Latvijas tiesībzinātnieku atziņas Latvijas Augstākās tiesas nolēmumos

Ievads

Kāds viedais savulaik teicis – teorija bez prakses ir tukša, bet prakse bez teorijas ir akla. Bezierunu piekrišana šādai atziņai un zinātniskais pasākums, kas veltīts judikatūras lomai mūsdienu sabiedrībā vedināja uz domu nedaudz pievērsties jautājumam par to, cik lielā mērā mūsdienu tiesību zinātne ir ietekmējusi mūsdienu tiesībpiemērošanas praksi Latvijas Republikas Augstākajā tiesā. Šim nolūkam tika veikts neliels pētījums par Latvijas tiesībzinātnieku atziņu izmantošanu Augstākās tiesas tiesu palātu un Senāta departamenta nolēmumos laika periodā no 2007. līdz 2010. gadam.

Pētījumā izmantotie avoti

Viens no pētījumā izmantotajiem avotiem bija tiesu nolēmumu datu bāze jeb TIS. Varu pievienoties Liholajas kundzes norādītajam, ka zinātniekam iegūt pieeju šai datu bāzei ir grūtāk nekā iegūt pieeju valsts noslēpumam. Arī man tika atļauta tikai terminētā pieeja, un, no vienas puses, jāuzteic šīs sistēmas administratori, kas ļoti uzmana termiņus, un dienā, līdz kurai atļauja bija izdota, tā arī tika noņemta. Tai pašā laikā es vēlos izteikt pateicību, ka terminētā atļauja man tika piešķirta, jo bez tās šī pētījuma veikšana būtu būtiski apgrūtināta.

Otrs avots bija Tiesu namu aģentūras publicētie Augstākās tiesas 2007. un 2008. gada nolēmumu apkopojumi.

Trešais avots - Augstākās tiesas tiesnešu un senatoru aptauja, kas, salīdzinot ar pārējiem diviem avotiem, sniedza vispilnīgāko priekšstatu.

Vispārējās tendences

Raksturojot vispārējās tendences Latvijas tiesībzinātnieku darbu izmantošanā Augstākās tiesas nolēmumos, atzīstams, ka vismazāk atsauču uz publicētiem teorētiskiem pētījumiem ir krimināllietās pieņemtajos nolēmumos. Pārstāvot šo sfēru, to saku ar nožēlu, jo krimināltiesību zinātnē mums ir ļoti daudz kvalitatīvi rakstošu zinātnieku. Te gan nevar neatzīmēt, ka krimināllietās vairāk nekā citās sfērās sadarbībā ar tiesībzinātniekiem tiek izmantotas citas formas, pie kurām atgriezīšos nedaudz vēlāk.

Visdaudzveidīgākās atsauces uz publicētiem teorētiskiem pētījumiem ir administratīvajās lietās pieņemtajos nolēmumos. Te var redzēt ļoti lielu teorijas un prakses sasaisti, un avotu uzskaitījums ļauj secināt, ka šie tiesneši patiešām izmanto ļoti plašu avotu loku, tai skaitā arī ārvalstu avotus, kas nav raksturīgi ne civillietās, ne krimināllietās.

Visos procesu veidos dominē teorētisko pētījumu izmantošana materiālo tiesību jomā. Mazāk atsauces uz tiesībzinātnieku atziņām izmantotas procesuālo jautājumu risinājumos. Te gan nevar neatzīmēt, ka civiltiesāšanās kārtībā pieņemtajos nolēmumos visbiežākā atsauce ir uz Civilprocesa komentāriem. Tai pat laikā, iepazīstoties ar citēšanas apjomu, citātu izmantošanu argumentācijā, atzīstams, ka arī civillietās dominē tiesībzinātnieku atziņu izmantošana materiālo tiesību normu skaidrojumos, piemērošanas pamatojumā.

Citētākie autori

Veicot šo pētījumu, kā Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes dekānei bija arī mazliet savtīga interese, kuras pamatā vēlme noskaidrot, vai patiesībai atbilst dažkārt izskanējušais pieņēmums, ka tieši Latvijas Universitātes pasniedzēju-zinātnieku atziņas visvairāk izmantotas tiesu nolēmumos. Iegūtie dati sniedz diezgan uzskatāmu atbildi.

Izmantojot meklēšanas funkciju TIS, tika atklāts, ka civillietās citētākie autori ir Vladimirs Bukovskis, Vasilijs Sinaiskis, Kalvis Torgāns, Erlens Kalniņš, Aigars Strupišs, Evija Slicāne.

Savukārt avoti, kuri visvairāk citēti tiesu nolēmumos, kuri pieņemti civiltiesāšanās kārtībā, ir:

• Civilprocesa likuma komentāri – R., TNA, 2006

• K.Torgāns. Saistību tiesības 1.daļa – R., TNA, 2006

• K.Torgāns. Saistību tiesības 2.daļa – R., TNA, 2008

• Civillikuma komentāri: Saistību tiesības – R., Mans īpašums, 1998

• Civillikuma komentāri. 4. daļa. Saistību tiesības – R., Mans īpašums, 200

• E.Kalniņš. Privāttiesību teorija un prakse. Raksti privāttiesībās – R., TNA, 2005

• A.Grūtups, E.Kalniņš. Civillikuma komentāri 3.daļa Lietu tiesības. Īpašums R., TNA, 2002

• A.Strupišs. Komerclikuma komentāri. A.daļa, A.Strupiša juridiskais birojs, 2003

• K.Torgāns. Vainas un attaisnojuma meklējumi civiltiesībās//Jurista vārds, 2005. gada 31. maijs

• E.Slicāne. Labas ticības princips un tā piemērošana Latvijas civiltiesībās//Jurista vārds, 2007. gada 6. februāris

• K.Balodis. Labas ticības princips mūsdienu Latvijas civiltiesībās//Jurista vārds, 2002. gada 3. decembris

Attiecībā uz krimināllietās pieņemtiem nolēmumiem atzīstams, ka autori ar neapgāžamu autoritāti līdz šim ir bijuši Valentija Liholaja, Uldis Krastiņš, Aivars Niedre. Savukārt citētākie avoti krimināllietās :

• U.Krastiņš, V.Liholaja, A.Niedre. Krimināllikuma zinātniski praktiskais komentārs – R., AFS, dažādi izdošanas gadi

• U.Krastiņš, V.Liholaja, A.Niedre. Krimināltiesības. Vispārīgā un sevišķā daļa – R., TNA, 1999

• V.Liholaja. Noziedzīgu nodarījumu kvalifikācija: likums un prakse- R., TNA, 2007

Administratīvajās lietās starp citētākajiem autoriem redzam joprojām Vladimiru Bukovski, kā arī Jautrīti Briedi.

Interesanti, ka starp citētākajiem avotiem arī administratīvajās lietās ir Bukovska „Civīlporocesa mācību grāmata”, kas uzskatāmi norāda uz to, ka kādas nozares pieminēšana nosaukumā nemulsina administratīvo lietu speciālistus pievērsties šī avota izmantošanai. Otrs izmantotākais avots ir 2005. gadā izdotais rakstu krājums „Administratīvais process: Likums, prakse, komentāri”. Kā jau norādīts, administratīvajās lietās pieņemtajiem nolēmumiem raksturīga plaša teorētisko avotu daudzveidība.

Ievadot vaicājumu „TNA” (Tiesu namu aģentūra – viens no lielākajiem juridiskās literatūras izdevējiem) TIS meklēšanas sistēmā, attiecībā uz 2007.-2010. gadā pieņemtajiem, TIS esošajiem nolēmumiem, atklāts, ka atsauci uz Tiesu namu aģentūras izdevumiem Augstākās tiesas Senāta Civillietu departaments ir izmantojis 16 nolēmumos, Krimināllietu departaments - 4, Administratīvo lietu departaments – 3 nolēmumos, Civillietu tiesu palāta – 19, Krimināllietu tiesu palāta – 4 nolēmumos.

Savukārt vaicājums „Jurista Vārds” vainagojās ar šādiem rezultātiem: Augstākās tiesas senatori 2007.-2010. gadā pieņemtajos, TIS esošajos nolēmumos, kopumā uz „Jurista Vārda” publikācijām atsaukušies 57 reizes, tais skaitā Civillietu departaments - 34, Administratīvo lietu departaments – 22 reizes, bet Krimināllietu departaments – 1 reizi, savukārt tiesu palātas – 20 reizes, attiecīgi Civillietu tiesu palāta 16, Krimināllietu tiesu palāta – 4 reizes.

Tiesnešu un senatoru aptaujas rezultātu analīze

Aptauja, kas tika veikta Augstākās tiesas senatoru un tiesnešu vidū, bija pētījuma interesantākā daļa, kas atklāja daudzveidīgāku ainu.

Aptaujas anketas iesniedza 31 no 45 Augstākās tiesas tiesnešiem. Liels paldies tiesnešiem, kuri ļoti operatīvi atsaucās un aizpildīja anketas. Tie attiecīgi bija 7 no 10 Civillietu departamenta senatoriem, 5 no 6 Krimināllietu departamenta senatoriem, 5 no 8 Administratīvo lietu departamenta senatoriem, 9 no 12 Civillietu tiesu palātas tiesnešiem un 5 no 9 Krimināllietu tiesu palātas tiesnešiem. Ir pārstāvēts vairums tiesnešu un senatoru, kas ļauj teikt, ka šī aptauja atspoguļo tiesnešu vairuma domas.

Turpmāk aplūkoti izvirzītie jautājumi un uz tiem sniegtās atbildes.

Jautājums: Vai Jūs nolēmumu pieņemšanā izmantojat Latvijas tiesībzinātnieku atziņas?

Izņemot vienu aptaujāto, kurš norādījis atbildi „dažreiz”, visi pārējie uz šo jautājumu snieguši apstiprinošu atbildi.

Jautājums: Vai zinātnieku atziņas izmantojat materiāltiesisko vai procesuāli tiesisko jautājumu risinājumam?

Pretēji atziņai, kas izveidojās, pētot TNA izdotos Augstākās tiesas nolēmumu apkopojumus un TIS esošos nolēmumus, aptaujā tiesneši atzinuši, ka tiesībzinātnieku atziņas bijušas svarīgas un tikušas izmantotas vienlīdz abās jomās.

Jautājums: Vai, izmantojot Latvijas tiesībzinātnieku atziņas, Jūs nolēmumā iekļaujat atsauces uz konkrētām publikācijām?

Lielākā daļa – 28 tiesneši – saka: jā, šī atsauce tiek izmantota. Trīs saka, ka nē.

Divi no tiesnešiem, kuri norādījuši, ka atsauce netiek iekļauta, ir Krimināllietu departamenta senatori, viens Civillietu tiesu palātas tiesnesis. Divi no tiesnešiem snieguši arī skaidrojumu savai rīcībai, norādot, ka „uzskatu par nepieciešamu norādīt tikai autoru”(1) un „sprieduma struktūru nosaka likuma normas, tas nav zinātnisks traktāts vai komentārs” (2). Šī iemesla dēļ cienījamais tiesnesis uzskata, ka nav nepieciešams norādīt autoru tai domai, kurai viņš pievienojas vai kuru izmanto.

Jautājums: Norādiet tiesībzinātniekus, kuru atziņas visbiežāk esat ņēmis vērā, pieņemot nolēmumus?

Šis bija viens no interesantākajiem jautājumiem. Tiesnešiem tika jautāts norādīt tās savas autoritātes tiesību jomā, kuru domās viņi ieklausās un kuru domas izmanto arī argumentējot savus nolēmumus.

No atbildēm redzams, ka mums ir viena neapgāžama juridiska autoritāte, un tas ir profesors Kalvis Torgāns, ko viennozīmīgi piemin gan palātu tiesneši, gan senatori. Kā zinātnieku, kura viedoklī ieklausās, profesoru K.Torgānu norādījuši ne tikai tiesneši, kuri izspriež civillietas, bet arī gandrīz visi aptaujātie Administratīvo lietu departamenta senatori.

Kopaina par aptaujā iegūtu rezultātu ir šāda.

• Civillietu tiesu palātas tiesneši (kopumā aptaujāti 9) savās anketās iekļāvuši norādes uz šādiem zinātniekiem, kuru atziņas visbiežāk ņēmuši vērā: K. Torgāns (7 – šeit un turpmāk iekavās iekļautais skaitlis nozīmē, cik anketās attiecīgais zinātnieks norādīts), V. Bukovskis(6), V. Sinaiskis(3), E. Kalniņš (3), R. Krauze (2), A. Bitāns, Z. Gencs, A. Grūtups, F. Konradi, J. Neimanis, J. Rozenfelds, A.Valters, E. Virko

• Civillietu departamenta senatori (7): K. Torgāns (6), V. Bukovskis (5), V. Sinaiskis (4), E. Kalniņš (3), J. Rozenfelds (2), K. Balodis, A. Grūtups, J. Rozenbergs, J. Vēbers

• Krimināllietu tiesu palātas tiesneši (5): V. Liholaja (5), A.Judins (4), U. Kratiņš(2), K. Strada-Rozenberga (2), E. Levits, D. Mežulis 

• Krimināllietu departamenta senatori (5): U. Kratiņš (4), V. Liholaja (4), Ā. Meikališa (2), D. Mežulis (2), K. Strada-Rozenberga (2), D. Podprigora, A. Niedre

• Administratīvo lietu departamenta senatori (5): J. Briede (4), E. Levits (4), K. Torgāns (4), V. Bukovskis (2), K. Dišlers (2), J. Neimanis (2), I. Ziemele (2), D. Rezevska, M. Mits

Jautājums: Pēc kādiem kritērijiem vadāties, izlemjot, kuras publikācijas izmantot?

Sniegtās atbildes vispārīgā veidā ietvertas tālāk redzamajā tabulā

Redzams, ka absolūtais vairums tiesnešu norāda, ka izšķiroša ir publikācijas zinātniskā vērtība. Par to, vai izšķiroša ir autora zinātniskā kvalifikācija, domas dalās. Lielākā daļa norāda, ka izmanto tikai juridisko zinātņu doktoru publikācijas.

Bija iespēja atzīmēt arī Zinātņu padomes atzītus ekspertus, bet ir pamatotas aizdomas, ka liela daļa tiesnešu vispār nezina, ka ir procedūra, kad LZP atzīst kādu zinātnieku par atzītu ekspertu konkrētā zinātnes jomā, tai skaitā juridiskajā zinātnē (ar šo datu bāzi var iepazīties Latvijas Zinātņu padomes mājas lapā). Tā kā par šo procedūru un atzīšanas faktu pamatā ir informēti cilvēki, kas iesaistīti promocijas procesā, tad praktiskajā dzīvē šai datu bāzei ir visai maza nozīme.

Daudziem, zinātnisko vērtību meklējot, nav nozīmes, vai tā ir grāmata, vai raksts, vai tas publicēts recenzētā, vai nerecenzētā izdevumā. Galvenais ir publikācijā ietverto domu pamatojums, cik tas ir izvērsts un kvalitatīvs.

Jautājums: Vai Jūs lietas izlemšanas gaitā esat rakstveidā lūdzis viedokli Latvijas tiesībzinātniekiem (konkrētai personai/ augstskolai u.tml.)?

Šāds jautājums tika uzdots, no personiskās pieredzes zinot, ka īpaši krimināltiesāšanās kārtībā ir arī citas saskarsmes formas, blakus publicētu atziņu izmantošanai tiesu nolēmumos.

Ar atbildi „jā” atbildēja tikai Krimināllietu departamenta senatori. Citi Augstākās tiesas tiesneši norādīja, ka viņi šādu formu neizmanto, minot arī iemeslus, kāpēc tā nedara. Tādēļ atliek analizēt tikai krimināllietu tiesu praksi šajā jomā.

Jautājums: Kāda tiesiskā daba ir šādam īpaši izteiktam viedoklim?

Vairums tiesnešu atzīst, ka vienīgi izzinoša un viedokli formulējoša daba. Un, kā liecina prakse, atsauces uz šādiem īpaši gatavotiem atzinumiem tiesneši spriedumos neiekļauj, lai arī atsevišķos gadījumos šos atzinumus pārraksta vārds vārdā. Protams, ir liels prieks, ka tas tā tiek darīts, un mūsu - tiesībzinātnieku - domām pievienojas, taču, iespējams, procesa dalībniekiem būtu arī interesanti zināt, kur šī doma ir radusies. Interesanta ir atbilde, ko dod Administratīvo lietu departamenta senatori, kuri paši neizmanto šādu metodi, bet iesaka kolēģiem: šādus pēc īpaša lūguma tapušus atzinumus skatīt kā autoritatīvus viedokļus, ko varētu izmantot argumentācijai, protams, norādot, kurš šo viedokli ir sniedzis.

Atzīstams, ka iespējams, šī varētu būt tā joma, kur šāda sadarbību būtu pat veicināma apstākļos, kurus raksturo nemitīga tiesību normu grozīšana, un līdz ar to objektīvu iemeslu dēļ nevar rasties padziļināta satura publikācijas, lielas monogrāfijas vai lieli pētījumi. Ja tiesneši nesaskata tiesisko pamatojumu to darīt jau esošā likuma ietvaros, iespējams, ir jādomā par izmaiņām, par piemēru ņemot kaut vai citās nozarēs atzīto kārtību, piemēram, Satversmes tiesas reglamentā tieši paredzēto iespēju iegūt pieaicinātas personas viedokli, tai skaitā juridiskajos jautājumos.

Tiesu prakses vispārinājumi

Kā vēl viena tiesību zinātnieku un tiesnešu sadarbības forma norādāma tiesībzinātnieku piedalīšanās dažādu tiesu prakses apkopojumu u.tml. veikšanā. Lielākajā daļā gadījumu tiesu prakses apkopojumos gan nav norādes par to personu, kura veikusi apkopojošo un analizējošo darbu, tomēr domāju, ka neviena atbildīga tiesu amatpersona nenoliegtu tiesībzinātnieku nenovērtējamo ieguldījumu šajā darbībā, kuri nereti palikuši anonīmi un plašākai sabiedrībai nezināmi.

Kopsavilkums

Kopumsavilkumā atzīstams, ka Augstākās tiesas nolēmumos salīdzinoši maz tiek ietvertas atsauces uz konkrētiem teorētiskiem pētījumiem. Tajā pašā laikā konstatējams, ka faktiski notiek daudz plašāka teorētisko avotu izmantošana. Ņemot vērā teikto, nolūkā precīzi atklāt prakses un teorijas nesaraujamo saistību un to kvalitātes savstarpējo nosacītību, var tikt izteikts aicinājums tiesnešiem plašāk izmantot zinātnes atziņas un iekļaut atsauces uz teorētiskiem pētījumiem tiesu nolēmumos, savukārt zinātniekiem – vairāk veikt uz praksi orientētus un praksē izmantojamus pētījumus.