Konsultanti: Zinaīda INDRŪNA – likumu piemērošanas jautājumos, Juris KALNIŅŠ – administratīvajās tiesībās, Anda KRASTIŅA – civiltiesībās, Nora MAGONE – krimināltiesībās (apvienojot ar departamenta priekšsēdētāja palīga amatu)
TIESU PRAKSES APKOPOJUMI
Viena no Augstākās tiesas pamatfunkcijām ir vienveidīgas un prognozējamas tiesu prakses veidošana.
2014.gadā Judikatūras nodaļa turpināja apkopot un pētīt tiesu praksi atsevišķos tiesību normu piemērošanas jautājumos, ieklausoties arī zemāka līmeņa tiesu priekšlikumos. Nodaļa turpināja atlasīt, apstrādāt un publiskot judikatūras datubāzē nozīmīgākos Augstākās tiesas departamentu nolēmumus.
Kopš pagājušā gada nodaļas konsultanti ikdienā iesaistīti departamentu nolēmumu anonimizēšanā, tas aizņem lielu darba laiku. 2014.gadā veikti šādi tiesu prakses pētījumi, apkopojumi:
Administratīvajās tiesībās:
-
Tiesu prakse lietās par sociālās drošības jautājumiem (pensijas, pabalsti, palīdzība dzīvokļu jautājumu risināšanā) (A.Kovaļevska)
-
Pagaidu aizsardzības līdzekļu piemērošanas prakse (A.Dreimanis)
-
Tiesu prakse publisko iepirkumu lietās (L.Skujiņa)
-
Tiesu prakse lietās par bāriņtiesu lēmumiem (I.Zalpētere)
Civiltiesībās:
-
Tiesu prakse adopcijas apstiprināšanas lietās (I.Bergmane)
-
Tiesu prakse par morālā kaitējuma atlīdzināšanu civillietās (K.Torgāns, A.Laviņš, A.Stupins)
-
Tiesu prakse juridiskās personas maksātnespējas procesa lietās (H.Jauja)
Krimināltiesībās:
-
Tiesu prakse krimināllietās par mantas iznīcināšanu un bojāšanu (V.Liholaja)
-
Tiesas sprieduma struktūra un saturs lietās par vairākiem vienveidīgiem noziedzīgiem nodarījumiem (E.Nīmande)
-
Sadarbības līguma ar Tiesnešu mācību centru ietvaros – tiesu prakse krimināllietās par cilvēku tirdzniecību
-
Tiesu prakse par noziedzīgiem nodarījumiem valsts institūciju dienestā (Krimināllikuma 317.,318.,319.– 198., 199., 320., 322., 323.pants) (V.Liholaja).
Pēc Tieslietu padomes ieteikuma jau ir vispārināta un analizēta tiesu prakse lietās par prasības nodrošinājumu (D.Ose).
Judikatūras nodaļa atsevišķi apkopoja tiesu praksi Konkurences likuma 9.panta piektās daļas 4.un 5.punkta piemērošanā. Šīs likuma normas saistītas ar tiesneša lēmumu atļaut vai neatļaut Konkurences padomes amatpersonām veikt pēc būtības kriminālprocesuālas (izmeklēšanas) darbības. Par šī apkopojuma secinājumiem un ieteikumiem pateicīgi bija konkrētās tiesas tiesneši un Konkurences padomes pārstāvji, kas kopā ar Tieslietu ministriju apņēmušies strādāt pie Konkurences likuma pilnveidošanas.
Pārsvarā pētījumos ir iesaistīti Latvijas Universitātes zinātnieki, atzīti savas jomas speciālisti, dažādu juridisko profesiju pārstāvji.
JUDIKATŪRAS DATUBĀZE
Lai izceltu un izvirzītu nozīmīgas atziņas konkrētā tiesību nozarē un veidotu vienotu tiesu praksi, Judikatūras nodaļas konsultanti, sadarbojoties ar tiesnesi un departamenta priekšsēdētāju, turpina tiesu nolēmumu apstrādi, veidojot judikatūru. Nolēmumi tiek publiskoti Augstākās tiesas mājaslapā un arī Tiesu informatīvajā sistēmā. Judikatūras nodaļas konsultanti turpinājuši pilnveidot judikatūras nolēmumu klasifikatorus pēc lietu kategorijām un pēc tiesību normām Augstākās tiesas mājaslapā.
2014.gadā kopumā atlasīti un publiskoti 174 kasācijas instances tiesu nolēmumi. No publiskotajiem juridiski nozīmīgajiem nolēmumiem: administratīvajās lietās – 69, civillietās – 51, krimināllietās – 54. Tas ir mazāk nekā 2013. gadā – tad kopā bija 199 nolēmumi.
Kāds tam izskaidrojums, ja kasācijas kārtībā saņemto un izskatīto lietu skaits nav samazinājies? Manuprāt, tendence atlasīto un publiskoto kasācijas tiesu nolēmumu skaita samazināšanai izskaidrojama ar to, ka ne visiem nolēmumiem ir nozīme judikatūras veidošanā.
Atkārtošu iepriekšējā gada atskaitē pieminēto domu – vai nav laiks virzīt priekšlikumus likumu grozījumiem, lai vēl vairāk ierobežotu kasācijas sūdzību izskatīšanas pieļaujamību tiesas sēdē kā rakstveida, tā mutvārdu procesā? Varbūt iet vēl soli tālāk un šī jautājuma izlemšanu uzticēt vienpersoniski arī civillietu un administratīvo lietu kasācijas instances tiesnesim, kā tas ir kriminālprocesā, vai arī apelācijas instances tiesai trīs tiesnešu sastāvā. Modeļi var būt dažādi. Protams, tas uzliktu lielāku atbildību tiesnesim, kurš vienpersoniski pieņem attiecīgu lēmumu. Diemžēl, kā rāda prakse, ne tikai ierēdņi, bet arī tiesneši baidās uzņemties atbildību, jo vieglāk, protams, ir uzņemties kolektīvo atbildību. Kurš var pateikt bez demagoģijas – vai nolēmums, kas pieņemts paplašinātā sastāvā ir svarīgāks nekā tāds, kurš pieņemtais parastā trīs tiesnešu sastāvā?
Vēl ko novērojam, pētot un apkopojot tiesu praksi vai arī ikdienā anonimizējot tiesu nolēmumus – 100 % piekrītu bijušajam kolēģim profesoram Kalvim Torgānam, kurš norādījis, ka spriedumos gari faktu izklāsti un liekvārdīgi risinājumu pamatojumi ir kļuvuši par traucējošu un kaitinošu iezīmi, lai gan „priekšzīmi” šajā aspektā rāda garie Eiropas Savienības Tiesas spriedumi, arī mūsu Satversmes tiesas un Augstākās tiesas spriedumi. Daudzkārt atzīts, ka lietas būtību var izteikt īsāk. Taču garāks izklāstījums daudziem liekas iespaidīgāks. Mērķis ir parādīt, cik sarežģīta ir problēma un cik lielu darbu autors ir paveicis, to risinot.
Vēl viens novērojums caur judikatūras skatu prizmu – nebeidzama spriedumu, nolēmumu kompilācija visu līmeņu tiesu nolēmumos. Ir gadījumi, kad spriedums sastāv burtiski no tiesas sēdes protokola kopijas ar visām kļūdām un nesaprotamiem izteikumiem. Acīmredzot jaunās tehnoloģijas mazinājušas spēju vienlaikus izteikt savu domu kodolīgi un precīzi.
LASĪTAVA UN ATBALSTS TIESNIEŠIEM
Atbilstoši Augstākās tiesas iespējām papildināta lasītava. 2014.gadā iegādātas 136 grāmatu vienības tiesnešu un darbinieku vajadzībām. Tiesneši un palīgi regulāri tiek nodrošināti ar likumiem, likumprojektiem, citiem normatīvajiem aktiem, kas nepieciešami darba pienākumu veikšanai un lietu izskatīšanai.
Konsultante likumdošanas jautājumos nodrošinājusi pieeju visām Latvijas Senāta Civīlā kasācijas departamenta nolēmumu 1919.–1940.gada publikācijām. Uzsākta Sprieduma biroja (1938–1940) materiālu apzināšana Latvijas Valsts vēstures arhīvā.
Savukārt tiesas priekšsēdētāja padomniece Eiropas Savienības tiesību jautājumos Anita Zikmane īsā laika periodā (2014.gada novembris – decembris):
-
apkopojusi Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūru par medicīniska rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanas procesuālajiem aspektiem (piemērošanas ilgums un pamatojums); par pārkāpjot procesuālo regulējumu iegūtu pierādījumu pieļaujamību; par vecāku un vecvecāku iesaisti bērnu aprūpes jautājumos; par tiesībām uz privātās dzīves aizsardzību nepamatotu publisku apvainojumu gadījumā;
-
analizējusi ES tiesību regulējumu un apkopojusi Eiropas Savienības Tiesas judikatūru dažādos jautājumos – par publiskajiem iepirkumiem; par Romas konvencijas par tiesību aktiem, kas piemērojami līgumsaistībām, 4.pantu (konkrēti par preču pirkuma un transporta organizēšanas līgumiem); par dažiem aspektiem maternitātes pabalstu aprēķināšanas jautājumos;
-
turpina piedāvāt Eiropas Savienības Tiesas ikmēneša būtisko aktuālo nolēmumu apkopojumu, tos sadalot trīs tiesību jomās.
Ar attiecīgā apkopojuma sagatavošanas iniciatora piekrišanu apkopojumi tiek darīti pieejami Augstākās tiesas iekšlapā, bet Eiropas Savienības Tiesas ikmēneša nolēmumu apkopojumi publiskoti Augstākās tiesas mājaslapā.
Dažādus iesniegumus Judikatūras nodaļa saņem arī no studentiem.
LIKUMA NORMU NESKAIDRĪBA
Viena no kvalitatīvas likumdošanas pazīmēm ir interpretācijas un piemērošanas vienveidība un mērķa skaidrība.
Jau pirms gada Augstākās tiesas plēnumā runāju par likuma „Par tiesu varu” 49.panta otro daļu un 491 .panta otro daļu – par Augstākās tiesas plēnuma un Augstākās tiesas departamenta tiesnešu kopsapulču kompetenci tiesību normu interpretācijā un piemērošanā. Nav skaidrs, kas darāms plēnumā – visu Augstākās tiesas tiesnešu kopsapulcē – un kas attiecīgā departamenta tiesnešu kopsapulcē. Likuma 49.panta otrā daļa nosaka: „Plēnums apspriež aktuālus tiesību normu interpretācijas jautājumus”, bet 491 .panta otrā daļa: „Augstākās tiesas departamenta tiesnešu kopsapulce apspriež aktuālus tiesību normu interpretācijas jautājumus, lai nodrošinātu vienveidību tiesību normu piemērošanā”. Šī panta trešā daļa paredz, ka „Augstākās tiesas departamenta tiesnešu kopsapulce savu viedokli par tiesību normu interpretācijas un piemērošanas jautājumiem formulē kā lēmumu, kuru publicē mājaslapā internetā”. To ka likums ir grūti izprotams, apstiprina jautājumi Judikatūras nodaļai, lūdzot skaidrot šos pantus.
QR
