Eiropas Tiesnešu konsultatīvās padomes viedoklis Nr.18 (2015) „Par tiesu varas attiecībām ar citiem valsts varas funkcionālajiem atzariem modernā demokrātiskā valstī”

1. Demokrātiskā valstī tiesu vara ir viens no trim valsts varas atzariem. Tie papildina cits citu, neviens no tiem nav augstāks vai dominējošs pār pārējiem.

2. Demokrātiskā valstī trīs valsts varas atzari darbojas kā kontroles un līdzsvara sistēma, kurā katrs varas atzars ir atbildīgs sabiedrības priekšā.

3. Varas dalīšanas princips pats par sevi ir tiesu varas neatkarības garantija. Tiesu varai ir jābūt neatkarīgai, lai tā pildītu savu konstitucionālo lomu attiecībās ar pārējiem valsts varas atzariem, sabiedrību kopumā un konkrētas lietas dalībniekiem.

4. Tiesu varas un tiesnešu leģitimitāte ir noteikta ikvienas Eiropas Padomes dalībvalsts – tiesiskas un demokrātiskas valsts – konstitūcijā. Konstitūcijā nostiprinot tiesu varu, tiesu varai kopumā un ikvienam tiesnesim, kas kā daļa no tiesu varas pilda savus amata pienākumus, tiek piešķirta konstitucionālā leģitimitāte. Politiskās varas izmaiņu rezultātā likumdevēja vai izpildvaras veiktie pasākumi nedrīkst ietekmēt tiesnešu konstitucionālo leģitimitāti, ievērojot tiesnešu neatceļamības principu.

5. Tiesu varas konstitucionālo leģitimitāti apliecina sabiedrības uzticēšanās tiesu varai un cieņa pret to. Tiesu varai šīs vērtības nepārtraukti ir jāiegūst un jānotur, izcili pildot savus pienākumus – Eiropas Tiesnešu konsultatīvā padome sauc to par „funkcionālo leģitimitāti”. 

6. Tiesu vara (tāpat kā divi citi valsts varas atzari) sniedz sabiedrisku pakalpojumu. Tādēļ tiesu varai, tāpat kā pārējām varām, ir jārāda gan sabiedrībai kopumā, gan pārējām varām, kā tiek izmantotas tai piešķirtās pilnvaras, kompetences un neatkarība. To var nosaukt par „atskaiti”. Pastāv vairāki „atskaites” veidi.

7. Pirmkārt, tā ir pārsūdzības sistēma. Pārsūdzība ir vienīgais veids, kā tiesas nolēmums pēc tā pieņemšanas var tikt atcelts vai grozīts, un vienīgais veids, kā tiesneši, kuri savus pienākumus veic pēc labākās sirdsapziņas, var „atskaitīties” par saviem nolēmumiem. Eiropas Tiesnešu konsultatīvā padome to sauc par „tiesu sistēmas atskaiti”.

8. Otrkārt, tiesneši var „atskaitīties”, savā darbā ievērojot atklātības principu. Proti, organizējot atklātas tiesas sēdes un taisot motivētus spriedumus, tiesneši var panākt mijiedarbību ar sabiedrību un pārējiem valsts varas atzariem. Eiropas Tiesnešu konsultatīvā padome definējusi šo atskaites formu kā „izskaidrojošo atskaiti”.

9. Treškārt, ja tiesnesis ir izdarījis nopietnu pārkāpumu, viņš ir saucams pie disciplināratbildības vai attiecīgajos gadījumos   – pie kriminālatbildības. Eiropas Tiesnešu konsultatīvā padome definējusi šo atskaites formu kā „sodīšanas atskaiti”. Tomēr ikvienā gadījumā ir jāievēro tiesnešu neatkarības princips.

10. Runājot par attiecībām starp trīs valsts varas funkcionālajiem atzariem: tiesnešiem, tāpat kā visiem pilsoņiem, ir tiesības piedalīties sabiedriskajās diskusijās, ja tas neietekmē viņu neatkarību un objektivitāti. 

11. Pārējo valsts varas atzaru pienākums ir atzīt tiesu varas leģitīmās funkcijas un nodrošināt pietiekamus resursus šo funkciju veikšanai. Viena valsts varas funkcionālā atzara izteiktajiem apsvērumiem un kritikai, kas veltīta pārējiem, ir jābūt savstarpēji cieņpilnai.

12. Tiesu varai ir jāapzinās, ka pastāv likumā noteikti ierobežojumi attiecībā uz likumdevēja un izpildvaras pieņemto politisko lēmumu pārbaudi. Tādēļ tiesām jāpievērš uzmanība tam, lai šīs robežas netiktu pārkāptas.

13. Nav akceptējami pat slēptā veidā pieņemti likumdevēja un izpildvaras lēmumi par tiesnešu pamatgarantiju atcelšanu.

14. Nav pieļaujams, ka Tieslietu ministrija ietekmē tiesu pārvaldību, šim nolūkam izmantojot tiesu priekšsēdētājus vai veicot tiesu pārbaudes, ja tas jebkādā veidā var apdraudēt tiesu neatkarību. Ir jāizvairās no izpildvaras pārstāvju klātbūtnes tiesu pārvaldības institūcijās, jo šāda klātbūtne var novest pie iejaukšanās tiesas funkcijās un tādējādi apdraudēt tiesnešu neatkarību.

15. Lai saglabātu atbilstošu varu dalījumu, pieprasījumu vai izmeklēšanas komisijas (parlamentārās vai kādas citas) nedrīkst iejaukties izmeklēšanā vai tiesvedībā, ko ierosinājušas vai gatavojas ierosināt tiesībsargājošās iestādes. Šāda ārpustiesas veikta izmeklēšana nevar aizvietot tiesas procesu.

16. Eiropas Tiesnešu konsultatīvā padome iesaka dalībvalstu tiesību aktos precizēt atšķirības starp tiesībsarga (vai līdzīgas iestādes) un tiesas kompetenci.

17. Pastāvīgu tiesu varas finansējuma nepietiekamību sabiedrība kopumā varētu uztvert kā nepieņemamu iejaukšanos konstitūcijā noteikto tiesneša pienākumu pildīšanā, jo šāda iejaukšanās apdraud demokrātiskas un tiesiskas valsts pamatus.

18. Vienas valsts varas izteiktā kritika pārējām varām ir jāuztver ar savstarpēju cieņu. Politiķu vienpusēji izteikta kritika ir bezatbildīga rīcība un var izraisīt nopietnu problēmu. Tā var iedragāt sabiedrības paļāvību un uzticēšanos tiesu varai, bet galējos gadījumos var apdraudēt demokrātiskas valsts konstitucionālo līdzsvaru. Ikvienai tiesai un tiesu varai kopumā būtu jāapsver, kādā veidā atbildēt uz šādu kritiku.

19. Likumdevēja un izpildvaras pienākums ir nodrošināt nepieciešamo aizsardzību tiesām tajos gadījumos, kad fiziski uzbrukumi vai iebiedēšana ir vērsta pret tiesnešu korpusa atsevišķiem locekļiem.

20. Politiķi nedrīkst mudināt nepildīt tiesu nolēmumus, nemaz nerunājot, kā tas ir noticis atsevišķās valstīs, uz vardarbību pret tiesnešiem.

Informāciju sagatavoja Aija BRANTA,
Augstākās tiesas tiesnese, Latvijas pārstāve Eiropas Tiesnešu Konsultatīvajā padomē