Augstākās tiesas delegācija – Krimināllietu departamenta tiesnesis Voldemārs ČIŽEVSKIS, Civillietu departamenta tiesnese Ļubova KUŠNIRE, Administratīvo lietu departamenta tiesnese Rudīte VĪDUŠA, Civillietu tiesu palātas konsultants Gunārs AIGARS, Informācijas tehnoloģiju nodaļas speciālists Jēkabs LĀCIS – 2015.gada novembrī pieredzes apmaiņas vizītē apmeklēja Eiropas Cilvēktiesību tiesu (ECT).
Vizītes vienojošais vadmotīvs bija iepazīšanās ar ECT risinājumiem lietu izskatīšanas paātrināšanai. Līdzīgi kā Latvijas tiesas un citas nacionālās tiesas, arī ECT saskaras ar grūtībām budžeta un cilvēkresursu iespēju robežās nodrošināt pieņemamus lietu izskatīšanas termiņus. Bija vērojams, ka zem šī vienojošā mērķa ECT dažādās struktūrvienības dažādos līmeņos savstarpēji saskaņotā sistēmā visai apņēmīgi rūpējas par efektīvu tiesas resursu izmantošanu, jautājumus risinot prioritārā secībā. Tas aptver gan piemērotus informācijas tehnoloģiju risinājumus, gan efektīvu un ar mērķiem saskaņotu kancelejas darbu, gan dažādu līmeņu juridisku jautājumu risināšanu tam piemērota līmeņa struktūrās, lai līdz tiesnešu galdam nonāktu izskatīšanai sagatavotas lietas ar būtiskiem tiesību jautājumiem.
Augstākās tiesas pārstāvji tikās ar tiesnesi no Latvijas – Mārtiņu Mitu, kurš ne tikai iepazīstināja ar būtiskākajām ECT nesen izskatītajām lietām, bet arī ļāva nedaudz ielūkoties ECT tiesneša dienas kārtībā. Arī pārējās tikšanās ar Latvijas juristiem Eiropas Cilvēktiesību tiesā, kā arī Latvijas pārstāvniecības Eiropas Padomē darbiniekiem bija lielākoties veltītas ECT aktuālajai judikatūrai, īpaši Latvijas lietās, kā arī pārrunām par Augstākās tiesas sagatavotajiem tiesību jautājumiem. Bija iespēja salīdzināt ECT piemērotos principus atlīdzinājuma noteikšanai pieteikuma apmierināšanas gadījumā, iezīmēt iespējamos tiesību jautājumus diskusijā par Izglītības likuma grozījumiem, apzināt problemātiskos cilvēktiesību aspektus brīvības ierobežošanas (Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 5.pants) gadījumos – gan saistībā ar kriminālprocesuālo drošības līdzekļu piemērošanu, gan saistībā ar nelikumīgu robežas šķērsotāju aizturēšanu un viņu sūdzību izskatīšanas ilgumu. Mārtiņš Mits citstarp vērsa uzmanību uz Latvijai iespējami aktuāliem jautājumiem, kas skarti lietās pret citām valstīm – par bijušo drošības iestāžu darbinieku tiesību ierobežošanu, lustrācijas risinājumiem.
ECT juriskonsulta palīdze Anna Ostina iepazīstināja ar uzsākto pilotprojektu ECT un nacionālo augstāko tiesu iestāžu sadarbībai, proti, ECT ir iecerējusi abpusēji izdevīgu sadarbību, kurā nacionālās tiesas iegūtu pieeju analītiskiem apskatiem par jaunāko ECT judikatūru, bet ECT saņemtu pietiekami autoritatīvu informāciju par nacionālo tiesisko regulējumu.
Augstākās tiesas Informācijas tehnoloģiju nodaļas speciālistam Jēkabam Lācim bija iespēja atsevišķā vizītes sadaļā tikties ar ECT Informācijas tehnoloģiju nodaļas vadītāju. Šīs tikšanās laikā bija iespēja iepazīties ar ECT iekšējās informācijas aprites sistēmu arhitektūru un to savstarpējo integrāciju, informācijas pieņemšanas un publicēšanas sistēmām globālajā tīmeklī, Informācijas tehnoloģiju nodaļas 25 darbinieku pienākumu sadali pa divīzijām un to darba uzdevumiem, izstrādes stadijā esošajiem projektiem, kuri tiks ieviesti tuvākajā laikā, kā arī dažādu informācijas tehnoloģiju problēmjautājumu risināšanu un darba procesu automatizēšanu.
Vizītes laikā bija iespēja noklausīties arī Lielās palātas tiesas sēdi lietā Magyar Helsinki Bizottság pret Ungāriju (iesniegums Nr.18030/11), kurā ECT būs jāinterpretē Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 10.pants (izteiksmes brīvība) attiecībā uz to, vai no šā panta izriet valsts pienākums sniegt pieprasīto informāciju.
Iepazīšanos ar ECT darbu un dažādu problēmu risinājumiem klātienē un tiešās sarunās Augstākā tiesa uzskata par nozīmīgu pieredzes iespēju, tādēļ katru gadu plašākas delegācijas sastāvā apmeklē Eiropas Cilvēktiesību tiesu.
QR
