Personas tiesību uz taisnīgu tiesu aspekti administratīvajā tiesvedībā

IEVADS

Jautājumu loks, kas attiecas uz personas tiesībām uz taisnīgu tiesu, ir plašs. Taču atbilstoši Tiesībsarga biroja lūgumam esmu to sašaurinājusi pamatā uz diviem jautājumiem:

• lietu izskatīšanas ilgums administratīvajā tiesā un

• valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības nepieciešamība administratīvajā procesā.

I. PAR LIETU IZSKATĪŠANAS ILGUMU ADMINISTRATĪVAJĀ TIESĀ

Vidējais lietu izskatīšanas ilgums 2015.gadā: Administratīvajā rajona tiesā – 6,3 mēneši, Administratīvajā apgabaltiesā – 15,1 mēnesis; savukārt Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamentā – 3,2 mēneši.

Kā redzams, lietu izskatīšanas ilgums Administratīvajā rajona tiesā un Administratīvo lietu departamentā kopumā vērtējams pozitīvi. Arī kopējais vidējais administratīvās lietas izskatīšanas ilgums visās trijās instancēs – apmēram 24 mēneši – ir samērīgs.

Vienlaikus saistībā ar lietu izskatīšanas ilgumu vērā ņemama ir tendence, ka Administratīvajā rajona tiesā ienākošo lietu skaits kopš 2012.gada samazinās – 2015. gada 11 mēnešos Administratīvajā rajona tiesā bija ienākušas 2200 lietas, kas ir par apmēram 45% mazāk nekā 2012.gadā (2012.gadā – 3989 lietas, 2013.gadā – 2789 lietas, 2014.gadā – 2386 lietas).

Savukārt ienākošo lietu skaits Administratīvo lietu departamentā kopš 2012.gada palielinās – 2015.gada 11 mēnešos bija ienācis par 25% vairāk lietu nekā 2012.gadā kopā (2012.gadā – 917  lietas, 2013.gadā – l001 lieta, 2014.gadā – 1163 lietas).

Lietas izskatīšana prasa laiku. Analizējot lietu izskatīšanas ilgumu, jāņem vērā, ka lietas sagatavošana izskatīšanai, izskatīšana un sprieduma projekta sagatavošana prasa laiku. Ja lietā ir liels skaits procesa dalībnieku, tad laiku prasa kaut vai tas, lai visiem procesa dalībniekiem vienlīdzīgi tiktu nodrošināta procesuālo tiesību īstenošana.

Vienmēr ir jāatrod līdzsvars starp lietas izskatīšanas ātrumu un izskatīšanas kvalitāti. Tie abi ir tiesību uz taisnīgu tiesu elementi. Ne vienmēr lietas izskatīšanas ātrums un tās izskatīšanas kvalitāte iet rokrokā. Tāpēc ir jāvērtē, vai uz lietas izskatīšanas ātruma rēķina netiek zaudēta kvalitāte, tādējādi pārkāpjot personas tiesības uz taisnīgu tiesu. Piemēram, diez vai var runāt par tiesību uz taisnīgu tiesu nodrošināšanu, ja vienā laikā vai laikā ar desmit minūšu intervālu ir nozīmētas vairākas lietas, ja procesa dalībnieks redz (jūt), ka tiesnesis viņu mudina ātrāk runāt, ātrāk izteikties, lai ātrāk pabeigtu tiesas sēdi, ja redz, ka tiesnesi nemaz neinteresē viņa paskaidrojumi, ja tiesnesis strupi pārtrauc pusvārdā (šeit nav domāti atsevišķi gadījumi, kad procesa dalībnieks ļaunprātīgi izmanto savas tiesības). Procesa dalībniekam ir tiesības uz tiesas laiku, proti, uz to, ka viņa lieta tiks izskatīta pienācīgi, procesā, kurā katrai procesuālajai darbībai tiek dots tik ilgs laiks, cik nepieciešams. Šīs procesa dalībnieka tiesības aptveras ar tiesībām uz taisnīgu tiesu.

Atsevišķi soļi procesa efektivizācijā devuši rezultātu. Ar Administratīvā procesa likuma grozījumiem pēdējo gadu laikā ieviestie administratīvā procesa efektivizēšanas pasākumi kopumā ir atstājuši pozitīvu iespaidu uz lietu izskatīšanas ilgumu. Var minēt rakstveida procesa plašāku ieviešanu un videokonferenču sniegto iespēju izmantošanu (piemēram, 2015.gada 11 mēnešos Administratīvajā rajona tiesā notikušas 306 videokonferences).

Vienlaikus vairāki no pēdējiem grozījumiem Administratīvā procesa likumā, neraugoties uz to pozitīvo iespaidu uz tiesvedības procesu kopumā, līdz ar pastāvīgi pieaugošo lietu skaitu ir atstājuši negatīvu ietekmi uz lietu izskatīšanas ilgumu tieši Administratīvo lietu departamentā. Tie ir grozījumi, kas noteic, ka par kasācijas sūdzību un blakus sūdzību virzību lemj Administratīvo lietu departaments, nevis zemāku instanču tiesas, kā tas bija iepriekš.

Lai risinātu ar lietu izskatīšanas ilgumu saistītos jautājumus Administratīvo lietu departamentā, Tieslietu padome ir pieņēmusi lēmumu no 2016.gada 1.janvāra par vienu tiesnesi palielināt tiesnešu skaitu Administratīvo lietu departamentā.

Profesionāls un labi atalgots atbalstošais personāls. Svarīgi ir ne tikai palielināt tiesnešu skaitu, bet arī veidot profesionālu, augsti kvalificētu atbalstošo personālu. Augstākā tiesa ir spērusi vairākus soļus, lai stiprinātu tiesnešu atbalsta personāla korpusu. Kvalificēti un motivēti tiesnešu palīgi un pārējais atbalsta personāls ir gan labs resurss lietu izskatīšanas ilguma samazināšanai un nolēmumu kvalitātes paaugstināšanai, gan labs „rezervistu soliņš” tiesnešu korpusam. Vērā ņemams, ka augsti kvalificēta tiesnešu atbalsta personāla izveide ir iespējama, ja rokrokā iet augsti personāla atlases kritēriji un konkurētspējīgs atalgojums.

Tiesnesim jānodarbojas ar tiesiskā strīda izšķiršanu, nevis tehniskiem jautājumiem, tāpēc pašlaik ir īstais brīdis, lai plašāk runātu tieši par profesionāla atbalstošā personāla korpusa veidošanu un nostiprināšanu.

Sabiedrības tiesiskās apziņas celšana. Visbeidzot jāpiemin arī tas, ka lietu izskatīšanas ilgumu ievērojami ietekmē arī Latvijā novērojamā tiesāšanās kultūra. Nereti tiesāšanās ir vērsta nevis uz būtisku jautājumu risināšanu, bet gan ir nepamatota un sīkumainīga vai arī ar mērķi „apiet” tiesību normas vai piemērot tās formāli. Procesa dalībnieki nav gatavi uz sarunu un kompromisu. Minētais ietekmē lietu daudzumu tiesās un līdz ar to arī paildzina tiesvedību ilgumu lietās, kurās tiesas kontrole patiešām ir nepieciešama.

II. PAR VALSTS NODROŠINĀTĀS JURIDISKĀS PALĪDZĪBAS NEPIECIEŠAMĪBU ADMINISTRATĪVAJĀ PROCESĀ

Ņemot vērā objektīvās izmeklēšanas principu, pārstāvju sniegtajai juridiskajai palīdzībai administratīvajās lietās parasti nav izšķirošas nozīmes. Turklāt juridiskās palīdzības kvalitāte administratīvajās lietās mēdz būt atšķirīga un ne vienmēr sevi attaisno. Vienlaikus var būt atsevišķas lietas, kurās, ņemot vērā lietas sarežģītību, personai var būt nepieciešama juridiskā palīdzība.

Administratīvā procesa likums (18.panta ceturtā daļa) jau tagad paredz alternatīvu mehānismu valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sniegšanai. Likumā paredzēta iespēja administratīvajās lietās, kas adresātam ir sarežģītas, pēc iestādes vai tiesas lēmuma, ievērojot fiziskās personas mantisko stāvokli, tās pārstāvim izmaksāt atlīdzību no valsts budžeta. Taču sabiedrība par to acīmredzot nav pietiekami informēta, un praksē šis mehānisms faktiski netiek piemērots.

Ņemot vērā minēto, ir atbalstāmi izstrādātie grozījumi Administratīvā procesa likumā, kuros paredzēta valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības piešķiršana administratīvajās lietās, ievērojot lietas sarežģītību un fiziskās personas mantisko stāvokli. Lietas sarežģītība būtu vērtējama katrā konkrētajā gadījumā, ievērojot personas individuālās īpašības (piemēram, vecumu, izglītību u.tml.) kopsakarā ar konkrētās lietas būtību un apstākļiem.

Lai gan nevar apgalvot, ka ir saskatāma ārpakalpojuma (pārstāvība tiesā) izmantošanas no iestādes puses ietekme uz privātpersonu tiesībām uz taisnīgu tiesu, taču šāda ārpakalpojuma izmantošana tērē valsts budžeta resursus, kas varētu tikt izmantoti valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības pakalpojuma paplašināšanai. Turklāt bieži vien šis ārpakalpojums vispār nedod nekādu pienesumu tiesvedības procesam.

Pamatā iestādes pozīciju tiesā būtu jāpārstāv kvalificētam iestādes juristam, kurš specializējas tiesvedības jautājumos. Vienīgi izņēmuma gadījumā, kad tiek izskatīta sevišķi sarežģīta lieta, būtu pieļaujams iestādei piesaistīt ārējos juridisko pakalpojumu sniedzējus.

Vienlaikus nav pieņemama tāda iestādes pārstāvja piedalīšanās procesā, kurš spēj formāli iebilst, pamatojoties tikai uz administratīvā aktā iekļauto argumentāciju, bet nespēj kvalitatīvi atspēkot privātpersonas iebildumus vai arī diskutēt par tiesu prakses kļūdām.

III. NEPĀRDOMĀTS TIESISKĀS AIZSARDZĪBAS LĪMEŅA SAMAZINĀJUMS PRIVĀTPERSONĀM

Tiesību uz taisnīgu tiesu kontekstā kritiski vērtējamas ieceres samazināt tiesiskās aizsardzības līmeni atsevišķās lietu kategorijās, piemēram, advokātiem, notāriem un tiesu izpildītājiem disciplinārlietās samazinot pārsūdzības iespējas. Virzot projektu, ar kuru šo lietu iztiesāšana tiek nodota tikai vienai instancei, turklāt kuras specializācija nav disciplinārā atbildība kopumā, bet tikai tiesnešu disciplinārā atbildība, tiek būtiski ierobežota advokātu, notāru un tiesu izpildītāju tiesiskā aizsardzība. Īsāks lietu izskatīšanas ilgums nevar būt pašmērķis ne šajās lietās, ne vispār, it īpaši ja uz to rēķina tiek samazinātas procesuālās garantijas (piemēram, pārsūdzības iespējas).