Par Vadlīnijām tiesvedībā pieņemtu lietu nodošanai citai tiesai (24.11.2014.)

24.11.2014. Lēmums Nr.79
PAR VADLĪNIJĀM TIESVEDĪBĀ PIEŅEMTU LIETU NODOŠANAI CITAI TIESAI

Tieslietu ministrija 2014.gada 21.novembra vēstulē aicinājusi Tieslietu padomi izskatīt vadlīniju projektu organizējot tiesvedībā pieņemtas lietas nodošanu citai tiesai lietas ātrākai izskatīšanai.

Apspriežot Tieslietu padomei iesniegto projektu un sēdē izteiktos viedokļus, Tieslietu padome nolēma

• apstiprināt vadlīniju projektu organizējot tiesvedībā pieņemtas lietas nodošanu citai tiesai lietas ātrākai izskatīšanai.

VADLĪNIJAS ORGANIZĒJOT TIESVEDĪBĀ PIEŅEMTAS LIETAS NODOŠANU CITAI TIESAI LIETAS ĀTRĀKAI IZKATĪŠANAI

Ņemot vērā, ka:

• Civilprocesa likuma 32.¹ panta mērķis ir sekmēt personu tiesību uz taisnīgu tiesu īstenošanu saprātīgā termiņā;

• personu tiesību uz tiesu saprātīgā termiņā īstenošana ir prioritāra salīdzinājumā ar tiesu noslodzes samazināšanu un izlīdzināšanu, kas nevar būt patstāvīgs arguments konkrētas lietas nodošanai citai tiesai;

• lēmumam nodot lietu izskatīt citā tiesā ir jābūt pamatotam ar objektīviem pieņēmumiem, ka attiecīgo lietu citā tiesā būs iespējams izskatīt būtiski ātrāk;

• vienota tiesu izpratne un prakse Civilprocesa likuma 32.¹ panta piemērošanā ir būtisks priekšnosacījums normas efektivitātei, procesa dalībnieku interešu un tiesību aizsardzībai, kā arī sabiedrības kopumā uzticībai tiesu darbam;

• efektīva tiesas procesa nodrošināšanai veicināma tiesvedībā esošo neizskatīto lietu uzkrājuma, kas radies ekonomiskās krīzes laikā tiesā saņemto prasību un pieteikumu skaita straujas palielināšanās rezultātā, likvidēšana, tādējādi nodrošinot kopējo lietu izskatīšanas termiņu paātrināšanu,aicinām ievērot šādus ieteikumus:

1. Kādas lietas var ierosināt nodot izskatīšanai citai tiesai?

Rajona (pilsētas) tiesas priekšsēdētājs pieņem lēmumu vienu līmeni augstākas tiesas priekšsēdētājam ierosināt nodot izskatīšanai citai tās pašas instances tiesai tās izskatīšanā esošu prasības tiesvedības lietu, tai skaitā lietu, kas izskatāma rakstveida procesā, bet apgabaltiesas priekšsēdētājs  –  apgabaltiesas izskatīšanā esošu apelācijas lietu, kas ierosināta par pirmās instances tiesas spriedumu (papildspriedumu), izvērtējot šādus kritērijus:

1.1. Lieta rosināma nodošanai izskatīšanai citā tiesā pēc tam, kad saņemts atbildētāja paskaidrojums lietā (un prasītāja atsauksme par paskaidrojumu, ja tiesnesis prasītājam tādu lūdzis sniegt) vai notecējis tā iesniegšanas termiņš. Pirms lietas nosūtīšanas citai tiesai paskaidrojuma noraksts nosūtāms prasītājam un trešajām personām.

1.2. Lieta pirms tās nodošanas ir sagatavota atbilstoši Civilprocesa likuma prasībām un precīzi noformēta. Piemēram, dokumentiem, kas iesniegti svešvalodā, pievienots noteiktā kārtībā apliecināts to tulkojums valsts valodā, pārbaudīta lietas nodošanas pieļaujamība, saņemtie dokumenti pievienoti lietai (tos cauršujot) u.c.

1.3. Ja lietā jau nozīmēta tiesas sēde lietas iztiesāšanai vai lietā, kas izskatāma rakstveida procesā, noteikts datums, kad tiesas spriedumu varēs saņemt tiesas kancelejā, lietas nodošana izskatīšanai citā tiesā pieļaujama, ja laiks līdz plānotās tiesas sēdes datumam vai datumam, kāds noteikts sprieduma pieejamībai, ir pietiekami ilgs, lai, ieskaitot lietas nodošanas procesu, nodrošinātu šīs lietas izskatīšanu citā tiesā būtiski ātrāk. Par pietiekami ilgu laiku līdz jau nozīmētai sēdei būtu uzskatāms laiks, kas nav mazāks par 4 mēnešiem no brīža, kad pieņemts lēmums par lietas nodošanu citai tiesai.

Minētais nav attiecināms uz pārrobežu lietām, kurās kāds no procesa dalībniekiem atrodas ārvalstīs. Šādā gadījumā, ja lietā lietas dalībniekiem jau nosūtītas tiesas pavēstes, lietu pieļaujams nodot citai tiesai tikai rūpīgi izvērtējot, vai lietas nodošanas rezultātā varētu tikt nodrošināta tās ātrāka izskatīšana, un gadījumos, ja laiks līdz jau nozīmētai sēdei nav mazāks par 9 mēnešiem no brīža, kad pieņemts lēmums par lietas nodošanu citai tiesai.

1.4. Ja lietā jau ir notikušas tiesas sēdes, lietu var nodot izskatīšanai citai tiesai, ja lietas izskatīšana pēc būtības nav tikusi uzsākta un ir objektīvs pamats uzskatīt, ka citā tiesā šo lietu varēs izskatīt ātrāk. Jautājums par konkrētas lietas iztiesāšanas stadiju risināms atbilstoši procesuālajās tiesību normās noteiktajam (Civilprocesa likuma 163.panta pirmā daļa un Civilprocesa likuma 428.panta otrā daļa).

Izņēmuma gadījumā pieļaujams izskatīšanai citai tiesai nodot lietu, kuras izskatīšana pēc būtības ir bijusi uzsākta, taču lietas iztiesāšana jāsāk no jauna tā iemesla dēļ, ka nepieciešams aizstāt tiesas sastāvā esošu tiesnesi ar citu tiesnesi (Civilprocesa likuma 14.panta trešā daļa).

1.5. Pirms ierosināt lietas nodošanu, pēc iespējas izvērtējama un ņemama vērā procesa dalībnieku spēja pilnvērtīgi piedalīties lietas iztiesāšanā, ja lieta tiktu nodota izskatīšanai tiesai, kas atrodas citā pilsētā (videokonferences nodrošināšanas iespējamība, procesa dalībnieku vecums, personas ar īpašām vajadzībām spējas pārvietoties u.c.).

2. Kā izvēlēties tiesu, kurai lietu nodot?

Apgabaltiesas priekšsēdētājs vai Augstākās tiesas priekšsēdētājs lemj par lietas nodošanas pamatotību un pieļaujamību un izvēlas konkrētu tiesu, kurai lieta nododama, papildus vai atkārtoti izvērtējot šādus kritērijus:

2.1. Ātrākas lietas izskatīšanas uzsākšanas iespēja: pirmo tiesas sēdi lietas izskatīšanai pēc būtības tiesā, kurai lieta tiek nodota, nemainot šajā tiesā esošo lietu plūsmu, iespējams nodrošināt īsākā termiņā nekā tiesā, kurai lieta ir piekritīga.

Dati par vidējo dienu skaitu pirmās tiesas sēdes nozīmēšanai katrā tiesā pieejami Tiesu informatīvajā sistēmā, piemēram, pārskats Pirmās nozīmētās tiesas sēdes laiks pēc lietas saņemšanas (ierosināšanas) 1. instances tiesā un Pirmās nozīmētās tiesas sēdes laiks pēc lietas saņemšanas apelācijas instances tiesā.

2.2. Ātrākas lietas izskatīšanas pabeigšanas iespēja: tiesā, kurai lieta tiek nodota, atbilstoši tiesas priekšsēdētāja apstiprinātajam lietu izskatīšanas termiņu standartam konkrētajā civillietu kategorijā iespējams nodrošināt lietas izskatīšanu īsākā termiņā nekā tiesā, kurai lieta ir piekritīga.

2.3. Tiesas pieejamības kritērijs: ja citā tiesu apgabalā esošai tiesai tiek nodota rajona (pilsētas) tiesas lietvedībā esoša lieta, kas skatāma mutvārdu procesā un kurā vismaz viens lietas dalībnieks ir fiziska persona, izvēloties tiesu, kurai lietu nodot, iespēju robežās jāņem vērā tiesas pieejamība procesa dalībniekiem  –  fiziskām personām, tās sasniedzamība atbilstoši tiesas ģeogrāfiskajai atrašanās vietai un procesa dalībnieka – fiziskas personas – dzīvesvietai.

2.4. Tiesu noslodzes rādītājs: tiesā, kurai lieta tiek nodota, lietas nodošanas brīdī tiesas noslodzes rādītājs (saņemto lietu skaits 1 tiesnesim gadā) ir zemāks nekā tiesā, kurai lieta ir piekritīga. Ja tiek nodota rajona (pilsētas) tiesas lietvedībā esoša lieta, tā nododama tiesai, kurā ir viens no zemākajiem noslodzes rādītājiem starp konkrētā tiesu apgabalā esošajām rajona (pilsētas) tiesām. Dati par tiesas noslodzi pieejami Tiesu informatīvajā sistēmā, piemēram, Pārskats par rajona (pilsētas) tiesu darba izpildes rezultātiem un apgabaltiesu darba izpildes rezultātiem.

3. Sadarbība starp tiesām

3.1.  Tiesu administrācija katru mēnesi apkopo datus par rajonu (pilsētu) tiesu noslodzes rādītājiem (saņemto, izskatīto un neizskatīto lietu skaits 1 tiesnesim) un apkopoto informāciju līdz nākamā mēneša 5.datumam nosūta uz apgabaltiesu priekšsēdētāju e-pasta adresēm. Apkopotos datus tiesa ņem vērā, izvērtējot lietas nodošanas pieļaujamību un izvēloties konkrētu tiesas apgabalā esošu rajona (pilsētas) tiesu, kurai lieta nododama.

3.2.  Rajona (pilsētas) tiesas priekšsēdētājs savlaicīgi (bet ne vēlāk kā 3 darba dienas pirms lietu nosūtīšanas) paziņo apgabaltiesas priekšsēdētājam, nosūtot ziņas uz apgabaltiesas priekšsēdētāja e-pasta adresi, par gaidāmo nododamo lietu skaitu un veidiem, atsevišķi norādot:

a) lietas, kas izskatāmas rakstveida procesā (lietas par maza apmēra prasībām), to skaitu;

b) lietas, kas izskatāmas mutvārdu procesā un kuru dalībnieki ir tikai juridiskas personas, to skaitu;

c) lietas, kas izskatāmas mutvārdu procesā un kuru dalībnieku vidū ir arī fiziskas personas, to skaitu.

3.3. Ja rajona (pilsētas) tiesas lietvedībā esošu lietu plānots nodot izskatīšanai citā tiesu apgabalā esošai tiesai, pirms lēmuma pieņemšanas apgabaltiesas priekšsēdētājs sazinās ar citu apgabaltiesu priekšsēdētājiem, kuri 3 darba dienu laikā sniedz atbildi e-pastā, paziņojot viedokli par attiecīgajā tiesu apgabalā esošo rajona (pilsētu) tiesu kapacitāti un iespējami ātrākajiem lietu izskatīšanas termiņiem.

Lēmumu par konkrētu rajona (pilsētas) tiesu, kurai lieta nododama, apgabaltiesas priekšsēdētājs, kuras darbības teritorijā atrodas tiesa, kura ierosinājusi lietas nodošanu, pieņem, ņemot vērā Tiesu administrācijas apkopoto informāciju, citu apgabaltiesu priekšsēdētāju sniegto viedokli, nododamo lietu apstākļus (piemēram, pušu – fizisko personu   – faktiskās dzīvesvietas adreses, citus ģeogrāfiskās piesaistes kritērijus, kā arī sabiedriskā transporta infrastruktūru starp personas dzīvesvietu un tiesas atrašanās vietu).

3.4.  Ja tiesa Civilprocesa likuma 32.¹ panta noteiktajā kārtībā saņēmusi lietu no citas tiesas, tā lietu pieņem izskatīšanai (piekritības strīdu nepieļaujamība). Ja tiek konstatēti trūkumi lietas, kas saistīti ar nodotas lietas sagatavošanu vai lēmuma par lietas nodošanu citai tiesai pieņemšanu, informē tiesas priekšsēdētāju, kas pieņēmis lēmumu par lietas nodošanu, un tiesas, kuras tiesvedībā iepriekš lieta atradusies, priekšsēdētāju.

3.5.  Pirms lietas nosūtīšanas citai tiesai tā tiesa, kuras lietvedībā lieta atrodas, pārliecinās, vai Tiesu informatīvajā sistēmā par konkrēto lietu iekļauta pilnīga informācija, tai skaitā pievienotas visu nolēmumu, kas pieņemti atsevišķa procesuāla dokumenta veidā, elektroniskās datnes ar nolēmumu pilnu tekstu. Rajona (pilsētas) tiesa nosūta lietas citai rajona (pilsētas) tiesai iespējami ātrākajā laikā, bet ne vēlāk kā divās nedēļās no lēmuma par lietas nodošanu pieņemšanas dienas.