Par Krimināllietu departamenta darbu 2015.gadā

Tiesneši 2015.gadā: Aija BRANTA, Voldemārs ČIŽEVSKIS, Artūrs FREIBERGS, Anita NUSBERGA, Pēteris OPINCĀNS, Anita POĻAKOVA, Inguna RADZEVIČA 

2015. gadā tiesvedībā 869 lietas

Izskatītas 736 lietas – 85%
Tai skaitā

•  kasācijas kārtībā – 652
•  sakarā ar būtiskiem materiālo un procesuālo tiesību   pārkāpumiem – 34
•  piekritības noteikšanas lietas – 8
•  ārvalsts izdotas personas izdošana ES dalībvalstij – 9
•  ārvalstu spriedumu atzīšana un sodu izpildīšana – 5
•  lietas nosūtītas atpakaļ bez izskatīšanas vai pēc piekritības – 31

Viens tiesnesis vidēji izskatījis: 92 lietas

Lietu izskatīšanas vidējais ilgums: 1,3 mēneši

Pagājis gads, kopš strukturālajām reformām, kas saistītas ar Augstākās tiesas Krimināllietu tiesu palātas likvidāciju. Krimināllietu departamentam gada pirmie mēneši pagāja neziņā un psihoemocionālā saspringumā, jo reforma netika pabeigta tā, kā sākumā bija noteikts normatīvajos aktos. Līdz ar grozījumiem likuma „Par tiesu varu” pārejas noteikumos ar Augstākās tiesas plēnuma balsojumu Krimināllietu departamentā paredzēto 10 tiesnešu vietā palika 8 tiesneši. No Krimināllietu tiesu palātas tika pārņemtas lietas par izdošanas pieļaujamību, kā arī papildpienākumi, kas izriet no speciālajiem likumiem.

Pirmā gada darba rezultāti rāda, ka veiktā reorganizācija pozitīvus rezultātus Krimināllietu departamentam nav devusi.

Ja pēdējo trīs gadu laikā saņemto lietu skaits īpaši nemainās, tad pagājušajā gadā nedaudz palielinājās neizskatīto lietu skaits un lietu izskatīšanas ilgums. Kā to var izskaidrot?

Kā jau minēju, Krimināllietu departaments pārņēma visus papildpienākumus, kas izriet no speciālajiem likumiem, kurus iepriekš pildīja arī citu Augstākās tiesas struktūrvienību tiesneši. Laika ziņā šie papildpienākumi aizņēma gandrīz 3 mēnešus tiesnešu laika, līdz ar to tiesas spriešanai, kas ir galvenais pamatpienākums, paliek ievērojami mazāk laika. Tas liecina, ka Krimināllietu departamenta veiktais aprēķins un prognoze, ka departamentā ir nepieciešami 10 tiesneši, bija pareizs. Līdz ar to tuvāko gadu laikā, kamēr netiks veikti būtiski grozījumi speciālajos likumos un procesuālajos likumos, prognozējams neizskatīto lietu skaita pieaugums un lietu izskatīšanas ilguma palielināšanās. 

Vai tāds bija reformas mērķis? Mūsuprāt, reformas mērķis bija stiprināt gan kasācijas instances tiesu, gan apelācijas instances tiesas. Līdz šim šis mērķis nav sasniegts. Nevar prasīt no tiesneša vairāk par viņa fizisko un garīgo spēku robežu.

Vienlaikus ar savu tiešo pienākumu un papildpienākumu pildīšanu Krimināllietu departamenta tiesneši piedalījās tiesnešu pašpārvaldes institūciju un Disciplinārtiesas darbā, tiesu prakses apkopošanā, Tiesnešu mācību centra nodarbībās gan kā klausītāji, gan kā lektori, papildināja savas zināšanas konferencēs, novārtā nepameta arī lēmumu satura pilnveidošanu.

Sadarbībā ar Judikatūras nodaļu, Tiesnešu mācību centru, augstskolu mācībspēkiem un citiem speciālistiem 2015.gadā veikti tiesu prakses apkopojumi par tiesu praksi krimināllietās par cietsirdību un vardarbību pret bērniem, tiesu praksi lietās par ārvalsts noteikto sodu izpildīšanu Latvijā un tiesu praksi krimināllietās pēc Krimināllikuma 320., 321., 322., 323.panta, tas ir, par kukuļošanu.

Apkopojam arī kasācijas instances tiesas lēmumus, ar kuriem grozīti vai atcelti zemāko instanču nolēmumi. No visām Krimināllietu departamentā kasācijas kārtībā izskatītajām lietām 62% lietās atteikts pārbaudīt nolēmuma tiesiskumu kasācijas kārtībā, 12% lietās nolēmums atstāts negrozīts, 21% lietu nolēmums atcelts pilnībā vai daļā, nosūtot lietu jaunai izskatīšanai, 2%   – izbeidzot kriminālprocesu. Līdzīgi lietu izskatīšanas rezultāti bija arī iepriekšējā gadā.

Pa apgabaltiesām kasācijas kārtībā pārsūdzētie apelācijas instances nolēmumi atcelti un grozīti: Rīgas apgabaltiesā – 20%, Kurzemes apgabaltiesā – 19%, Latgales apgabaltiesā – 31%, Vidzemes apgabaltiesā – 26%, Zemgales apgabaltiesā – 23%. Savukārt no rajonu (pilsētu) tiesu kā pirmās instances tiesu kasācijas kārtībā pārsūdzētajiem nolēmumiem atcelti un grozīti 52%.

Departaments tikai ar nokavējumu – veicot tiesu prakses apkopojumus – konstatē trūkumus tiesu darbā, jo lielākā daļa no izskatītajām lietām netiek pārsūdzētas kasācijas kārtībā. Profesore Valentija Liholaja ir novērojusi, ka, „izvērtējot sprieduma saturu, kas taisīti gan vienošanās procesā, gan arī lietās, kas izskatītas bez pierādījumu pārbaudes, rodas iespaids, ka tendence izskatīt krimināllietas ātrāk un lētāk kopumā ir negatīvi ietekmējusi tiesas spriešanas kvalitāti” (Jurista Vārds, 23.02.2016.). Savukārt profesors Kalvis Torgāns ierosina „katrā tiesā koleģiālā veidā, teiksim, reizi gada ceturksnī, paanalizēt savus spriedumus. Domājams, ka katram tiesnesim viena sava kolēģa sprieduma analītiskai izlasīšanai varētu pietikt ar pusstundu. Tāda savstarpēja pieredzes apmaiņa dotu labas idejas un spriedumu kvalitātes kāpinājumu, kā arī stiprinātu pašdisciplīnu” (Jurista Vārds, 23.02.2016.).

Pārdomu vērti ir gadījumi, kad izmeklētāja sākotnēji formulēto iespējamo apsūdzību lēmumā par kriminālvajāšanas uzsākšanas nepieciešamību prokurors, izmantojot tehniskos līdzekļus, ar visām nepilnībām un kļūdām pārliek lēmumā par personas saukšanu pie kriminālatbildības, tālāk – lēmumā par krimināllietas nodošanu tiesai, savukārt tiesneši – tiesas spriedumā. Tas liecina par procesa virzītāja attieksmi pret veicamo darbu.

Tiesas darba kvalitāte ir atkarīga arī no citu procesā iesaistīto personu, tostarp prokurora, advokāta, attieksmes pret saviem pienākumiem. Profesionāli jāpilnveidojas gan tiesnešiem, gan prokuroriem, gan advokātiem.

Tiesnešu mācību centrs piedāvā mācības labā organizatoriskā līmenī. Taču, manuprāt, daļa no tiesnešiem un tiesu darbiniekiem mācību nodarbības apmeklē tikai tādēļ, lai varētu veikt ierakstu darba novērtēšanas lapās. Iespējams, Tiesnešu mācību centram kopā ar mācību programmu izstrādātājiem vajadzētu padomāt, vai pēc noteikta kursa pabeigšanas nebūtu nepieciešama apgūtā pārbaude vismaz testa veidā.

Arī šogad Krimināllietu departaments turpinās tikties ar tiesu apgabalu tiesnešiem. Departamenta tiesnešu uzdevums, tiekoties ar apgabalu tiesnešiem, ir vērst viņu uzmanību uz nepieciešamību savus pienākumus pildīt atbildīgi, godprātīgi, pilnveidot sevi un citus.

Krimināllietu departaments aktivizēs darbu pie likumu pilnveidošanas, īpaši divos virzienos. Pirmais – par Augstākajai tiesai neraksturīgu speciālajos likumos deleģēto funkciju nodošanu citām tiesām, kas līdz šim nav guvis atbalstu attiecīgajās darba grupās un Saeimas komisijās. Otrais – kriminālprocesa vienkāršošana, nepārkāpjot personas tiesības uz taisnīgu tiesu.

Tāpat laiks jāvelta tiesnešu un darbinieku tālākizglītībai, departamenta lēmumu satura pilnveidošanai, atsevišķu aktuālu noziedzīgu nodarījumu izpētei, sadarbībai tiesu prakses apkopošanā. Veiksmīgs solis Augstākās tiesas darba pilnveidošanā bija zinātniski analītisko padomnieku iesaistīšana departamentu darbā.

Tiesību jautājumu risināšanā Krimināllietu departaments sadarbojās ar Latvijas Universitātes profesoriem Valentiju Liholaju, Kristīni StradiRozenbergu, Āriju Meikališu, Uldi Krastiņu, Rīgas Stradiņa Universitātes profesori Sandru Kaiju.

LIETU SKAITS KRIMINĀLLIETU DEPARTAMENTĀ 2011.–2015.GADĀ

* Tai skaitā lietas, kas nosūtītas atpakaļ tiesai bez izskatīšanas vai pēc piekritības (2011.-10, 2012.-13,2013.-17; 2014.-26, 2015.-28)

KRIMINĀLLIETU DEPARTAMENTĀ KASĀCIJAS KĀRTĪBĀ IZSKATĪTO LIETU STRUKTŪRA PĒC NOZIEDZĪGĀ NODARĪJUMA VEIDIEM

* pie nozieguma kopības uzrādīts Krimināllikuma pants par smagāko noziedzīgo nodarījumu

KRIMINĀLLIETU DEPARTAMENTĀ KASĀCIJAS KĀRTĪBĀ IZSKATĪTO LIETU REZULTĀTI

KRIMINĀLLIETU DEPARTAMENTĀ KRIMINĀLPROCESA LIKUMA 62. UN 63.NODAĻAS KĀRTĪBĀ IZSKATĪTO LIETU REZULTĀTI

PĀRSŪDZĒTO UN NOPROTESTĒTO NOLĒMUMU IZSKATĪŠANAS REZULTĀTI ZEMĀKU INSTANČU TIESĀM (KASĀCIJAS KĀRTĪBĀ UN KPL 62. UN 63.NODAĻAS KĀRTĪBĀ)