Aizvadītais gads Augstākajai tiesai bija būtisku strukturālu pārmaiņu laiks. Pārejot uz Augstāko tiesu kā tikai kasācijas instanci, 2014.gadā beidza pastāvēt Krimināllietu tiesu palāta un normatīvos iezīmēta Civillietu tiesu palātas likvidācijas kārtība, Augstākās tiesas priekšsēdētājam vairs nav vietnieku, bijuši būtiski grozījumi procesuālajos likumos, kas attiecas uz lietu skatīšanu augstākajā tiesu instancē – šīs un citas pārmaiņas Augstākās tiesas darbu ietekmējušas gan ar darba apjoma palielināšanos, gan veidojušas emocionālo spriedzi.
Taču Augstākā tiesa godprātīgi pildījusi savus uzdevumus un tai ir augsti uzticēšanās reitingi gan politiķu un izpildvaras vērtējumā, par ko liecina vēlme paplašināt Augstākās tiesas funkcijas, piemēram, paplašinot Disciplinārtiesas kompetenci, gan sabiedrības vērtējumā, kam rādītājs ir arvien pieaugošais kasācijas instancē pārsūdzēto lietu skaits.
Ar katru gadu Augstākās tiesas plēnumi kļūst „dzīvāki”, tiesneši tajos izsaka viedokļus un vērtējumus, kā arī priekšlikumus, kas sekmē turpmāko tiesas darbu. Arī šajā plēnumā, vērtējot aizvadīto gadu, bija plašas diskusijas un izskanēja priekšlikumi, kas rezumējās divos būtiskos plēnuma lēmumos – par tiesnešu skaita pārdali departamentos un par Disciplinārtiesas kompetenci.
Jau ilgstoši vislielākais neizskatīto lietu atlikums Augstākajā tiesā ir Civillietu departamentā, 2014.gadā departaments spējis izskatīt tikai 40% no tā tiesvedībā esošajām lietām un gada beigās neizskatīto lietu atlikums bija 2085 lietas. Salīdzinoši – Administratīvo lietu departamentā 505, Krimināllietu departamentā – 107 lietas. Vidējais lietu izskatīšanas termiņš Krimināllietu departamentā – 1,3, Administratīvo lietu departamentā – 3,1, bet Civillietu departamentā – 17,2 mēneši. Ņemot to vērā, Augstākās tiesas plēnums nolēma atbalstīt tiesnešu skaita palielināšanu Augstākās tiesas Civillietu departamentā par divām amata vietām, samazinot tiesnešu skaitu Krimināllietu departamentā par divām amata vietām.
Plašas diskusijas plēnumā bija par Tieslietu ministrijas gatavoto likumprojektu, kas paredz vienotas apelācijas instances izveidošanu tiesu sistēmai piederīgo amatpersonu disciplinārlietu pārsūdzībai, uzliekot šo pienākumu Disciplinārtiesai, kura Augstākajā tiesā veidota tikai tiesnešu disciplinārlietu lēmumu pārsūdzībai. Augstākās tiesas tiesneši neatbalsta Disciplinārtiesas funkciju paplašināšanu, un plēnums pieņēma lēmumu aicināt Tieslietu padomi atkārtoti skatīt jautājumu par tiesu sistēmas disciplināratbildības reformu.
Domāju, ka vērtīgi bija, ka plēnuma darbā piedalījās Saeimas Juridiskās komisijas vadītājs, tieslietu ministrs un valsts sekretāra vietniece tiesu jautājumos un dzirdēja tiesnešu viedokļus un argumentus. Tieslietu padome ir atbalstījusi Augstākās tiesas plēnuma lēmumus un pārdalījusi tiesnešu skaitu departamentos, kā arī plēnuma lēmumu par Disciplinārtiesas kompetenci uzskatījusi par vērā ņemamu argumentu, lai lemtu atgriezties pie diskusijas par šo jautājumu kādā no nākamajām Tieslietu padomes sēdēm.
Struktūrvienību vadītāji savos ziņojumos plēnumā detalizēti un argumentēti izvērtēja savas struktūrvienības paveikto aizvadītajā gadā. Ziņojumos paustās atziņas, tāpat kā apkopotos statistikas datus izmantosim salīdzināšanai un vērtēšanai, turpmāk organizējot tiesas darbu un veidojot tiesas struktūru jaunajos apstākļos, kad Augstākā tiesa būs tikai kasācijas instance.
Šobrīd Augstākā tiesa strādā pēc pašu veidotās un akceptētās Augstākās tiesas stratēģijas 2014.–2016.gadam. Augstākās tiesas kā augstākās tiesu instances pamatfunkcijas, protams, ir profesionāla un taisnīga tiesas spriešana un vienotas tiesu prakses veidošana. Bet tikpat nozīmīgi ir arī citi stratēģijā izvirzītie mērķi – labas pārvaldības principa pilnveidošana tiesas darbā, sabiedrības uzticēšanās un izpratnes par tiesu varu veicināšana, kā arī šobrīd aktuālais mērķis pabeigt Augstākās tiesas reorganizāciju, stiprinot kasācijas instanci.
No stratēģijā plānotajiem uzdevumiem 2015.gadam īpaši akcentējami divi.
Pirmkārt, tiesu lietu plūsmas paātrināšana un uzkrājuma samazināšana, vienlaikus nepalielinot jau tā lielo tiesnešu slodzi. Tas aktuāli visos departamentos un tiesu palātā, bet jo īpaši Civillietu departamentā. Jāmeklē risinājumi, kā mūsu esošos resursus izmantot racionālāk.
Otrkārt, Augstākās tiesas reforma. Pirmais reformas posms – Krimināllietu tiesu palātas likvidācija – diemžēl nav noslēdzies līdz ar 2014.gada 31.decembri, kā bija ierakstīts likumā „Par tiesu varu”. Faktiski tas vēl turpinās, jo nav atrisināti visu Krimināllietu tiesu palātas tiesnešu turpmākā darba jautājumi. Tuvojas reformas otrā posma noslēgums, kad 2016.gada 31.decembrī beigs pastāvēt Civillietu tiesu palāta. Tas uzliek pienākumu savlaikus domāt, kas notiks ar tiesnešiem, kā šī reforma darbosies. Par to laikus jādomā arī pašiem palātas tiesnešiem, pierādot un apstiprinot savas spējas strādāt kasācijas instances tiesā. Realitāte ir tāda, ka palātas tiesnešu ir vairāk nekā būs vakanto vietu Civillietu departamentā.
Viens no mūsu uzdevumiem saistībā ar Augstākās tiesas reorganizāciju ir kasācijas instances kapacitātes stiprināšana. Tas nozīmē arī atbilstošu atbalsta personālu kasācijas instancē, optimāli izmantojot apelācijas instancē likvidējamās darbinieku amata vietas. Darbu sākuši zinātniski analītiskie padomnieki, kas, nākotnē, iespējams, varētu izveidot nodaļu. Tāpat esam gandarīti, ka darbam Augstākajā tiesā esam piesaistījuši darbiniekus ar vērtīgu starptautisku pieredzi cilvēktiesībās un publiskajās tiesībās – Anita Zikmane un Solvita Harbaceviča pieredzi guvušas ilggadējā darbā Eiropas Savienības Tiesā. Mēs nevaram katram tiesnesim nodrošināt divus vai trīs palīgus, kā tas, iespējams, būtu nepieciešams, ņemot vērā tiesnešu slodzi, taču ceram, ka labs atbalsts būs šis profesionālo konsultantu un padomnieku dienests.
Runājot par tiesnešu slodzes palielināšanos saistībā ar papildu pienākumiem, plēnumā aktualizējās arī jautājums par Augstākās tiesas iesaisti Operatīvās darbības likumā noteikto darbību nodrošināšanā. Vairākkārt esam pauduši viedokli, ka operatīvo darbību sankcionēšanai nevajadzētu būt Augstākās tiesas funkcijai. Jautājums tiek risināts, Augstākā tiesa deleģēs savus pārstāvjus Operatīvās darbības likuma grozījumu darba grupai.
Plēnumā aicināju tiesnešus aktīvi piedalīties procesos, kas saistīti ar viņu darba slodzes palielināšanos. Mums jānāk ar saviem priekšlikumiem, kā, gluži pretēji, – darīt slodzi mazāku, lai tiesneši varētu vairāk pievērsties darba kvalitātei un pašizglītībai, kas kasācijas instancei ir primāras.
QR
