Senāta 15 gadi un judikatūras veidošanās

*Zigrīda Mita kopš 2001. gada bija Augstākās tiesas Plēnuma un tiesu prakses vispārināšanas daļas vadītāja, kopš 2005. gada - Judikatūras nodaļas vadītāja

Ievads

Ar Augstākās tiesas priekšsēdētāja 1996. gada 1. marta pavēli Augstākajā tiesā tika izveidota Plēnuma un tiesu prakses vispārināšanas daļa un noteikti tās uzdevumi un funkcijas. Par daļas vadītāju apstiprināta Olita Ādama, pieredzējusi krimināltiesību speciāliste.

Šīs daļas uzdevums bija tiesu prakses apkopošana un materiālu sagatavošana izskatīšanai plēnumā. Augstākās tiesas plēnuma kompetencē ietilpa saistošu izskaidrojumu pieņemšana par likumu piemērošanu.

Ar 2002. gadu Plēnuma un tiesu prakses vispārināšanas daļas funkcijas tika paplašinātas. Daļas uzdevums bija vienveidīgas tiesu prakses veicināšana valstī, tiesu prakses materiālu pieejamības nodrošināšana lietu spriešanā, tiesību prakses publicēšana un sistematizēšana.

Tika veikts liela apjoma darbs, analizējot tiesu spriedumos pieļautos likuma pārkāpumus.

2002. gada 3. decembrī stājās spēkā likuma „Par tiesu varu” 49. panta 2. daļa un zaudēja spēku norma par plēnuma kompetenci saistošu izskaidrojumu pieņemšanā. Turpmākos gadus tiesu prakses izpētei pastiprināta uzmanība tika pievērsta un secinājumi krimināltiesībās un civiltiesībās apspriesti semināros rajonu un apgabaltiesu tiesu tiesnešiem.

Kopš 2000. gada sākuma tiesu prakses pētījumi tika publicēti oficiālajā laikrakstā „Latvijas Vēstnesis”.

Tiesu prakses apkopojumi

15 gadu laikā krimināltiesību jomā Augstākajā tiesā veikti 54 tiesu prakses apkopojumi; civiltiesību jomā 34 un administratīvo tiesību jomā (kopš 2004. gada, kad tika izveidots Senāta Administratīvo lietu departaments ) – 7 tiesu prakses apkopojumi.

No 2003. gada pētījumu veikšanā tika pieaicināti tiesību speciālisti, atzīti tiesību zinātnieki.

Tiesu prakses apkopojumu galvenais uzdevums ir vienveidīgas tiesu prakses ieviešana valstī. Kopš Augstākās tiesas plēnums vairs nepieņēma saistošus izskaidrojumus, atsevišķu kategoriju lietu izskatīšanas prakse tika apspriesta tiesnešu kopsapulcē. Šāda apkopojuma rezultātu apspriešana un ieteikumi paaugstina darba autoritāti un liecina par tā aktualitāti.

Tiesnešu kopsapulcē izskatīti šādi tiesu prakses pētījumi:

Civiltiesību nozarē

1) tiesu prakse lietu izskatīšanā, kas izriet no mantošanas tiesībām;

2) par tiesu praksi, kas izriet no servitūtu tiesībām;

3) apelācijas un kasācijas instances tiesu prakse blakus sūdzību izskatīšanā par tiesu blakus lēmumiem;

Krimināltiesību nozarē

1) par lietu izskatīšanu par nelikumīgām darbībām ar finanšu instrumentiem un maksāšanas līdzekļiem;

2) par vienveidīgu tiesību normu piemērošanu soda noteikšanā;

3) par lietu izskatīšanu par krāpšanā apsūdzētām personām;

4) tiesu prakse kriminālprocesa izbeigšanā un personas atbrīvošanā no kriminālatbildības, pamatojoties uz cietušā un apsūdzētā izlīgumu.

Ar 2008. gada 3. aprīļa grozījumiem likumā „Par tiesu varu” tika nostiprināta tiesnešu kopsapulču loma aktuālu tiesību normu interpretācijā un piemērošanā. Likums papildināts ar 49.¹ pantu, kas nosaka, ka tiesu palātas un Senāta departamenta tiesnešu kopsapulce ir koleģiāla institūcija, ko aktuālu tiesību jautājumu apspriešanai sasauc Augstākās tiesas priekšsēdētājs.

Judikatūras datubāze

2005. gada 1. jūlijā uz Plēnuma un tiesu prakses vispārināšanas daļas bāzes tika izveidota Augstākās tiesas Judikatūras nodaļa.

Nodaļai tika uzticēti jauni uzdevumi un funkcijas: apkopot, atlasīt, apstrādāt un publicēt judikatūras datubāzē tiesu nolēmumus, kuriem ir nozīme tiesu judikatūras saskaņotības un attīstības veicināšanā, kā arī tiesu prakses apkopojumu veikšana administratīvo tiesību, civiltiesību un krimināltiesību nozarēs.

Ņemot vērā tiesu nolēmumu pieaugošo daudzumu un to sarežģītību, tika veikts mērķtiecīgs darbs judikatūras datubāzes izveidē. Virzība uz vienotu izpratni, risinot konkrētus tiesību jautājumus, tiesību piemērošanas efektivitāte – judikatūras datubāzes izveides mērķis.

2006. gada 28. jūnijā tika prezentēts vairāku gadu nopietna darba noslēgums - Augstākās tiesas un Tieslietu ministrijas kopīgs veikums: jaunais Tiesu informācijas sistēmas (TIS) modulis – judikatūras datubāze, kuras pamatuzdevums ir tiesu prakses vienotības un tiesu nolēmumu kvalitātes veicināšana.

Judikatūras datubāzes izstrāde veikta saskaņā ar likuma „Par tiesu varu” 28.⁶ panta „Tiesu informatīvā sistēma” ceturto un piekto daļu, kas noteic, ka Augstākā tiesa veido judikatūras datubāzi.

Līdz 2010. gada 1. novembrim judikatūras datubāzē atlasīti, sistematizēti un ievadīti 918 Senāta nolēmumi:

255 Civillietu departamenta nolēmumi;

296 Krimināllietu departamenta nolēmumi;

367 Administratīvo lietu departamenta nolēmumi.

Administratīvo tiesību jomā vairums tēžu satur Senāta atziņas par procesuāltiesiskiem jautājumiem – Administratīvā procesa likuma normu interpretāciju un piemērošanu. Līdzās Senāta atziņām procesuālos jautājumos datubāzē iekļautie nolēmumi satur arī tēzes par materiālo tiesību normu interpretāciju un piemērošanu nodokļu tiesībās, sociālās tiesībās, administratīvo pārkāpumu lietās.

Lēmumi, kas attiecas uz krimināltiesību nozari, skar gan Krimināllikuma Vispārīgajā daļā paredzētos tiesību institūtus, gan sevišķajā daļā paredzēto normu piemērošanu un tajos paredzēto noziedzīgo nodarījumu sastāva pazīmju izpratni, kā arī Kriminālprocesa likuma normu piemērošanu un interpretāciju.

Civiltiesību nozarē judikatūras datubāzē ievietoti nolēmumi saistību tiesībās, darba tiesībās, dzīvokļu tiesībās, lietu tiesībās, kā arī risināti visdažādākie procesuālo tiesību normu piemērošanas jautājumi.

Tiesību prakse ir svarīga tiesību normu piemērotājiem un tikpat svarīga šī informācija ir visai sabiedrībai. Augstākās tiesas judikatūras datubāze sekmē vienotu pieeju likuma normu interpretācijā, novērš likumu pretrunas un aizpilda likumu robus, kā arī novērš pretrunas starp nolēmumiem līdzīgās lietās un nolēmumu iekšējās pretrunas.

Kopš 2009. gada maija Latvijas tiesu judikatūra ir publiska.

Par to, ka judikatūras datubāze juristiem bija nepieciešama, liecina skaitļi par tās apmeklējumu: 2009. gadā Augstākās tiesas judikatūras datubāze izmantota 244.986 reizes, 2010. gadā – 581.292 reizes.

Juridiski nozīmīgākie un interesantākie Senāta nolēmumi kopš 2002. gada tiek publicēti Augstākās tiesas mājaslapā.

Judikatūras piemērošana

Judikatūras izmantošana ir likumos noteikta prasība. Civilprocesa likuma 5. panta 6. daļā noteikts, ka „piemērojot tiesību normas, tiesa ņem vērā judikatūru”. 2008. gada 22. maija likums noteica, ka pamats atteikumam ierosināt kasācijas tiesvedību ir tad, ja jautājumā par kasācijas sūdzībā norādīto materiālo tiesību normu piemērošanu vai procesuālo tiesību normu pārkāpumiem attiecībā uz šo tiesību normu piemērošanu un interpretāciju Senāta spriedumos citās līdzīgās lietās ir izveidojusies judikatūra, un apelācijas instances spriedums atbilst tai.

Kriminālprocesa likuma 2. panta 2. punkts nosaka: piemērojot Eiropas Savienības (Kopienu) tiesu normu, ņem vērā Eiropas Kopienu tiesas judikatūru, bet Latvijas Republikas tiesību normu piemērošanā ievēro Satversmes tiesas spriedumā sniegto attiecīgās normas interpretāciju.

Arī Administratīvā procesa likuma 15. panta 4. daļa runā par Eiropas Kopienu tiesas judikatūru. Taču 2009. gada 1. janvārī stājās spēkā likuma grozījumi jautājumā par pamatu atteikumam ierosināt kasācijas tiesvedību. 338.1. panta 2. daļa nosaka, ka senatoru kolēģija var atteikt ierosināt kasācijas tiesvedību, ja:

1) jautājumā par kasācijas sūdzībā norādīto konkrēto materiālo vai procesuālo tiesību normu pārkāpumiem attiecībā uz šo tiesību normu piemērošanu un interpretāciju Senāta Administratīvo lietu departamenta spriedumos citās līdzīgās lietās ir izveidojusies judikatūra un pārsūdzētais spriedums atbilst tai;

2) nerodas šaubas par pārsūdzētā sprieduma tiesiskumu un izskatāmajai lietai nav nozīmes judikatūras veidošanā.

Tiesu judikatūra sekmē tiesu prakses vienotību, kas savukārt nostiprina un veicina sabiedrības augstu uzticības līmeni Latvijas tiesu varai kopumā.