Aktualitātes tieslietu sistēmā

TIESU SISTĒMAS REFORMAS NOVĒRTĒJUMS

2015.gada 27.oktobrī publicētajā Pasaules Bankas pētījumā „Doing Business” 189 valstu konkurencē Latvija ierindota 22.vietā.

Latvija novērtēta kā viena no TOP 30 valstīm, kas veikušas nozīmīgas reformas uzņēmējdarbības uzlabošanā un alternatīvās strīdu risināšanas metodes ieviešanā.

Pasaules Banka ir pozitīvi novērtējusi:

• Šķīrējtiesu likuma pieņemšanu, kas ar 2015. gadu stājies spēkā un nodrošina civiltiesisku strīdu efektīvu un taisnīgu izšķiršanu šķīrējtiesā, kas atzīts kā labās prakses piemērs alternatīvā strīdu risināšanas mehānisma ieviešanā;

• Mediācijas likuma pieņemšanu 2014. gadā, kas paredz konfliktu risināšanu ārpus tiesas procesā un ieņem arvien svarīgāku lomu dažāda veida domstarpību gadījumos. 

ALTERNATĪVĀS STRĪDU RISINĀŠANAS METODES

Šķīrējtiesu likums. Rezultāti – 83 patstāvīgās šķīrējtiesas no 213 (dati uz oktobra vidu).

Mediācijas likums. Rezultāti 2015.gadā:

• vairāk nekā 250 sertificētu mediatoru konsultācijas gan strīdu pusēm, gan citiem interesentiem par mediācijas iespējām un mediācijas izmantošanas kārtību;

• uzsākti vairāk nekā 60 mediācijas procesi, gandrīz puse no tiem pabeigti ar pilnīgu vai vismaz daļēju vienošanos;

• lielākā daļa – ap 40 mediācijas gadījumu – ir ģimenes lietās, bet pamazām pieaug mediācijas pieprasījums arī citos strīdos, piemēram, strīdos par nekustamo īpašumu vai zemi, īres un apsaimniekošanas jautājumos, mantojuma strīdos, komercstrīdos un darba strīdos;

• darbs turpinās – Saeimā likumu grozījumi, kas ļautu vadīt mediāciju zvērinātiem tiesu izpildītājiem un zvērinātiem notāriem, ja ir iegūts mediatora sertifikāts.

LIETU IZSKATĪŠANAS KVALITĀTES CELŠANA

Turpināts ieviest tiesas specializāciju (paredzēta lietu piekritība vienai konkrētai tiesai):

• lietās par rūpnieciskā īpašuma tiesībām (patenti, dizainparaugi, pusvadītāju izstrādājumi, preču zīmes, u.c.) (no 2015.gada 1.janvāra – Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa);

• lietās par bērna prettiesisku pārvietošanu pāri robežai vai aizturēšanu ārvalstī (no 2015.gada 1.marta – Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesa).

Papildus esošajai tiesu sistēmai piederīgo personu apmācību sistēmai plānots īstenot arī apjomīgas apmācības, piesaistot Eiropas Sociālā fonda finansējumu:

• apstiprināts Tiesu varas un tiesībaizsardzības iestāžu darbinieku cilvēkresursu kapacitātes stiprināšanas un kompetenču attīstīšanas plāns 2015.–2020.gadam;

• finansējums 11,8 miljoni euro, īstenošanas laiks – no 2016.gada līdz 2022.gadam. 

BŪTISKĀKĀS IZMAIŅAS CIVILPROCESA LIKUMA REGULĒJUMĀ

Spēkā no 2015.gada 26.maija.

Patiesības paušanas pienākums. Likumā noteikts, ka puses, trešās personas un pārstāvji pārstāvamo vārdā sniedz tiesai patiesas ziņas par faktiem un lietas apstākļiem.

Procesuālo sankciju ieviešana civilprocesā. Par lietas dalībnieku negodprātīgu tiesību izmantošanu, necieņu pret tiesu paredzētās sankcijas:

• ja lietas dalībnieks negodprātīgi izmanto savas tiesības vai negodprātīgi pilda savus pienākumus, tiesnesis izsaka lietas dalībniekam brīdinājumu vai uzliek naudas sodu;

• par necieņu pret tiesu tiesa var uzlikt lietas dalībniekam naudas sodu.

Mazināta iespēja lietas dalībniekiem novilcināt tiesvedības procesu. Ar mērķi veicināt efektīvāku un ātrāku civilprocesu, ieviesta iespēja tiesai atteikt pieņemt:

• neparakstītus un bez pilnvarojuma iesniegtus dokumentus;

• sūdzību, kad nav veikta valsts nodevas samaksa par blakus sūdzības iesniegšanu vai drošības naudas iemaksa par kasācijas sūdzības sniegšanu. Valsts nodevas summas šajos gadījumos ir skaidras un nav sarežģīti aprēķināmas.

BŪTISKĀKĀS IZMAIŅAS MAKSĀTNESPĒJAS JOMĀ

2015.gada 1.martā spēkā stājās apjomīgi grozījumi Maksātnespējas likumā:

• ieviesta administratoru uzraudzības reforma (amatpersonas statuss, vienotā rinda);

• stiprināta kreditora un parādnieka tiesību aizsardzība (risināta fiktīvo kreditoru problēma). No 2016.gada 1.janvāra maksātnespējas procesā tiks ieviestas E-izsoles (piespiedu izpildes procesā E-izsoles ieviestas no 2015.gada 1.jūlija).

KOMUNIKĀCIJA AR SABIEDRĪBU

Pilnveidota tiesu (tiesnešu) komunikācija ar sabiedrību. Paši tiesneši skaidro pieņemtos nolēmumus un lietas apstākļus tik tālu, cik to pieļauj likums. Uzlabota Tieslietu ministrijas padotības iestāžu komunikācija ar sabiedrību. Iestādes nodrošina ikkatra sabiedrības locekļa Satversmē garantētās tiesības zināt savas tiesības personai pieejamā un saprotamā veidā (klātienē iestādē, elektroniski, sociālajos tīklos).

TIESU DARBĪBAS TERITORIJU REFORMA

Rīcības virziens, regulējums, mērķi

Tiesu darbības teritoriju reformu atbalstījusi gan Tieslietu padome, gan Ministru kabinets. Reforma paredz pakāpenisku apgabaltiesu darbības teritorijā esošo rajonu (pilsētu) tiesu teritoriju apvienošanu, sākotnēji reformu ieviešot Rīgas tiesu apgabalā.

2015.gada 18.jūnija likums „Grozījumi likumā „Par tiesu varu”” noteic vispārējo reorganizācijas tiesisko pamatu un kārtību, akcentējot Tieslietu padomes lomu.

Mērķi:

• nodrošināt tiesnešu specializāciju;

• nodrošināt lietu sadales nejaušību;

• novērst nevienmērīgu tiesu noslodzi;

• samazināt tiesvedības termiņus;

• paaugstināt tiesas spriešanas kvalitāti;

• veicināt tiesu prakses vienveidīgu un paredzamību;

• optimizēt citus tiesu resursus.

Paveiktais – plānotais: reorganizētās tiesas:

• Siguldas un Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas (ar 01.03.2015.);

• Jūrmalas pilsētas tiesa (ar 01.08.2015.);

• Krāslavas rajona, Preiļu rajona, Balvu rajona un Ludzas rajona tiesas (ar 01.02.2016.).

Novērtējums

• Efektīvs tiesas priekšsēdētāja rīcībā esošs instruments, efektīva sadarbība ar iesaistītajām pusēm.

• Tiesnešu un tiesu darbinieku atbalsts un vēlme piedalīties reformas nodrošināšanas procesā.

• Pastāv iespēja no resursu ietaupījumiem attīstīt moderno tehnoloģiju (videokonferenču) izmantošanu, kā arī nodrošināt tiesas ar transportu.

• Palielinās tiesas un zemesgrāmatu nodaļas pieejamība. Pieteikumus un nostiprinājuma lūgumus var iesniegt jebkurā tiesas un zemesgrāmatu nodaļas atrašanās vietā.

LIKUMPROJEKTS „GROZĪJUMI „LIKUMĀ PAR TIESU VARU””

Atbalstīts Ministru kabineta 2015.gada 20.oktobra sēdē.

Pamatojums – GRECO (Pretkorupcijas starpvalstu grupa) rekomendāciju ieviešana saistībā ar Latvijas IV kārtas novērtēšanas ziņojumu par korupcijas novērtēšanu tiesās, lai stiprinātu tiesu pašpārvaldes institūciju izšķirošo ietekmi tiesnešu iecelšanā, atkārtotā iecelšanā un karjeras virzībā.

Grozījumi paredz:

• Paplašināt Tieslietu padomes kompetenci: rajona (pilsētas) tiesas priekšsēdētāja un apgabaltiesas priekšsēdētāja iecelšanā un atbrīvošanā no amata; tiesneša pārcelšanā uz vakanto tiesneša amatu arī augstāka vai zemāka līmeņa tiesā; rajona (pilsētas) tiesas, apgabaltiesas un Augstākās tiesas tiesneša amata kandidāta atlases, stažēšanās un kvalifikācijas eksāmena kārtošanas kārtības noteikšanā.

• Personai, uz kuru attiecas individuāla tiesību akta satura Tieslietu padomes lēmums, noteiktas tiesības to pārsūdzēt Disciplinārtiesā.

• Precizētas un strukturētas tiesneša amata kandidātam izvirzāmās prasības.

• Pēc Augstākās tiesas plēnuma lēmuma ierosināts atjaunot Latvijas Republikas augstākajai tiesu instancei tās vēsturisko nosaukumu „Senāts”. Paredzēts, ka Augstākās tiesas sastāvā būs Administratīvo lietu Senāts, Civillietu Senāts un Krimināllietu Senāts.

• Pārskatītas anonimizācijas prasības, paredzot noteiktu spriedumu publicēšanu neanonimizētā vai daļēji anonimizētā veidā.

• Pēc Tieslietu padomes un Latvijas Tiesnešu biedrības priekšlikuma plānots atcelt ierobežojumu rajona (pilsētas) tiesas priekšsēdētājam un apgabaltiesas priekšsēdētājam tikt ieceltam amatā ne vairāk kā divus termiņu pēc kārtas. 

TIESNEŠU IMUNITĀTE ADMINISTRATĪVO PĀRKĀPUMU LIETĀS

GRECO rekomendācijas

IV novērtēšanas kārtas ziņojumā GRECO rekomendē Latvijai atcelt tiesnešu administratīvās imunitātes sistēmu. GRECO:

• izsaka nožēlu par bezdarbību šajā jomā, jo imunitātes jautājuma regulējums Latvijā pieņemts 1922.gadā un kopš tā laika nav grozīts;

• norāda, ka administratīvās imunitātes privilēģija ir pārāk plaša un bezjēdzīga šodienas Latvijas demokrātiskajai sabiedrībai.

GRECO plenārsēdē 2015.gada 23.–27.martā, pieņemot atbilstības ziņojumu par IV novērtēšanas kārtas rekomendāciju izpildi Latvijā, secina, ka rekomendācija – atcelt administratīvās imunitātes sistēmu – nav izpildīta. 

Tiesnešu viedoklis

Tiesnešu aptaujā 2015.gada jūnijā piedalījās 69 tiesneši, no kuriem:

• aptuveni 1/3 (36,2%) uzskata, ka imunitāte saglabājama;

• aptuveni 2/3 (63,8%) uzskata, ka imunitāte pilnīgi vai daļēji atceļama, no tiem:

29,0% uzskata, ka imunitāte pilnīgi atceļama; 26,1% uzskata, ka imunitāte atceļama ar nosacījumu, ja kā soda veids par izdarīto administratīvo pārkāpumu netiek piemērots administratīvais arests; 8,7% uzskata, ka imunitāte atceļama attiecībā uz atsevišķiem pārkāpumu veidiem. Viens no tiesnešiem papildus paudis viedokli, ka jāvērtē pēc sankciju smaguma, jo tikai smagas sankcijas draudi var ietekmēt tiesnesi, spriežot tiesu.

Tieslietu padomes 2015.gada 31.augusta sēdē notika diskusijas šajā jautājumā, bet tika uzskatīts, ka vēl nepieciešamas diskusijas darba grupas līmenī. 

JAUNS REGULĒJUMS UZTURLĪDZEKĻU SAŅEMŠANAI

Procesa efektivizācija: lai saņemtu uzturlīdzekļus minimālajā apmērā lietās, kurās nepastāv strīds, nav nepieciešams vērsties tiesā, bet lēmumu par pienākumu maksāt uzturlīdzekļus pieņem administratīvā procesa kārtībā.

Sasniedzamie mērķi:

• paātrināt uzturlīdzekļu saņemšanas procesu (vismaz par sešiem mēnešiem);

• samazināt tiesu noslodzi (t.sk. saistībā ar tiesas nolēmuma nodošanu izpildei ārvalstī);

• samazināt administratīvo slogu iesniedzējam (nav jāvēršas tiesā, pie zvērināta tiesu izpildītāja un Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijā);

• samazināt piedziņas izmaksas un veicināt labprātīgu uzturlīdzekļu maksāšanu ārpustiesas ceļā (slēdzot administratīvo līgumu).

Tiek saglabātas tiesības vērsties tiesā, ja pastāv strīds par aprūpi, uzturlīdzekļu apmēru vai persona vēlas saņemt uzturlīdzekļus lielākā apmērā par Ministru kabineta noteikto.

LATVIJAS TIESU SISTĒMAS NOVĒRTĒJUMS EIROPĀ

Eiropas Tieslietu tablo 2015: EK veikts dalībvalstu tiesu sistēmu salīdzinošais novērtējums 28 ES dalībvalstu vidū (Justice Scoreboard 2015.gada ziņojums)

• Latvijas tiesu sistēmai viens no zemākajiem finansējuma līmeņiem (22 euro uz 1 iedzīvotāju) – 23.vieta

• snieguma rādītāji – no reitinga vidusdaļas līdz pat 1.vietai ar maksimālo punktu skaitu

• administratīvo lietu pabeigšanas rādītājos (clearance rate) – 1.vieta; ar lietu pabeigšanas koeficientu 160%

• civillietu un komerclietu pabeigšanas rādītājos (clearance rate) – 18.vieta

• 6.mazākais uzkrājumā esošo civillietu skaits pirmās instances tiesās (lietu skaits uz 100 iedzīvotājiem)

• 4. mazākais uzkrājumā esošo administratīvo lietu skaits pirmajā instancē (lietu skaits uz 100 iedzīvotājiem)

• maza apmēra prasību tiešsaistes procedūru salīdzinošajā novērtējumā – 5.vieta

• civillietu un komerclietu spriedumu publicēšanas tiešsaistē prakses ziņā – 9. vieta

• administratīvo lietu spriedumu publicēšanā – 5.vieta

• novērtējums ar maksimālo punktu skaitu:

– tiešsaistes informācijas par tiesu sistēmu pieejamība sabiedrībai;
– piekļuves nodrošināšana publicētiem spriedumiem tiešsaistē (civillietās, komerclietās un administratīvajās lietās visās instancēs);
– tiesnešu apmācība par saziņu ar iesaistītajām pusēm un presi.

Pētījums pieejams:
http://ec.europa.eu/latvia/news/2015/20150309_lv.htm