zvaigžņotu debesi. Tāpat kā nevar saskaitīt zvaigznes debesīs, tāpat nevar saskaitīt arī tos civilos, kriminālos un administratīvos kāzusus, ko dažādu instanču tiesām nācies izskatīt, taču, kā pamatoti uzsvēra cienījamais kolēģis, tieši Augstākās tiesas tiesnešiem ir iespējas piekārt pie judikatūras debesīm kādu jaunu lielu zvaigzni vai, nedod Dievs, kādus supergreizos ratus, vai arī radīt krītošo zvaigzni. Šobrīd cienījamais profesors ir Augstākās tiesas senators un kopā ar saviem kolēģiem, esmu pārliecināts, rada ne vienu vien pirmā spožuma zvaigzni vai pat veselu zvaigznāju. Šodien Augstākās tiesas senators Kalvis Torgāns, tāpat kā viņa kolēģe, senatore, juridisko zinātņu doktore, asociētā profesore Jautrīte Briede dalīsies ar mums savās atziņās.
Paldies visiem maniem kolēģiem - Augstākās tiesas senatoriem un palātu tiesnešiem - par piecpadsmit gados paveikto. Kā jau minēju, lielā interese par šodienas konferenci ir mūsu darba vērtības apliecinājums. Taču mūsu mērķis nav kavēties atmiņās vai saņemt atzinības, bet gan ieklausīties pieredzējušu ekspertu vērtējumos, atziņās, problēmu pieteikumos, lai izdarītu secinājumus un domātu par kvalitatīvāku un efektīvāku Augstākās tiesas darbu turpmāk. Tas ir Augstākās tiesas, Latvijas tiesu sistēmas un visas sabiedrības interesēs.
Novēlu mums visiem šodien sekmīgu un interesantu darbu.
QR
