Satversmei atbilst norma par maksātnespējas procesa administratora tiesībām pārsūdzēt tiesas lēmumu, ar kuru viņš atcelts no maksātnespējas procesa

2015.gada 12.martā Satversmes tiesa pieņēma spriedumu lietā Nr.2014-23-01 „Par Civilprocesa likuma 363.⁸ panta astotās daļas (redakcijā, kas bija spēkā līdz 2010.gada 31.oktobrim), ciktāl tā attiecas uz maksātnespējas administratora tiesībām pārsūdzēt tiesas lēmumu, ar kuru administrators tiek atcelts no maksātnespējas procesa, atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 92.pantam”, atzīstot, ka tiesas lēmums par administratora atcelšanu no pienākumu pildīšanas maksātnespējas procesā nav tāds nolēmums, kura pārsūdzības nodrošināšana būtu likumdevēja pienākums.

Apstrīdētā norma bija spēkā līdz 2010.gada 31.oktobrim un noteica, ka tiesas lēmums par pieteikuma un sūdzības izskatīšanu, tajā skaitā par administratora atcelšanu no pienākumu pildīšanas maksātnespējas procesā uz pieteikuma pamata, nav pārsūdzams. Attiecībā uz sūdzības iesniedzēju tiesa divos maksātnespējas procesos pieņēmusi lēmumu par viņa atcelšanu no maksātnespējas procesa administratora pienākumu pildīšanas un lēmums nebija pārsūdzams.

Par tiesību uz taisnīgu tiesu saturu Satversmes tiesa norādīja uz tās nolēmumos jau iepriekš pausto atziņu: likumdevējam ir plaša rīcības brīvība pieņemt procesuālos likumus. Likumdevējam, ievērojot savas rīcības brīvības robežas, kas izriet no Latvijas tiesību sistēmas un valstij saistošiem starptautiskajiem cilvēktiesību standartiem, var noteikt to lietu kategorijas, kurās tiesas nolēmumi nav pārsūdzami.

Par tiesas procesu Satversmes tiesa atzina, ka administratoram tika nodrošināts taisnīgs tiesas process tās instances tiesā, kas pieņēma lēmumu par viņa atcelšanu no maksātnespējas procesa un kurā viņam bija iespēja sniegt mutvārdu paskaidrojumus tiesai. Satversmes tiesa atzina, ka maksātnespējas procesa lietas ir sevišķa lietu kategorija. Ja tiesa atzina, ka ir iestājies kāds no Maksātnespējas likumā noteiktajiem atcelšanas pamatiem, tad administrators tika atcelts no konkrētā maksātnespējas procesa un viņam nav subjektīvo tiesību turpināt administratora pienākumu pildīšanu šajā procesā. Ņemot vērā šos aspektus, Satversmes tiesa noteica, ka tiesas lēmums par administratora atcelšanu nav tāds nolēmums, kura pārsūdzības nodrošināšana būtu likumdevēja pienākums. Tādējādi tiesa atzina apstrīdēto normu par atbilstošu Satversmes 92.pantam.

Vienlaikus Satversmes tiesa norādīja, ka likumdevējs savas rīcības brīvības ietvaros var pieņemt arī tādu normatīvo regulējumu, kas administratoram ļautu pārsūdzēt tiesas lēmumu, ar kuru viņš atcelts no administratora pienākumu pildīšanas maksātnespējas procesā. Šobrīd spēkā esošais Civilprocesa likuma regulējums noteic, ka tiesas lēmums par administratora atcelšanu atsevišķos gadījumos ir pārsūdzams.