Tiesu prakse krimināllietās par cilvēku tirdzniecību

IEVADS

Akceptēts Krimināllietu departamenta tiesnešu kopsapulcē
2014.gada 22.oktobrī

Nosakot sodu krimināllietās par cilvēku tirdzniecību, netiek pienācīgi izvērtēts cilvēku tirdzniecības noziegumu un ar to saskarīgo noziedzīgo nodarījumu raksturs un kaitīguma pakāpe, kā rezultātā sods nereti ir neadekvāts izdarītajam un neatbilst Krimināllikumā noteiktajiem soda mērķiem, tostarp preventīvajam mērķim panākt, lai ne tikai notiesātais, bet arī citas personas pildītu likumus un atturētos no noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas – secināts Latvijas Universitātes Krimināltiesisko zinātņu katedras profesores juridisko zinātņu doktores Valentijas Liholajas sagatavotajā apkopojumā.

Pētīta tiesu prakse lietu izskatīšanā par cilvēku tirdzniecību un personu nosūtīšanu seksuālai izmantošanai, analizējot 2009.–2013.gada tiesu nolēmumus par Krimināllikuma 154.¹ un 165.¹ pantā paredzēto noziedzīgo nodarījumu izdarīšanu. Analizēti 62 tiesu nolēmumi (51 pirmās instances tiesas spriedums un 11 apelācijas un kasācijas instances tiesas nolēmumi), kas taisīti 11 Latvijas tiesās un līdz pētījuma pabeigšanai stājušies likumīgā spēkā.

Analizētajos kriminālprocesos pie atbildības sauktas 75 personas, to skaitā 24 sievietes, 65 personas apsūdzētas un atzītas par vainīgām 165.¹ pantā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā, tas ir, par personas nosūtīšanu seksuālai izmantošanai, un 10 personas apsūdzētas cilvēku tirdzniecībā, atbildība par ko paredzēta KL 154.¹ pantā. Pret 33 apsūdzētajiem krimināllietas izskatītas, neveicot pierādījumu pārbaudi, 14 gadījumos krimināllietas izskatītas vienošanās procesā.

Pētījuma rezultāti salīdzināti ar Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departamenta un Judikatūras nodaļas 2006.gadā veiktā pētījuma „Tiesu prakse lietās par cilvēku tirdzniecību un personu nosūtīšanu seksuālai izmantošanai” rezultātiem un secināts, ka tajā konstatētās kļūdas un nepilnības cilvēku tirdzniecības noziegumu kvalifikācijā lielā mērā ir novērstas.

Pētījums pieejams Augstākās tiesas mājaslapā sadaļā
Judikatūra/ Tiesu prakses apkopojumi/ Krimināltiesības

SECINĀJUMI

1. Lai novērstu pētījuma gaitā konstatētās kļūdas un nepilnības un lai nodrošinātu likumam, tiesību doktrīnai un judikatūrai atbilstošu cilvēku tirdzniecības (Krimināllikuma 154.¹ pants) un personu nosūtīšanas seksuālai izmantošanai (Krimināllikuma 165.¹  pants) juridisko izvērtējumu, procesa virzītājiem strikti jāievēro Krimināllikuma 1.panta pirmajā daļā noteiktais, ka pie kriminālatbildības saucama un sodāma tikai tāda persona, kura vainīga noziedzīga nodarījuma izdarīšanā.

2. Izlemjot par Krimināllikuma 154.¹ ,165.¹ , 165.panta sastāva pazīmi – personu grupu pēc iepriekšējas vienošanās un organizētu grupu – jāņem vērā šādi nosacījumi:
   
   2.1. saskaņā ar Krimināllikuma 21.panta pirmo daļu organizēta grupa ir vairāk nekā divu personu izveidota apvienība, kura radīta nolūkā kopīgi izdarīt vienu vai vairākus noziegumus un kuras dalībnieki saskaņā ar iepriekšēju vienošanos sadalījuši pienākumus;
   
   2.2. atšķirībā no personu grupas pēc iepriekšējas vienošanās visiem organizētās grupas dalībniekiem nav noziedzīgās darbības jārealizē vienā vietā un vienā laikā, turklāt katrs organizētās grupas dalībnieks pilda tam uzliktos pienākumus, kas vērsti uz kopīga noziedzīga nodoma realizēšanu un mērķa sasniegšanu;
   
   2.3. nodarījuma atzīšanu par izdarītu organizētā grupā nevar ietekmēt tas apstāklis, ka visi grupas dalībnieki nebija tieši savstarpēji vienojušies par noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu, kā arī tas, ka nav izdevies noskaidrot precīzas ziņas par grupas dalībnieku personību un saukt tos pie kriminālatbildības. Būtiski ir konstatēt, ka katrs grupas dalībnieks, veicot savus pienākumus kopīgu darbību ķēdē, ir apzinājies, ka bez viņa darbojas vēl citas personas, kuras, pildot tām uzdotos pienākumus, sekmē kopīga noziedzīga nodarījuma izdarīšanu;
   
   2.4. par pienākumu sadales faktu organizētā grupā var liecināt ne tikai personu liecības, bet arī citi pierādījumi, tostarp konstatētā faktiskā rīcība.

3. Krimināllikuma 165.pantā paredzētā noziedzīgā nodarījuma sastāva objektīvo pusi raksturo tas, ka vainīgie paši organizē savervēto personu nodarbi ar seksuālo pakalpojumu sniegšanu un tas notiek viņu pārraudzībā, kā arī paši gūst no tā peļņu.

4. Krimināllikuma 165.pants neaptver tādu personu iesaistīšanu seksuālo pakalpojumu sniegšanā par maksu, kuras līdz savervēšanai nav nodarbojušās ar prostitūciju. Ja savervētās personas vispirms tiek iesaistītas prostitūcijā vai piespiestas nodarboties ar seksuālo pakalpojumu sniegšanu par maksu un pēc tam tiek izmantotas iedzīvošanās nolūkā, veidojas Krimināllikuma 164. un 165.pantā paredzēto noziedzīgo nodarījumu kopība.

5. Krimināllikuma 154.¹ pantā (cilvēku tirdzniecība) paredzētā noziedzīgā nodarījuma objektīvo pusi veido Krimināllikuma 154.² panta pirmajā daļā norādītās darbības  – personas savervēšana, pārvadāšana, nodošana, slēpšana, izmitināšana vai saņemšana – un, konstatējot noziedzīgā nodarījuma sastāva subjektīvo pusi, katra no šīm darbībām jau veido pabeigtu noziedzīgo nodarījumu. Attiecībā uz nepilngadīgo pabeigtu noziedzīgo nodarījumu veido vervēšana (Krimināllikuma 154.² panta otrās daļa).
   
   Nosauktās darbības attiecināmas arī uz Krimināllikuma 165.¹ pantā paredzētā noziedzīgā nodarījuma sastāva objektīvo pusi.

6. Galvenā atšķirība starp Krimināllikuma 154.¹ un 165.¹ pantā paredzētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem ir tā, ka noziedzīgais nodarījums pēc Krimināllikuma 165.¹ panta kvalificējams tad, ja persona seksuālai izmantošanai nosūtīta ar tās piekrišanu. Izņēmums ir nepilngadīgās personas, kad tās piekrišanai nav nozīmes, un nodarījums kvalificējams tikai kā cilvēku tirdzniecība pēc Krimināllikuma 154.¹ panta otrās vai trešās daļas.

7. Apsūdzībā nepieciešams precīzi norādīt, kādas darbības personai tiek inkriminētas un citus apstākļus, kas veido noziedzīgā nodarījuma sastāvu.
   
   Jāievēro Kriminālprocesa likuma 405.panta nosacījumi un judikatūrā paustās atziņas, ka apsūdzībai ir jābūt tādai, lai apsūdzētais varētu zināt ne tikai par kāda noziedzīga nodarījuma izdarīšanu tas tiek apsūdzēts, bet arī kādas konkrēti un kādos apstākļos izdarītas darbības tam tiek inkriminētas uzrādītās apsūdzības ietvaros. Apsūdzībai jābūt tādai, kas pilnībā ļauj izprast tās būtību, nemeklējot papildu izskaidrojumus krimināllietas materiālos. Apsūdzību nepieciešams formulēt atbilstoši lietā konstatētajiem apstākļiem un attiecīgā Krimināllikuma panta dispozīcijā paredzētajām pazīmēm, jo atbilstoši Kriminālprocesa likuma 124.panta otrajai daļai kriminālprocesā pierādāma noziedzīga nodarījuma sastāva, ko veido četri obligāti elementi – objekts, objektīvā puse, subjekts un subjektīvā puse – esamība vai neesamība, kā arī citi Krimināllikumā un Kriminālprocesa likumā paredzēti apstākļi, kuriem ir nozīme konkrēto krimināltiesisko attiecību taisnīgā noregulējumā. Kriminālprocesa likuma 527.panta pirmā daļa noteic, ka notiesājoša sprieduma aprakstošajā daļā sniedz pierādītā noziedzīgā nodarījuma aprakstu un juridisko kvalifikāciju, minot tā izdarīšanas laiku, vietu, izdarīšanas veidu, apsūdzētā vainas formu, motīvus un šā nodarījuma sekas, ciktāl tas ir noskaidrots. 8. Lemjot par pierādījumu pārbaudes neizdarīšanu, tiesām jāievēro Kriminālprocesa likuma 499.panta nosacījumi. 9. Lemjot par noslēgtās vienošanās par vainas atzīšanu un sodu apstiprināšanu, tiesai jāizvērtē tās atbilstība Kriminālprocesa likuma un Krimināllikuma normu prasībām. 10. Nosakot sodu par cilvēku tirdzniecību un ar to saistītiem noziedzīgiem nodarījumiem, jāievēro starptautiskajos tiesību aktos norādītais par šo noziedzīgo nodarījumu paaugstināto kaitīgumu un to apkarošanas nepieciešamību, tostarp nosakot arī nodarījumam atbilstošus sodus, kā arī Krimināllikuma 46.pantā norādītos soda noteikšanas vispārīgos principus. Tiesām, nosakot sodu, jāmotivē Krimināllikuma 49., 55.panta nosacījumu piemērošana un jāizvērtē, vai ir tiesisks pamats piemērot atsevišķus atbildību mīkstinošus apstākļus. Tiesām jāmotivē konkrēta soda noteikšana, īpašu uzmanību pievēršot Krimināllikuma 49., 55.panta piemērošanas pamatojumam.

8. Lemjot par pierādījumu pārbaudes neizdarīšanu, tiesām jāievēro Kriminālprocesa likuma 499.panta nosacījumi.

9. Lemjot par noslēgtās vienošanās par vainas atzīšanu un sodu apstiprināšanu, tiesai jāizvērtē tās atbilstība Kriminālprocesa likuma un Krimināllikuma normu prasībām.

10. Nosakot sodu par cilvēku tirdzniecību un ar to saistītiem noziedzīgiem nodarījumiem, jāievēro starptautiskajos tiesību aktos norādītais par šo noziedzīgo nodarījumu paaugstināto kaitīgumu un to apkarošanas nepieciešamību, tostarp nosakot arī nodarījumam atbilstošus sodus, kā arī Krimināllikuma 46.pantā norādītos soda noteikšanas vispārīgos principus. Tiesām, nosakot sodu, jāmotivē Krimināllikuma 49., 55.panta nosacījumu piemērošana un jāizvērtē, vai ir tiesisks pamats piemērot atsevišķus atbildību mīkstinošus apstākļus. Tiesām jāmotivē konkrēta soda noteikšana, īpašu uzmanību pievēršot Krimināllikuma 49., 55.panta piemērošanas pamatojumam.