Preču zīmes un dizainparaugi

Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (preču zīmes un dizainparaugi) (Office for Harmonization in the Internal Market (Trade marks and Designs) – OHIM) organizētais seminārs Eiropas Kopienas preču zīmju un dizainparaugu nacionālo tiesu tiesnešiem bija par tādu preču zīmju novērtēšanu, kurās ir vāji elementi vai elementi bez atšķirtspējas (The assessment of trade marks with weak/ nondistinctive elements).

Seminārā darbs notika diskusiju formā, dalībvalstu pārstāvjiem debatējot un daloties pieredzē piecās grupās. Pirms semināra bija jāsagatavo mājas darbs, kurā jāsniedz atbildes uz 16 jautājumiem, no kuriem katrs sastāvēja no vairākiem apakšjautājumiem, piemēram: kā noteikt, ka zīmei vai tās elementam ir zema atšķirtspēja; vai vārda garums ietekmē atšķirtspēju; vai kombinētajās preču zīmēs vārdiskajam elementam ir lielāka nozīme nekā grafiskajam elementam, kad tiek noteikta sajaukšanas iespēja; vai melnbaltas vārdiskas preču zīmes īpašnieks var aizliegt citiem lietot šo pašu vārdu citā krāsā vai ar pievienotu figuratīvu elementu; vai ir nepieciešama pretprasība lietā, ja tiek konstatēts, ka agrākā preču zīme ir kļuvusi par sugas vārdu vai nesatur atšķirtspējīgus elementus; vai apstāklis, ka preču zīme ir reģistrēta, dod pamatu uzskatīt, ka tai piemīt vismaz minimālā atšķirtspēja, utt.

Savukārt novembrī notika OHIM rīkotais Eiropas preču zīmju un dizainparaugu tiesnešu simpozijs – nozīmīgākais preču zīmju tiesnešu mācību un pieredzes apmaiņas pasākums, kas notiek reizi divos gados.

Seminārā piedalījās Eiropas Savienības Tiesas tiesneši, pārstāvji no OHIM, dažādu Eiropas valstu tiesneši, kas specializējušies intelektuālā īpašuma strīdu, tostarp preču zīmju strīdu izskatīšanā, apelācijas padomju pārstāvji. Latviju pārstāvēja tiesnese Pētersone un Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētājas vietniece tiesnese Dzintra Balta.

Simpozija darbs lekciju, debašu un darba grupu veidā bija organizēts piecās sesijās: 1) Preču zīmju vāju elementu vai elementu bez atšķirtspējas ietekme uz sajaukšanas iespēju; 2)  Preču zīmju tiesības, aizsargātas izcelsmes norādes (PDOs) un aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes (PGIs); 3)  Darba grupas; 4)  Vai dizainparaugiem jābūt redzamiem? 5)  Intelektuālā īpašuma tiesību noziegumi reālajā un virtuālajā pasaulē.

Zane Pētersone vadīja piekto simpozija sesiju, kā arī vienu no darba grupām.

Darba grupās tika diskutēts par divām tēmām: 1) kā padarīt efektīvāku tēzi „intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumi neatmaksājas”; 2) vai pašreizējais tiesu un pārējo tiesību aizsardzības iestāžu sadarbības līmenis ir apmierinošs, un kādos veidos to varētu uzlabot?

Simpozijā uzmanība veltīta arī trīs Eiropas Savienības ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un tradicionālo darinājumu sistēmām, kas popularizē un aizsargā kvalitatīvu lauksaimniecības un pārtikas preču nosaukumus: aizsargāta izcelsmes norāde (protected designation of origin (PDO)), aizsargāta ģeogrāfiskās izcelsmes norāde (protected geographical indication (PGI)) un garantēta tradicionālā īpatnība (traditional specialities guaranteed (TSG)). Turklāt katras dalībvalsts pārstāvjiem bija uzdevums atvest no savas valsts produktu, kas ir aizsargāts vienā no minētajām sistēmām. No Latvijas šis produkts bija Carnikavas nēģi.

Simpozijā papildinātas zināšanas par vairākiem preču zīmju un dizainparaugu lietu izskatīšanā būtiskiem jautājumiem, OHIM, EST un nacionālo valstu tiesu prakses jaunākajām tendencēm, kā arī tādām vēl maz pazīstamām, bet aktuālām parādībām kā darknet un kriptovalūta bitcoin, kas tiek izmantoti intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpšanai.