Tiesu prakse krimināllietās pēc Krimināllikuma 317.panta otrās daļas, 318.panta otrās daļas un 319.panta otrās daļas

Ievads

Akceptēts Krimināllietu departamenta tiesnešu kopsapulcē
2015.gada 4.februārī

Pētījumā analizētas krimināllietas, kurās apsūdzība celta par dienesta pilnvaru pārsniegšanu, ja tas saistīts ar vardarbību vai vardarbības piedraudējumu vai izdarīts mantkārīgā nolūkā, par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, ja tas izdarīts mantkārīgā nolūkā, kā arī par valsts amatpersonu bezdarbību, ja amatpersonai bijis mantkārīgs nolūks.

Pētījuma gaitā analizēti 160 nolēmumi 78 krimināllietās, kas stājušies spēkā laikā no 2009.gada līdz 2014.  gadam, atsevišķi nolēmumi arī 2008.gadā. No tiem 78 ir pirmās instances tiesas spriedumi, 58 apelācijas instances tiesas nolēmumi un 24 nolēmumi – kasācijas instances tiesas.

Apkopojumu sagatavoja Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes Krimināltiesisko zinātņu katedras profesore juridisko zinātņu doktore Valentija Liholaja sadarbībā ar Augstākās tiesas Judikatūras nodaļu.

Secinājumi

Izpētot tiesu praksi par Krimināllikuma (KL) 317., 318. un 319.panta piemērošanu, secināts, ka, salīdzinājumā ar 2004. gadā veiktajā tiesas prakses pētījumā konstatēto, ir vērojamas pozitīvas izmaiņas šo noziedzīgo nodarījumu objektīvās puses un speciālā subjekta noteikšanā, kvalificētu sastāvu veidošanā. Vienlaikus jāatzīmē, ka praksē vēl arvien grūtības sagādā būtiska kaitējuma precīza konstatēšana un tā esamības pamatošana, nepietiekama vērība tiek pievērsta noziedzīga nodarījuma subjektīvās puses analīzei, kas it īpaši svarīgi, lai pareizi kvalificētu ar kaitējumu veselībai un dzīvībai saistītus nodarījumus. Tāpat konstatēti kļūdaini analizējamo noziedzīgo nodarījumu nodalīšanas un to kopības veidošanas gadījumi.

Lai novērstu konstatētās nepilnības un nodrošinātu vienveidīgu KL 317., 318. un 319.panta piemērošanas praksi, izriet šādi secinājumi.

Noziedzīgo nodarījumu pamatsastāva pazīmes

1. Veicot noziedzīgu nodarījumu kvalifikāciju, jāievēro KL 1.panta pirmajā daļā noteiktais, ka pie kriminālatbildības saucama un sodāma tikai tāda persona, kura ir vainīga noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, tas ir, kura ar nodomu (tīši) vai aiz neuzmanības izdarījusi šajā likumā paredzētu nodarījumu, kam ir visas noziedzīga nodarījuma sastāva pazīmes. Noziedzīgā nodarījuma sastāvu veido četri elementi   – objekts, objektīvā puse, subjekts un subjektīvā puse, un saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 124.pantu kriminālprocesā pierādāma noziedzīga nodarījuma sastāva esamība vai neesamība, kā arī citi Krimināllikumā un Kriminālprocesa likumā paredzētie apstākļi, kuriem ir nozīme konkrēto krimināltiesisko attiecību taisnīgā noregulējumā.

2. KL 317. un 318.pantā paredzēto noziedzīgo nodarījumu (turpmāk arī – noziegumu) objektīvo pusi veido valsts amatpersonas izdarītas tīšas darbības, taču to saturs ir atšķirīgs. Kvalificējot šos noziegumus un norobežojot tos, jākonstatē šādas objektīvās puses pazīmes:
   
   2.1. KL 317.pantā norādītās valsts amatpersonas darbības ir saistītas ar valsts amatpersonas dienesta pildīšanu un acīmredzami pārsniedz valsts amatpersonai ar likumu vai uzliktu uzdevumu piešķirto tiesību un pilnvaru robežas, tas ir, pilnvaru pārsniegšanai ir jābūt tādai, kas nerada nekādas šaubas par to, ka valsts amatpersonas rīcība ir pretrunā ar likumā vai uzliktajā uzdevumā piešķirtajām tiesībām un pilnvarām.
   
   2.2. Veicot KL 318.pantā paredzētās darbības, valsts amatpersona rīkojas savas kompetences ietvaros vai arī izdara darbības, kas nav viņas kompetencē, bet kuras var izdarīt, izmantojot dienesta stāvokli, un dienesta stāvoklis tiek izmantots ļaunprātīgi, jo valsts amatpersona rīkojas pretēji dienesta interesēm.

3. KL 319.pantā ietvertā nozieguma objektīvo pusi raksturo valsts amatpersonas bezdarbība: valsts amatpersona neizdara darbības, kuras tai pēc likuma vai uzlikta uzdevuma jāizdara, un darbības bija jāizdara, lai novērstu kaitējumu valsts varai vai pārvaldības kārtībai vai ar likumu aizsargātām personas interesēm, un personai bija iespējas šādas darbības veikt.

4. Apsūdzībā pēc KL 317. un 318.panta ietverama precīza norāde, kādos likumos, citos normatīvajos aktos, bet dienesta pilnvaru pārsniegšanas gadījumā – arī kādā uzliktā uzdevumā piešķirtās tiesības un pilnvaras ir pārkāptas vai ļaunprātīgi izmantotas, jo minētajos pantos atbildība paredzēta par dienesta pilnvaru pārsniegšanu un dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu. Apsūdzībā pēc KL 319.panta jāietver norāde – saskaņā ar kādu likumu vai uzliktu uzdevumu noteiktās darbības valsts amatpersona nav izdarījusi.

5. Dienesta pilnvaru pārsniegšana, dienesta stāvokļa ļaunprātīga izmantošana un valsts amatpersonas bezdarbība ir ar materiālu pamatsastāvu, kam obligāta objektīvās puses pazīme ir darbības vai bezdarbības rezultātā izraisītas kaitīgās sekas – būtiskas valsts varai vai pārvaldības kārtībai vai ar likumu aizsargātām personas interesēm.
   
   Katra no apdraudētajām interesēm – valsts vara, pārvaldības kārtība, ar likumu aizsargātās personas intereses   – ir patstāvīgi noziedzīga nodarījuma objekti. Būtiskais kaitējums var būt nodarīts valsts varai, pārvaldības kārtībai, personas likumiskajām interesēm kā atsevišķi, tā arī dažādām grupām atkarībā no valsts amatpersonas amata, darbību rakstura, cietušo personu esamības.
   
   Apsūdzībā saskaņā ar KL 317., 318. vai 319.panta pirmās daļas dispozīciju ir jānorāda, kāds konkrēti kaitējums ir nodarīts un kāpēc tas vērtējams kā būtisks krimināltiesiskā izpratnē.

6. Izlemjot jautājumu par būtiska kaitējuma esamību, jāņem vērā, ka 
   
   6.1. kaitējums, atbilstoši likuma „Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību” 23. panta pirmajā daļā noteiktajam atzīstams par būtisku:
   1) ja noziedzīga nodarījuma rezultātā nodarīts gan ievērojams mantiskais zaudējums, kas, saskaņā ar šā likuma 23.panta otrajā daļā noteikto pārsniedz piecu noziedzīga nodarījuma izdarīšanas laikā Latvijas Republikā noteikto minimālo mēnešalgu kopsummu, gan apdraudētas vēl citas ar likumu aizsargātas intereses; ja nodarīts ievērojams mantisks zaudējums, būtiska kaitējuma konstatēšanai nepieciešams konstatēt arī citu ar likumu aizsargātu interešu apdraudējumu;
   2) būtisku kaitējumu veido tikai citu ar likumu aizsargātu interešu ievērojams apdraudējums, kad radīto kaitējumu nav pieņemts vērtēt naudas izteiksmē.
   
   Ievērojama zaudējuma nodarīšanu vienlaikus nevar atzīt arī par būtiska kaitējuma nodarīšanu personas citām interesēm.
   
   6.2. Krimināltiesību teorijā un praksē par būtisku kaitējumu tāpat tiek atzīts mantisks zaudējums lielā apmērā, kad atbilstoši likuma „Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību” 20.pantā noteiktajam nozieguma priekšmeta kopējā vērtība nozieguma izdarīšanas brīdī nav bijusi mazāka par 50 tajā laikā Latvijas Republikā noteikto minimālo mēnešalgu kopsummu. Šādos gadījumos cits kaitējums ar likumu aizsargātām interesēm vairs nav jākonstatē.
   
   6.3. Pārsniedzot dienesta pilnvaras un ļaunprātīgi izmantojot dienesta stāvokli, kaitējumu valsts varai vai pārvaldības kārtībai vai ar likumu aizsargātām personas interesēm rada pati valsts amatpersona ar savām darbībām. Savukārt KL 319.pantā norādītais būtiskais kaitējums tām pašām interesēm izriet no valsts amatpersonas bezdarbības, proti, tādu darbību neizdarīšanas, kas nepieciešamas, lai novērstu kaitējumu valsts varai vai pārvaldības kārtībai vai ar likumu aizsargātām personas interesēm, ko var radīt arī citas personas. (Piemēram, valsts amatpersona neievēro ugunsdrošības noteikumus tās vadītajā iestādē, tādēļ izceļas ugunsgrēks, kas izraisa smagas sekas, vai arī valsts persona nekontrolē savu padoto rīcību, kuri savā darba vietā izdara valsts mantas piesavināšanos lielā apmērā.) 

7. Izvērtējot mantisku zaudējumu kā būtiska kaitējuma kritēriju, jāņem vērā, ka
   
   7.1. mantiskam zaudējumam, lai to kvalificētu kā būtisku kaitējumu, jābūt tādam, kas radies tieši no personas noziedzīgas rīcības;
   
   7.2. par mantisku zaudējumu atzīstama arī amatpersonas noziedzīga nodarījuma rezultātā zaudēta iespēja mantu iegūt turpmāk, ja šīm sekām ir cēlonisks sakars ar apsūdzētās personas Krimināllikuma attiecīgā normā paredzēto darbību vai bezdarbību.

8. Kvalificējot KL 317., 318. un 319.pantā paredzētos noziegumus, būtiska nozīme ir subjektīvās puses precīzai noskaidrošanai, it īpaši gadījumos, kad kaitējums tiek nodarīts personas veselībai vai dzīvībai. Saskaņā ar KL 8.panta otro daļu, nosakot noziedzīgo nodarījumu izdarījušās personas vainas formu, jākonstatē šīs personas psihiskā attieksme pret noziedzīgā nodarījuma objektīvajām pazīmēm:
   
   8.1. KL 317. un 318.pantā paredzētie noziegumi, kā arī KL 319.pantā norādītā tīša bezdarbība ir tīši nodarījumi, kurus kvalificējot, jākonstatē, ka persona apzinājusies savas darbības vai bezdarbības kaitīgumu, proti, ka pārsniedz dienesta pilnvaras, ļaunprātīgi izmanto dienesta stāvokli vai pieļauj bezdarbību. Personas attieksme pret sekām var izpausties kā nodoma, tā arī neuzmanības formā, kas gan neietekmē noziedzīgā nodarījuma atzīšanu par izdarītu ar nodomu.
   
   8.2. Ja persona, izdarot noziegumu, paredzējusi nodarījuma kaitīgās sekas – būtisku kaitējumu valsts varai vai pārvaldības kārtībai vai ar likumu aizsargātajām personas interesēm, vai smagas sekas un vēlējusies to iestāšanos, tās psihisko attieksmi pret sekām raksturo tiešs nodoms, bet gadījumā, ja persona, kaut arī šīs sekas nav vēlējusies, tomēr apzināti pieļāvusi to iestāšanos vai ir bijusi vienaldzīga pret to – netiešs nodoms. Noziedzīgu pašpaļāvību raksturos tas, ka persona paredzējusi kaitīgo seku iestāšanās iespēju, taču vieglprātīgi paļāvusies, ka seku iestāšanos varēs novērst, savukārt, ja persona nav paredzējusi šādu seku iestāšanās iespēju, kaut gan pēc nodarījuma konkrētajiem apstākļiem tai vajadzēja un tā varēja kaitīgās sekas paredzēt, vainīgā psihiskā attieksme raksturojama kā noziedzīga nevērība.
   
   8.3. Ja valsts amatpersona bezdarbību pieļāvusi aiz nolaidības, noziegums uzskatāms par izdarītu aiz neuzmanības, un subjektīvās puses pierādīšanai jākonstatē, ka persona paredzējusi būtiska kaitējuma valsts varai vai pārvaldības kārtībai vai ar likumu aizsargātām personas interesēm, vai arī smagu seku iestāšanās iespēju savas bezdarbības rezultātā, taču vieglprātīgi paļāvusies, ka to iestāšanos varēs novērst (noziedzīga pašpaļāvība), vai arī persona nav paredzējusi kaitīgo seku iestāšanās iespēju, kaut gan pēc nodarījuma konkrētajiem apstākļiem tai vajadzēja un tā varēja kaitīgās sekas paredzēt (noziedzīga nevērība). 

9. KL 317., 318. un 319.pantā paredzēto noziegumu izdarītājs ir speciālais subjekts – valsts amatpersona, kuras statuss ir noteikts KL 316.panta pirmajā daļā, kā arī likuma „Par interešsu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 4. pantā. Noziedzīgā nodarījuma subjekts ir viens no noziedzīgā sastāva elementiem. Valsts amatpersonas statusa esamību vai neesamība ietekmē noziedzīgā nodarījuma kvalifikāciju un noziedzīgā nodarījuma sastāva esamību vai neesamību, tādēļ apsūdzībā nepieciešams pamatot valsts amatpersonas statusu, kādu valsts vai pašvaldības pienākumu apsūdzētais pildījis un kādas pilnvaras viņam kā valsts amatpersonai bija piešķirtas, kas atbilstoši KL 316. panta pirmajā daļā norādītajam var būt
   1)  varas pārstāvja pilnvaras;
   2)  tiesības pieņemt lēmumus, kas saistoši citām personām;
   3)  tiesības veikt uzraudzības, kontroles, izmeklēšanas vai sodīšanas funkcijas;
   4)  tiesības rīkoties ar publiskas personas vai tās kapitālsabiedrību mantu vai finanšu līdzekļiem. Turklāt nepieciešams precīzi norādīt, saskaņā ar kādiem likumiem, citiem normatīvajiem aktiem vai uzliktu uzdevumu šīs tiesības un pilnvaras ir piešķirtas un pienākumi ir uzlikti.

10. Lai inkriminētu KL 317. un 318.pantā paredzētos noziegumus, jākonstatē, ka pie atbildības saucamās personas nelikumīgās darbības bijušas saistītas ar valsts amatpersonas dienesta pienākumu pildīšanu. Ja valsts amatpersona rīkojusies kā privātpersona, viņas nodarījumu nevar kvalificēt kā dienesta pilnvaru pārsniegšanu vai dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, jo personas rīcība nebūs saistīta ne ar valsts amatpersonas statusu, ne ar dienesta pienākumu pildīšanu, kas ir obligāta šo noziegumu pazīme.

Noziegumu kvalificētie sastāvi

1. Kvalificējošā pazīme – mantkārīgs nolūks:
   
   11.1. Atbilstoši krimināltiesību atziņām nolūks jeb mērķis ir noziedzīga nodarījuma sastāva subjektīvās puses pazīme, kas norāda uz rezultātu, kuru persona vēlas sasniegt, izdarot noziedzīgu nodarījumu. Savukārt ar mantkārīgu nolūku krimināltiesībās saprot personas vēlmi noziedzīga nodarījuma rezultātā iegūt jebkāda veida nepienākošos materiālu vai citāda rakstura labumu sev vai citām personām. Ar labuma gūšanu saprotama arī personas vēlme atbrīvot sevi vai citas personas no nevēlamiem izdevumiem. Nodarījuma kvalifikāciju neietekmē apstāklis, ka personai nav izdevies apmierināt savas mantkārīgās tieksmes un sasniegt iecerēto rezultātu, ja vien tiek pierādīta mantkārīgā nolūka esamība.
   
   11.2. Apsūdzībā jābūt precīzai norādei uz tiem apstākļiem, kas apliecina mantkārīgā nolūka esamību, kā arī jākonstatē, ka, izdarot KL 317., 318. vai 319.pantā paredzēto noziegumu, ar to radīts būtisks kaitējums likumā norādītajām interesēm, un šāds secinājums jāpamato ar pierādījumiem.

2. Kvalificējošā pazīme – vardarbība vai vardarbības piedraudējums:
   
   12.1. Ar fizisku vardarbību saprot sišanu, piekaušanu, mocīšanu vai ikvienu citādu vardarbīga rakstura darbību, kas izraisa fiziskas sāpes un/vai morālas ciešanas, nodara miesas bojājumus. Fiziskā vardarbība tāpat var izpausties arī bez fizisku sāpju un miesas bojājumu nodarīšanas, kad vainīgais ierobežo cietušā kustības vai pārvietošanas brīvību, izolējot slēgtā telpā, sasienot, turot, pagrūžot vai kā citādi pielietojot fizisku spēku. Savukārt draudi pielietot vardarbību jeb psihiskā vardarbība tiek realizēta ar informatīvu iedarbību uz cilvēka psihi, draudot nodarīt kaitējumu personas fiziskajai neaizskaramībai un drošībai.
   
   12.2. Lai inkriminētu dienesta pilnvaru pārsniegšanu, kas saistīta ar vardarbību, ir jākonstatē vardarbības fakts, un nav obligāti nepieciešams, lai šīs darbības rezultātā tiktu nodarīts miesas bojājums, kas nav šā nozieguma objektīvās puses obligāta pazīme.
   
   12.3. Konstatējot, ka valsts amatpersona izdarījusi tīšas darbības, kas acīmredzami pārsniedz valsts amatpersonai ar likumu vai uzliktu uzdevumu piešķirto tiesību un pilnvaru robežas, ja tās saistītas ar vardarbību vai vardarbības piedraudējumu, būtisks kaitējums valsts varai vai pārvaldības kārtībai vai ar likumu aizsargātām personas interesēm nav noziedzīgā nodarījuma sastāva obligāta pazīme.
   
   12.4. Dienesta pilnvaru pārsniegšanas, kas saistīta ar vardarbību un miesas bojājumu nodarīšanu, kvalifikācija ir atkarīga no nodarīto miesas bojājumu smaguma pakāpes un vainīgā psihiskās attieksmes pret cietušā veselībai nodarīto kaitējumu:
   •  viegla miesas bojājuma tīša nodarīšana aptveras ar KL 317.panta otrajā daļā paredzētā nozieguma sastāvu;
   •  ja vidēja smaguma miesas bojājums nodarīts aiz neuzmanības, nodarītais tāpat aptveras ar KL 317. panta otrajā daļā paredzētā nozieguma sastāvu. Gadījumos, kad tīši vidēja smaguma miesas bojājumi nodarīti līdz 2014.gada 31.decembrim, noziedzīgais nodarījums kvalificējams tikai saskaņā ar KL 317. panta otro daļu. Gadījumos, kad tīši vidēja smaguma miesas bojājumi nodarīti pēc 2015.gada 1.janvāra, kad spēkā stājās KL 126.panta otrās daļas sankcijā ietvertā probācijas uzraudzība kā papildsods, veidojas šo abu noziedzīgo nodarījumu ideālā kopība;
   •  smaga miesas bojājuma nodarīšana neatkarīgi no vainas formas veidos smagas sekas.
   
   12.5. Norāde uz vardarbību vai tās piedraudējuma saistību ar valsts amatpersonas tīšām darbībām, kas acīmredzami izpaužas kā dienesta pilnvaru pārkāpšana, prezumē vardarbības vai tās piedraudējuma pielietošanu tieši no valsts amatpersonas puses, izraisot kaitējumu personas veselības aizsardzības interesēm. Konstatējot, ka valsts amatpersona pieļauj vardarbības vai tās piedraudējuma pielietošanu pret cietušo no citas personas puses, nodarot kaitējumu personas ar likumu aizsargātajām interesēm, lai arī valsts amatpersonas pienākums bija novērst šāda kaitējuma nodarīšanu, nodarījums kvalificējams kā valsts amatpersonas bezdarbība saskaņā ar KL 319.panta attiecīgo daļu.

3. Inkriminējot kā vienu no kvalificējošām pazīmēm spīdzināšanu, jāvadās no likuma „Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību” 24.¹ pantā dotā spīdzināšanas jēdziena.

4. Lai inkriminētu KL 317., 318. un 319.panta trešajā daļā ietverto sevišķi kvalificējošo pazīmi – smagas sekas, jāvadās no likuma „Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību” 24.pantā norādītajiem smagu seku kritērijiem. Turklāt jāņem vērā, ka smagu seku esamība jau pati par sevi vērtējama arī kā būtisks kaitējums konkrētām ar likumu aizsargātām interesēm, un konstatēt apdraudējumu vēl kādām citām interesēm nav nepieciešams.

5. Atzīstot valsts amatpersonu par vainīgu cilvēka nāves izraisīšanā, obligāti konstatējama cēloņsakarība starp valsts amatpersonas nodarījumu (darbību vai bezdarbību) un tā rezultātā izraisītajām sekām – cilvēka nāvi:
   
   15.1. Atzīstot valsts amatpersonu par vainīgu saskaņā ar KL 317.panta trešo daļu, kurā ietverta norāde uz darbībām, kas izraisījušas smagas sekas, jākonstatē, ka valsts amatpersona ar tīšām darbībām ir pieļāvusi dienesta pilnvaru pārsniegšanu un tieši šī aktīvā uzvedība, kas praksē izpaužas kā valsts amatpersonas pielietota fiziska vardarbība, ir izraisījusi cietušā nāves iestāšanos.
   
   15.2. Lai inkriminētu Krimināllikuma 319.pantā paredzēto noziegumu, kas izraisījis smagas sekas – cilvēka nāvi, jākonstatē, pirmkārt, ka valsts amatpersona tīši vai aiz nolaidības neizdarījusi darbības, kuras tai pēc likuma vai uzlikta uzdevuma bija jāizdara, un otrkārt, ka šīs darbības viņai bija jāizdara, lai novērstu kaitējumu analizējamajā situācijā personas dzīvības saglabāšanas interesei, treškārt, ar to (tā rezultātā) šai interesei radīts kaitējums – iestājusies cilvēka nāve. Tas nozīmē, ka minētās kaitīgās sekas var iestāties nevis tiešas valsts amatpersonas iedarbības rezultātā uz cietušo, bet gan valsts amatpersonai nenovēršot iespēju, ka kādas citas personas iedarbības rezultātā vai pat sakarā ar izveidojušos situāciju (ugunsnelaime, ēkas konstrukciju sabrukšana, katastrofa vai avārija u.tml.) cilvēka dzīvībai nodarīts kaitējums. Tāpēc jākonstatē cēloņsakarība starp valsts amatpersonas bezdarbību un kaitīgajām sekām, kuru novēršana bija valsts amatpersonas pienākums.

6. KL 317., 318. un 319.pantā paredzēto noziegumu, kas izraisījuši smagas sekas – cilvēka nāvi, kvalifikācija atkarīga no vainīgā psihiskās attieksmes pret šīm sekām. Norādītajās KL normās paredzētie noziedzīgo nodarījumu sastāvi aptver tikai nāves izraisīšanu aiz neuzmanības, bet ja cietušais nonāvēts tīši (ar tiešu vai netiešu nodomu), atkarībā no lietas faktiskajiem apstākļiem, nodarījumu kvalificē pēc kopības ar KL 116., 117. vai 118.pantā paredzēto slepkavību.

7. Gadījumā, kad smagas sekas veido smaga miesas bojājuma nodarīšana, nodarījuma kvalifikācija atkarīga no vainīgā psihiskās attieksmes pret nodarījuma sekām. Ja smagi miesas bojājumi nodarīti tīši, veidojas ideālā kopība ar KL 125. panta attiecīgajā daļā paredzēto noziegumu, jo šī pēc satura šaurāka krimināltiesību norma satur bargāku sankciju nekā pēc satura plašākā norma.

8. Konstatējot valsts amatpersonas tīšas darbības vai bezdarbību, kas izraisījušas smagas sekas – materiālu zaudējumu lielā apmērā, nodarījums kvalificējams tikai saskaņā ar KL 317., 318. vai 319.panta trešo daļu, jo smagas sekas aptver būtisku kaitējumu.

9. Smagas sekas kā citāds smags kaitējums ar likumu aizsargātām interesēm var izpausties kā jebkuru citu ar likumu aizsargātu interešu, kuras nav saistītas ar personas integritātes neaizskaramību, fizisko un juridisko personu mantiskajām interesēm, apdraudējums, kas konstatējamas katrā konkrētā gadījumā, pamatojot, kāpēc tāds kaitējums atzīstams par smagu.

Noziedzīgu nodarījumu norobežošana un kopība

1. Atbilstoši KL 26.panta trešajā daļā noteiktajam noziedzīgu nodarījumu reālo kopību veido personas izdarīti divi vai vairāki savstarpēji nesaistīti nodarījumi, kas atbilst vairāku noziedzīgu nodarījumu sastāvu pazīmēm, līdz ar to personas izdarīts viens noziedzīgs nodarījums nevar veidot šo daudzējādības veidu.

2. Konstatējot, ka personas izdarīts viens noziedzīgs nodarījums atbilst vairākiem noziedzīga nodarījuma sastāviem, veidojas normu konkurence, kas ir norobežojama no noziedzīgu nodarījumu daudzējādības, un nodarījums jākvalificē pēc viena panta, ievērojot tajā ietverto pazīmju atšķirības.

3. Ja valsts amatpersona, ļaunprātīgi izmantojot dienesta stāvokli un rīkojoties pretēji dienesta interesēm, pārkāpusi likumā noteiktās datu aizsardzības un konfidencialitātes prasības un izpaudusi neizpaužamas ziņas, kas nav valsts noslēpums, ar to radot būtisku kaitējumu likumā norādītajām interesēm, nodarījums kvalificējams saskaņā ar KL 318.pantu. Kopība ar KL 329.pantā paredzēto noziedzīgo nodarījumu nav jāveido, jo aptver pēc satura plašāka norma.
   
   Tas pats attiecināms uz situācijām, kad valsts amatpersona, pieļaujot bezdarbību, neizpilda kādā konkrētā likumā vai citā normatīvajā aktā ietverto priekšrakstu, kas atsevišķos gadījumos veido arī patstāvīgu noziedzīga nodarījuma sastāvu, kā tas, piemēram, ir KL 240.pantā, kur noteikta atbildība par ugunsdrošības noteikumu neievērošanu, ja ar to radīts būtisks kaitējums. Apsūdzot valsts amatpersonu ugunsdrošības noteikumu neievērošanā, kas izraisījis smagas sekas, un kvalificējot to saskaņā ar KL 319.panta trešo daļu, ideālā kopība ar KL 240.pantā paredzēto noziedzīgo nodarījumu nav jāveido, jo tas aptveras ar pēc satura plašāku normu.

4. Izlemjot jautājumu par KL 318., 325. un 326.pantā paredzēto noziedzīgo nodarījumu norobežošanu, jāvadās no šādām atziņām:
   •  gadījumā, kad ar KL 325.pantā paredzētajām darbībām   – valsts amatpersonai likumā noteikto ierobežojumu un aizliegumu tīšu pārkāpšanu – radīts būtisks kaitējums un konstatēta dienesta stāvokļa ļaunprātīga izmantošana, nodarījums kvalificējams saskaņā ar KL 318.panta attiecīgo daļu;
   •  ja būtisks kaitējums nav konstatēts, taču valsts amatpersona, pārkāpjot likumā noteiktos aizliegumus, mantkārīgā nolūkā vai citas personiskas ieinteresētības dēļ veicinājusi mantisku darījumu vai piedalījusies tajā, nodarījums atbilst KL 326.pantā paredzētā noziedzīgā nodarījuma sastāvam;
   •  ja neatļauta piedalīšanās mantiskos darījumos vienlaikus satur arī KL 325.pantā paredzētā noziedzīgā nodarījuma sastāva pazīmes, nodarījums kvalificējams tikai saskaņā ar šo pantu, kas pēc satura ir plašāka norma.

5. Lemjot par noziedzīga nodarījuma kvalifikāciju gadījumos, kad valsts amatpersona par piedāvāto vai saņemto materiālo vērtību, mantiska vai citāda veida labumu (kukuli) izdara kādas nelikumīgas darbības vai pieļauj bezdarbību kukuļa piedāvātāja, kukuļdevēja vai citas personas interesēs, izmantojot savu dienesta stāvokli, jāņem vērā, ka:
   •  KL 320.pantā noteikta atbildība tikai par to, ka valsts amatpersona pieņem kukuli vai tā piedāvājumu par kādu likumīgu vai nelikumīgu darbību vai bezdarbību kukuļa piedāvātāja, kukuļdevēja vai citas personas interesēs, kas jau izdarīta (pieļauta) vai tiks izdarīta (pieļauta) nākotnē, izmantojot savu dienesta stāvokli. Ar kukuļa piedāvājuma vai paša labuma pieņemšanu šis noziegums skaitās par izdarītu, jo tā sastāvs ir formāls un neietver sevī kādu kaitīgu seku iestāšanos; 
   •  ja valsts amatpersona par saņemto kukuli vai tā piedāvājumu, izmantojot savu dienesta stāvokli, tīši izdara darbības, kas vērtējamas kā dienesta pilnvaru pārsniegšana vai dienesta stāvokļa ļaunprātīga izmantošana, vai arī pieļauj bezdarbību, tīši neizdarot darbības, kuras tai pēc likuma vai uzlikta uzdevuma bija jāizdara, lai novērstu kaitējumu likumā norādītajām interesēm, un tā rezultātā tiek radīts būtisks kaitējums valsts varai vai pārvaldības kārtībai vai ar likumu aizsargātām personas interesēm, tiek izdarīts jauns patstāvīgs noziegums, kas atkarībā no lietas faktiskajiem apstākļiem kvalificējams saskaņā ar KL 317., 318. vai 319.pantu un veido kopību ar KL 320.panta attiecīgo daļu. 

6. Norobežojot KL 317., 318. un 319.pantā paredzēto noziegumu izdarīšanu mantkārīgā nolūkā no kukuļņemšanas, jāņem vērā, ka kukuļņemšanas gadījumā valsts amatpersona materiālu vērtību, mantisku vai citāda rakstura labumu iegūst, nevis izdarot kādu noziedzīgu nodarījumu, piemēram, pieļaujot dienesta ļaunprātību, bet gan saņem kādu labumu par kādu nelikumīgu rīcību citas personas interesēs.

7. Lai norobežotu dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, kas izdarīta mantkārīgā nolūkā, no svešas mantas nolaupīšanas, nepieciešams ņemt vērā, ka:
   
   26.1. Mantas notaupīšana ir tīša, prettiesiska un bezatlīdzības svešas mantas paņemšana no juridiskas vai fiziskas personas īpašuma vai valdījuma, lai nelikumīgi to paturētu vai izmantotu savā vai citas personas labā, vai kā citādi rīkotos ar to kā ar savu, tā rezultātā mantas īpašniekam vai valdītājam nodarot reālu materiālu zaudējumu.
   
   26.2. Atšķirībā no mantas nolaupīšanas dienesta stāvokļa ļaunprātīga izmantošana, lai arī izdarīta mantkārīgu tieksmju dēļ un radījusi materiālu zaudējumu, nav saistība ar mantas bezatlīdzības izņemšanu no sveša īpašuma vai valdījuma un sagrābšanu savā īpašumā vai valdījumā vai tās nodošanu citas personas īpašumā vai valdīšanā, piemēram, nolaidības dēļ radīta iztrūkuma slēpšana, sagrozot statistiku, lai izvairītos no materiālās atbildības, mantas izmantošana uz laiku bez nodoma pārvērst to par savu vai citas personas īpašumu.
   
   26.3. Ja dienesta stāvoklis izmantots, tikai lai izdarītu svešas mantas nolaupīšanu, tā realizēšanai nepieņemot kādu lēmumu, neveicot kādas ar valsts amatpersonas statusu saistītas darbības pretēji dienesta interesēm, valsts amatpersonas darbības aptversies ar mantas nolaupīšanas sastāvu. Savukārt dienesta stāvokļa ļaunprātīga izmantošana saskaņā ar KL 48.panta pirmās daļas 3.punktu var tikt atzīta par atbildību pastiprinošu apstākli.

8. Iepriekšējā tēzē norādītais attiecināms arī uz tiem gadījumiem, kad, veidojot KL 318.pantā paredzētā noziedzīgā nodarījuma kopību ar citiem noziedzīgiem nodarījumiem, ko izdarījusi valsts amatpersona, ne tikai jākonstatē, ka noziedzīgo nodarījumu izdarījušajai personai piemita valsts amatpersonas statuss un ka vainīgais izmantojis šī statusa radītās iespējas, lai izdarītu to vai citu noziedzīgu nodarījumu, bet arī to, ka valsts amatpersona izdarījusi arī tādas tīšas darbības, kas būtu vērtējamas kā kriminālsodāma ļaunprātīga dienesta stāvokļa izmantošana, kas radījusi būtisku kaitējumu likuma „Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību” 23.panta izpratnē.
   
   Kopsavilkuma nobeigumā tiek piedāvāts rosināt izdarīt izmaiņas KL 319.panta otrās daļas dispozīcijā, atbildību par valsts amatpersonas bezdarbību, kas izdarīta mantkārīgā nolūkā, nosakot tāpat kā KL 317. un 318.panta otrajā daļā, proti, „par šā panta pirmajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu, ja valsts amatpersonai bijis mantkārīgs nolūks”.

Pētījums pieejams Augstākās tiesas mājaslapā sadaļā
Judikatūra/ Tiesu prakses apkopojumi/ Krimināltiesības