Eiropas Tiesnešu konsultatīvās padomes viedoklis par tiesnešu profesionālās darbības novērtēšanu

Tiesnešu lomas stiprināšanai Eiropas Padomes Ministru Komiteja ir izveidojusi padomdevēja institūciju – Eiropas Tiesnešu konsultatīvo padomi (Consultative Council of European Judges – CCJE). Ik gadu šī institūcija Ministru Komitejas zināšanai gatavo viedokļus dažādos ar tiesu varas neatkarību un kompetenci saistītos jautājumos.

Eiropas Tiesnešu konsultatīvā padome, apkopojusi Eiropas valstu praksi tiesnešu profesionālās darbības novērtēšanā, 2014.gada oktobrī laida klajā savu kārtējo, pēc skaita septiņpadsmito, viedokli – par tiesnešu profesionālās darbības novērtēšanu, par tiesas spriešanas kvalitāti un tiesnešu neatkarības respektēšanu.

Būtiskākie Eiropas Tiesnešu konsultatīvās padomes Viedoklī Nr.17 ietvertie secinājumi ir šādi:

1. Tiesnešu profesionālās darbības novērtēšana ir nepieciešama, lai ikvienā demokrātiskā sabiedrībā tiesu sistēma pildītu tai noteiktās galvenās prasības – nodrošinātu tiesas spriešanu visaugstākajā kvalitātē un tiesnešu atbildību.

2. Konkrētas novērtēšanas formas izvēle ir atkarīga no katras valsts tiesu sistēmas, tradīcijām un kultūras. Ja valsts pēc rūpīgas analīzes izlemj, ka šīs galvenās tiesu sistēmai noteiktās prasības ar citiem līdzekļiem, tas ir, balstoties uz „neformālu” tiesnešu profesionālās darbības novērtēšanu, nav iespējams izpildīt, tad Eiropas Tiesnešu konsultatīvā padome iesaka izveidot formālu, respektīvi, stingrāk reglamentētu tiesnešu profesionālās darbības novērtēšanas sistēmu.

3. Tiesnešu profesionālās darbības novērtēšanas mērķis, lai arī kāda novērtēšanas sistēma valstī tiktu pieņemta, ir uzlabot tiesnešu profesionālās darbības kvalitāti un tātad arī visas valstī izveidotās tiesu sistēmas darbu.

4. Eiropas Tiesnešu konsultatīvā padome iesaka tiesnešu profesionālās darbības novērtēšanu balstīt uz neformāliem pasākumiem, kas tiesnešiem palīdzētu pilnveidot savas profesionālās iemaņas un līdz ar to uzlabotu arī visa tiesnešu korpusa darba kvalitāti. Tiesnešu profesionālās darbības novērtēšanas neformālo pasākumu kopums var ietvert tādus pasākumus kā tiesnešu atbalstīšana, dodot viņiem iespēju pašiem novērtēt savu profesionālo darbību un saņemt tās vērtējumu no kolēģiem, proti, nodrošinot atgriezenisko saiti.

5. Valstīs, kur pieņemta formāla tiesnešu profesionālās darbības novērtēšanas sistēma, ar likumu skaidri un izsmeļoši jābūt noteiktam šīs sistēmas pamatam un galvenajiem elementiem (kritērijiem, procedūrām, sekām). Detalizētāks novērtēšanas regulējums var tikt iekļauts likumam pakārtotā normatīvajā aktā. Valstīs, kur izveidota Tieslietu padome, tās ieguldījumam tiesnešu profesionālās darbības novērtēšanas sistēmas izstrādē un it īpaši novērtēšanas kritēriju noteikšanā ir jābūt nozīmīgai.

6. Tiesnešu profesionālās darbības novērtēšanai jābūt balstītai uz objektīviem kritērijiem. Par tādiem uzskatāmi kvalitātes rādītāji, tomēr papildus tiem var izmantot arī kvantitātes rādītājus. Izraudzītajiem rādītājiem jābūt tādiem, lai vērtētāji varētu pārskatīt visus tiesnešu profesionālās darbības aspektus un rezultātus. Novērtēšana nedrīkst balstīties tikai uz kvantitātes rādītājiem. Eiropas Tiesnešu konsultatīvā padome norāda uz vairākiem ieteicamiem novērtēšanas kritērijiem, proti: profesionālā kompetence (likumu zināšana, spēja vadīt tiesas procesus, prasme rakstīt motivētus nolēmumus), personiskā kompetence (spēja tikt galā ar darba slodzi, lemtspēja, atvērtība jaunajām tehnoloģijām), sociālā kompetence (spēja veikt mediāciju, respekts pret tiesas procesā iesaistītajām pusēm, spēja vadīt, ja to prasa ieņemamais amats).

7. Novērtēšanas rezultātiem nevajadzētu būt izteiktiem skaitļos un procentos vai kā tiesnešu sarindojumam, kas nav izskaidrots un var radīt šaubas par novērtēšanas objektivitāti un skaidrību. Eiropas Tiesnešu konsultatīvā padome vispār iebilst pret jebkādu sarindošanu, tomēr to atzīst par pieļaujamu īpašos gadījumos, proti, kad jāizlemj jautājums par tiesneša pārcelšanu uz citu tiesu instanci vai kad vairāki tiesneši pretendē uz vienu tiesneša amata vietu.

8. Lai respektētu tiesnešu neatkarību, viņu profesionālās darbības novērtēšana jāuztic pašiem tiesnešiem. Tieslietu padomei (ja tāda ir izveidota) jāuzņemas noteikta loma šajā procesā. Nav pieļaujams tas, ka tiesnešu profesionālo darbību vērtētu Tieslietu ministrija vai cita pie tiesu sistēmas nepiederoša institūcija.

9. Pierādījumiem, uz kuriem tiek balstīts tiesnešu profesionālās darbības novērtējums, jābūt pietiekamiem un ticamiem, īpaši tajos gadījumos, kad novērtējums ir negatīvs.

10. Tiesnešu profesionālās darbības novērtēšana jebkurā gadījumā ir veicama atsevišķi no tiesas darba inspekcijas un disciplināratbildības procedūrām.

11. Tiesnešu profesionālās darbības novērtēšanā ir būtiski ievērot procesuālo taisnīgumu. Proti, tiesnešiem jātiek dotai iespējai izteikt savu viedokli gan novērtēšanas procesā, gan arī par novērtējumā ietvertajiem secinājumiem un iespējai panākt novērtējuma grozīšanu, to pārsūdzot neatkarīgā institūcijā vai tiesā, īpaši gadījumos, kad tas ietekmē tiesneša „civiltiesības” Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 6.panta izpratnē.

12. Negatīvs novērtējums, izņemot atsevišķus gadījumus, pats par sevi nevar būt pamats tiesneša atcelšanai no amata. Tiesnesi no amata var atcelt vienīgi par nopietnu disciplināro pārkāpumu vai krimināllikuma normu pārkāpumu, vai arī gadījumā, kad novērtēšanas procesa beigās ir izdarīts kategorisks secinājums, ka tiesnesis nav spējīgs vai nevēlas pildīt savus tiesneša amata pienākumus objektīvi noteikta standarta apjomā. Šāds secinājums var tikt izdarīts tikai pēc pienācīgām procedūrām un tikai uz ticamu pierādījumu pamata.

13. Tiesnešu profesionālās darbības novērtējumu nevajadzētu izmantot tiesnešu algas un pensijas apmēra noteikšanai, jo tādējādi varētu tikt tieši ietekmēta tiesnešu uzvedība, kā arī apdraudēta tiesnešu neatkarība un procesā iesaistīto pušu intereses.

14. Sabiedrībai jābūt informētai par tiesnešu profesionālās darbības novērtēšanas principiem un procedūrām, taču novērtēšanas procesam un rezultātiem ir jābūt konfidenciāliem, lai netiktu apdraudēta tiesnešu neatkarība un drošība.