Satversmei neatbilst Ministru kabineta noteikumu normas, kas ierobežo izmaksājamās apdrošināšanas atlīdzību par nemateriāliem zaudējumiem

2014.gada 29.decembrī Satversmes tiesa pieņēma spriedumu lietā Nr.2014-06-03 „Par Ministru kabineta 2005.gada 17.maija noteikumu Nr.331 „Noteikumi par apdrošināšanas atlīdzības apmēru un aprēķināšanas kārtību par personai nodarītajiem nemateriālajiem zaudējumiem” 3.punkta, 5.5.apakšpunkta, 7.punkta un 10.punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 92.panta trešajam teikumam un 105.pantam, kā arī Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likuma 15.panta pirmās daļas 1.punktam”, kurā atzina, ka Ministru kabineta noteikumos paredzētie apdrošināšanas atlīdzības apmēri un to aprēķināšanas kārtība par personai nodarītajiem nemateriālajiem zaudējumiem ir pretrunā Satversmei un likumam. Lietā apvienotas trīs lietas: divas, kas ierosinātas pēc Augstākās tiesas Civillietu departamenta pieteikuma, un lieta, kas ierosināta pēc SIA „Autofavorīts” konstitucionālās sūdzības. Pieteikumu iesniedzēji norādīja, ka apstrīdētajās normās paredzētie apdrošināšanas atlīdzības apmēri ir nesamērīgi mazi.

Augstākā tiesa Satversmes tiesā vērsās saistībā ar lietu par apdrošināšanas atlīdzības piedziņu. Nepilngadīga persona ceļu satiksmes negadījuma rezultātā bija zaudējis abus vecākus. Apdrošināšanas atlīdzību par apgādnieka zaudējumu viņš bija saņēmis apstrīdētajā normā noteiktajā apmērā, proti, 100 latus par katru apgādnieku, prasītāja pārstāve vērsās tiesā, prasot nemateriālo zaudējumu piedziņu no apdrošinātāja. Augstākā tiesa norādīja, ka vispārējās jurisdikcijas tiesai neesot iespējams OCTA gadījumā noteikt atlīdzinājuma apmēru par nemateriālajiem zaudējumiem no apdrošinātāja lielākā apmērā nekā noteikts apstrīdētajās normās. Satversmes tiesa atzina, ka noteikumu 3.2.apakšpunkts un 7.punkts atbilst Satversmes 92.pantam, jo neliedz saņemt atbilstīgu atlīdzinājumu nepamatota tiesību aizskāruma gadījumā. Tiesības uz atbilstīgu atlīdzinājumu nav interpretējamas tādējādi, ka tikai apdrošinātājs izmaksā šo atlīdzinājumu. Ja cietusī persona uzskata, ka apdrošināšanas atlīdzība nav atbilstīga, persona var vērsties vispārējās jurisdikcijas tiesā.

Savukārt „Autofavorīts” norādīja, ka autovadītājs, kurš bija braucis ar SIA piederošo automobili, izraisīja satiksmes negadījumu, kurā citai personai tika nodarīti smagi miesas bojājumi. Apdrošinātājs sedza nemateriālos zaudējumus cietušajai personai atbilstoši apstrīdētajās normās norādītajiem apmēriem, taču persona uzskatīja, ka tie ir neadekvāti mazi un lūdza vispārējo jurisdikcijas tiesu piedzīt no transportlīdzekļa īpašnieka viņai radītos nemateriālos zaudējumus. Pieteicējs norādīja, ka pienākums izmaksāt atlīdzību cietušajai personai būtu bijis apdrošinātājam, ja vien apstrīdētās normas neparedzētu atlīdzības ierobežojumus. Satversmes tiesa atzina, ka noteikumu 3.punkts, 5.5.apakšpunkts un 10.punkts neatbilst OCTA likuma 15.panta pirmās daļas 1.punktam un arī Satversmes 105.pantam. Vērtējot noteikumu 3.2.apakšpunkta un 7.punkta atbilstību, Satversmes tiesa atzina, ka arī šajās normās ietvertie apdrošināšanas atlīdzības apmēri ir ievērojami mazāki par OCTA likumā un ES direktīvās paredzētajiem, tādējādi Satversmes tiesa atzina šos noteikumu punktus par neatbilstošiem OCTA likuma 15.panta pirmās daļas 1.punktam.