Eiropas Komisijas valstu tieslietu sistēmu kontaktpersonu (Justice Scoreboard) sanāksme

Kontaktpersonu sanāksmēs apspriesti Eiropas Komisijas 2015.gada ziņojuma „Eiropas Savienības rezultātu apkopojums tiesiskuma jomā” (Justice Scorboard) sagatavošanas jautājumi. Eiropas Komisija vēlas ziņojumā iekļaut trīs jaunas jomas   – intelektuālais īpašums, publiskais iepirkums un tiesas nolēmumu izpilde civillietās un komerclietās.

Vairāki sanāksmes dalībnieki atkārtoti izteica bažas, vai Justice Scorboard dati ir objektīvi un salīdzināmi. Izteikti priekšlikumi, lai dalībvalstu iesaiste ziņojuma sagatavošanā nenotiktu formāli, dalībvalstīm jābūt iespējai piedalīties arī anketu sagatavošanā, jo no jautājumu formulējuma ir atkarīga sniegtā atbilde. Dalībvalstīm ir jābūt iespējai iepazīties ar iesniegtajām atbildēm (un kurš šīs atbildes ir sniedzis), lai varētu ātri reaģēt gadījumos, ja tiek konstatētas problēmas, kā arī izskaidrotu un novērstu dažādus pārpratumus.

Eiropas Komisija informēja, ka ir veikts pētījums par maza apmēra prasībām dalībvalstīs attiecībā uz moderno tehnoloģiju izmantošanu publiskās varas iestādēs. Galvenais aspekts – publiskā sektora e-modernizācija, tai skaitā lietotāju piesaiste, digitalizācijas tirgus, efektivitāte, izmantošanas priekšnosacījumi.

Viedokļu apmaiņā par dalībvalstīs izmantotajām metodēm tiesu sistēmu reorganizēšanai Beļģijas, Horvātijas un Itālijas pārstāvji prezentēja viņu valstīs veikto tiesu „karšu” pārskatīšanu.

Prezentēts arī pārskats par alternatīvo domstarpību risināšanas iespēju veicināšanu un par tiesu komunikācijas politiku. Pārskats izstrādāts, pamatojoties uz dalībvalstu sniegtajām atbildēm uz Eiropas Komisijas uzdotajiem jautājumiem.

Aptaujā par alternatīvo strīdu risināšanas mehānismu dalībvalstis bija aicinātas atbildēt uz šādiem jautājumiem: 1)  pušu motivācijas elementi (procesuālie, finansiālie) mediācijas izmantošanai; 2)  valsts politika un veiktie pasākumi mediācijas institūta popularizēšanai; 3)  mediatoram izvirzītās prasības un akreditācija. Neliels ieskats atbildēs.

Nīderlandē mediāciju visbiežāk izmanto patērētāju strīdu un ģimenes strīdu risināšanā. Izveidots speciāls mediatoru institūts, kas kontrolē mediatoru darbu. Ikvienā tiesā pie katras kolēģijas darbojas mediācijas moderators jeb mediācijas kontaktpunkts, kas palīdz pusēm saņemt mediatora pakalpojumus. Mediatora pakalpojumi izmaksā lētāk nekā tiesāšanās. Mediatora kvalifikācijas prasības – reizi trijos gados kvalifikācijas pārbaude, kurā vērtē, vai mediators ir apguvis 48 stundu mācību kursus un veicis praktisko mediāciju. Prasība mediatora kandidātam – speciālas juridiskās zināšanas vismaz minimālā līmenī.

Itālijā ir tiesas ieteikta un tīrā mediācija. Pusēm līgumā var paredzēt mediācijas klauzulu (tā ir obligāta, jāveic vismaz vienu sesiju). Kvalifikācijas prasības – augstākā izglītība, 50 stundu mediatoru kursi, kas jāatkārto reizi divos gados. Lai gan tika plānots, ka mediācija par 10% atslogos tiesas no lietām, patiesībā tie ir tikai 1–2%.

Rumānijā sākotnēji bija izveidota obligātā mediācija pirms vēršanās tiesā. Rumānijas konstitucionālā tiesa šo normu atzina par neatbilstošu konstitūcijai. Šobrīd pusēm, kas izvēlas mediāciju, valsts nodrošina bezmaksas juridisko palīdzību. Ja puses izvēlas mediāciju, tiesu var atlikt uz trim mēnešiem.

Grieķijā ir pavisam četri mediācijas apmācības centri, tajos mācās galvenokārt jaunie juristi.

Čehijā mediācijas likums stājās spēkā 2012.gadā. Mērķis   – atslogot tiesas no lietām par 10%. Prasības mediatoram – augstākā juridiskā izglītība un mediatora eksāmens. Ungārijā tiesas ieteikta mediācija ir civillietās un komerclietās. Reģistrā ir 75 kvalificēti mediatori. Ja puses piekrīt mediācijai un panāk vienošanos, pusēm atmaksā valsts nodevu 90% apmērā.

Slovēnijā mediāciju pārsvarā izmanto patērētāju tiesībās un komerclietās. Ja puses piekrīt mediācijai un panākta vienošanās, pusēm atmaksā valsts nodevu 90% apmērā. Noslēgts līgums ar universitāti par mediatoru apmācību. Ir divas asociācijas – Mediatoru palāta un Mediatoru asociācija. Kvalifikācijas prasības – augstākā izglītība un 100 stundu apmācība mediācijā.

Somijā mediāciju izmanto civillietās, komerclietās un bāriņtiesu darbā.