Satversmes tiesas spriedumu loma tiesas spriešanā vispārējās jurisdikcijas un administratīvajā tiesā

Ievads

Vispārīgi Satversmes tiesa iesaistās strīdu izšķiršanā vispārējās jurisdikcijas tiesā vai administratīvajā tiesā šādos veidos:

• tiesai atzīstot un izmantojot Satversmes tiesas nolēmumos ietvertos argumentus un atziņas kā tiesību avotu;

• tiesai iesniedzot pieteikumu Satversmes tiesā par piemērojamās tiesību normas neatbilstību augstāka juridiskā spēka tiesību normai un Satversmes tiesai paužot savu viedokli par pārbaudei nodotās tiesību normas atbilstību.

Satversmes tiesas spriedumu atziņas kā argumenti

Ievadot tiesas.lv lapā nolēmumu meklētājā frāzi „Satversmes tiesas” (2014.gada 3.decembrī), iegūstam, ka šāda atsauce tekstā izmantota 2758 reizes. Uzkrītoši, ka tiesas nolēmumu argumentācijā Satversmes tiesas spriedumu atziņas vairāk izmanto administratīvā tiesa. Piemēram, krimināllietās Satversmes tiesas spriedumi pieminēti 11 reizes, bet civillietās 71 reizi, administratīvo pārkāpumu lietās – 355. Protams, ka šāds rādītājs nav patiess, lai secinātu, ka visās reizēs izmantoti saturiski nozīmīgi Satversmes tiesas nolēmumu motīvu daļas argumenti, bet kopumā pat šādi neprecīzi dati ir pārsteidzoši.

Ieskatoties atsevišķos nolēmumos, redzams, ka lielākoties Satversmes tiesas spriedumi izmantoti, lai:

• citētu tiesību principa (visbiežāk – samērīguma, tiesiskās paļāvības) satura elementus;

• norādītu uz atsevišķu normu tulkojumu (pensijas, maksātnespējas, piespiedu zemes nomas, zaudējumu atlīdzības likumu);

• norādītu uz rīcību ar administratīvā pārkāpuma ietvaros aizturēto auto.

Izvērtējot Satversmes tiesas spriedumu argumentu vietu un lomu tiesas nolēmumos, var saskatīt tendences, ka Satversmes tiesas spriedumu argumenti izmantoti, lai:

• piešķirtu tiesas spriedumam pārliecināšanas spēku;

• parādītu, ka tiesa spriešanā izmanto judikatūru;

• aizpildītu to tukšumu, ko rada tiesību dogmatikas trūkums. Bieži vien jau pašsaprotamas lietas tiek citētas un citētas, piemēram, ka svarīgs ir paļāvības princips vai kāds ir īpašuma tiesību saturs.

Satversmes tiesas nolēmumos ietvertajām argumentatīvajām atziņām par tiesību saturu ir autoritatīvs spēks. Tas sakņojas tiesas institucionālajā rangā, tiesnešu autoritātē un argumentācijas dziļumā. Tādēļ šīm atziņām nav tikai vienkāršots normatīvs raksturs. Patiesībā apšaubu, ka Satversmes tiesas nolēmumu motīvu daļā izteiktajiem argumentiem būtu pamatoti piešķirama tiesību normu kvalitāte, jo Satversmes tiesa nav demokrātiski leģitimēta radīt jaunas tiesības. Tā var vienīgi konkretizēt un izskaidrot likumdevēja radīto tiesību saturu. Taču šis referāts nav veltīts tiesībteorētiskam un filozofiskam jautājumam par Satversmes tiesas nolēmumu motīvu tiesību normu kvalitāti, tādēļ pie tā nepakavēšos sīkāk. Referāta mērķis ir atklāt, vai vispārējās jurisdikcijas tiesa un administratīvā tiesa iesaista strīda izšķiršanā Satversmes tiesu un kādi ir iemesli atšķirībām.

Satversmes tiesas tieša iesaistīšana strīda izšķiršanā

Satversmes tiesas mājaslapā iekļautajos pārskatos norādīts, ka Satversmes tiesa pēc tiesas pieteikuma:
1) 2013.gadā ierosinājusi 5 lietas;
2) 2012.gadā ierosinājusi 6 lietas;
3) 2011.gadā izskatījusi 16 pieteikumus un ierosinājusi 4 lietas;
4) 2010.gadā ierosinājusi 8 lietas.

Savukārt no Satversmes tiesas mājaslapā iekļautā nolēmumu meklētāja sniegtās informācijas redzams, ka kopumā pieteikuma pieņemšanas barjeru sekmīgi pārvarējuši šādu tiesu pieteikumi:

• Administratīvā apgabaltiesa – 9 lietas;
• Administratīvā rajona tiesa – 14 lietas;
• Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments – 18 lietas;
• Augstākās tiesas Civillietu departaments – 2 lietas;
• Latgales apgabaltiesa – 1 lieta.

Tas norāda uz nospiedošu administratīvās tiesas dominanci tiesas pieteikumu vidū. Kādēļ tā? Kādēļ vispārējās jurisdikcijas tiesas civillietās un krimināllietās nevēršas Satversmes tiesā? Vai piemērojamās normas šajās nozarēs un procesā atbilst Satversmei vai augstāka juridiskā spēka tiesību normām?

Kā liecina privātpersonu sekmīgās konstitucionālās sūdzības  – nebūt nē.

Atbilde meklējama tiesību piemērošanas loģiskās shēmas izmantošanā. Lai piemērotu faktiskajam sastāvam tiesību normu, ir konstruējams tiesiskais sastāvs. Tas sevī ietver piemērojamās normas noteikšanu. Piemērojamās normas noteikšana savukārt nozīmē tās augstāko kritiku jeb konstitucionalitātes (atbilstības augstāka juridiskā spēka normai) pārbaudi. Atbilstības pārbaude savukārt prasa zināšanas par augstāka juridiskā spēka tiesību normu saturu. Parasti šīs normas ir ar īpaši augstu abstrakcijas pakāpi vai pat tiesību principi. Nepārvaldot tiesību principu satura elementus, nespējot noteikt augstāka juridiskā spēka tiesību normu saturu, nevar rasties pat šaubas (pat ne uzskats) par normas neatbilstību. Iespējams, ka tiesnesis arī pieļauj, ka privātpersonai būs vēlāk iespēja pamattiesību aizskārumu novērst ar konstitucionālo sūdzību, tad kādēļ „jāsarežģī dzīve”, tobrīd skatot lietu? Tiesas pieteikuma sagatavošana Satversmes tiesai prasa papildu laiku jau tā saspringtajā tiesneša darbā: nepieciešams ar pietiekamu skaidrību un detalizāciju atklāt piemērojamās normas saturu un arī augstāka juridiskā spēka tiesību normas saturu, formulēt vertikālās tiesību normas kolīzijas veidošanos. Pieļauju, ka atsevišķi tiesneši varētu arī bažīties, ka gadījumā, ja viņu pieteikumu Satversmes tiesa nepieņems vai atzīs normu par atbilstošu, tad tas neizskatīsies pietiekami labi, profesionāli utt.

Visbeidzot, vēl joprojām nav pietiekamas skaidrības par pamattiesību tiešo ietekmi privāttiesiskās attiecībās, kā arī detalizētu zināšanu par atsevišķu pamattiesību saturu.