„Tiesnesim nav arī jāaizmirst, ka katrs lietas dalībnieks tieši savu lietu, lai cik šķietami niecīga tā tiesnesim arī neliktos, vienmēr uzskata par svarīgāko no visām citām un cilvēks sajutīs lielāko rūgtumu un neapmierinātību, ja novēros, ka tiesnesis viņa lietu ir izspriedis nevērīgi vai pavirši.”
(Jānis Balodis, Latvijas Senāta senators)
Ievads
Lai gan ir vērojama pozitīva tendence, joprojām Latvijas tiesu sistēma saskaras ar dažādām problēmām, tostarp ar salīdzinoši zemu uzticēšanos tiesām, ko ietekmē arī lietu izskatīšanas un tiesu nolēmumu kvalitāte. Viens no tiesību uz taisnīgu tiesu aspektiem ir tiesības uz tādu tiesas nolēmumu, kas ir skaidrs un saprotams gan no valodas, gan satura viedokļa.
Šā raksta mērķis nav vērtēt minēto aspektu konkrētos tiesu nolēmumos vai nolēmumos kopumā, bet gan akcentēt galvenos jautājumus saistībā ar tiesu nolēmumu kvalitāti, kuri ir svarīgi sabiedrības uzticēšanās veicināšanai.
Tiesu nolēmumi ir viens no elementiem, kas veido sabiedrības uzticēšanos ne tikai tiesām, bet valstij kopumā. Kvalitatīvi spriedumi vairo sabiedrības uzticēšanos tiesām un valstij, savukārt nesaprotami spriedumi to mazina. Līdzīgi kā rokasspiediens rada iespaidu par cilvēku, tiesas nolēmums rada priekšstatu par konkrētu tiesnesi, tiesu un tiesu sistēmu kopumā. Vēl vairāk – tas rada priekšstatu par valsti, tās tiesiskumu un saskarsmes kultūru attiecībās ar saviem iedzīvotājiem. Kvalitatīvs spriedums apliecina tiesas cieņu pret prāvniekiem.
Tiesu nolēmumu kvalitāte lielā mērā ir atkarīga no nolēmumu rakstu kultūras, nolēmumu valodas kvalitātes, kā arī argumentācijas pilnīguma un saprotamības.
Tiesu nolēmumu rakstu kultūra
Pirmo iespaidu par tiesas nolēmumu rada tieši nolēmuma rakstu kultūra, kas aptver dažādus tehniskus jautājumus, sākot ar vienotu nolēmumu noformēšanas standartu, beidzot ar pareizu saīsinājumu, atsauču uz normatīvajiem aktiem, tehnisko izcēlumu u.c. elementu lietošanu tekstā.
Dažkārt jautājumi, kas attiecas uz rakstu kultūru nolēmumos, tiek sasaistīti ar tiesnešu neatkarību, norādot uz tiesneša brīvību rakstu kultūras ievērošanā vai neievērošanā. Taču ne tiesu nolēmumu teksta noformēšana, ne juridiskajiem tekstiem izvirzīto prasību ievērošana nav saistāma ar tiesnešu neatkarību. Tiesnesis ir neatkarīgs tiesas (lietas) spriešanā, respektīvi, procesā, kurā tiesnesim ir jāizvērtē, kuras no strīdā iesaistītajām interesēm ir tiesiski aizsargājamas. Savukārt tiesu nolēmumu teksta noformēšana vai juridiskajiem tekstiem izvirzīto prasību ievērošana ir tiesas juridiskās kultūras jautājums.
Saistībā ar rakstu kultūras ievērošanu tiesu nolēmumos dažkārt tiek norādīts uz šā jautājuma mazsvarīgumu. Taču tieši nolēmuma rakstu kultūra ir pirmais, ko saredz procesa dalībnieki un sabiedrība, lasot nolēmumu, tādējādi izjūtot vai nu tiesas cieņu pret sevi, vai arī, gluži otrādi, nevērību. Tiesu nolēmumi ir viens no elementiem, kas veido sabiedrības uzticēšanos ne tikai tiesām, bet valstij kopumā.
Tiesu nolēmumus pasludina nevis tiesnesis personiski, bet tiesa valsts vai tautas vārdā. Tiesas nolēmuma pasludināšana ir viena no izpausmēm valsts saskarsmei ar tās iedzīvotājiem. Tāpēc šajā saskarsmē valstij tiesas personā ir svarīgi ievērot un respektēt sabiedrībā atzītās rakstu kultūras vērtības. Būtu veicināms, ka visās tiesās tiktu ievērots vienots nolēmumu noformēšanas standarts un juridiskajiem tekstiem izvirzītās prasības.
Tiesu nolēmumu valodas kvalitāte un struktūra
Tiesu nolēmumu tekstam jābūt viegli lasāmam, tā jēgai – viegli uztveramai un izprotamai ne tikai juristam, bet ikvienam lasītājam.
Tiesu nolēmuma tekstam arī jābūt uzrakstītam labā, latviešu valodas gramatikas normām atbilstošā valodā, kā arī tam jābūt nepārprotamam un viennozīmīgi saprotamam no lietotās valodas viedokļa.
Tiesu nolēmumos tiek lietots lietišķo rakstu valodas stils. Šā stila pazīmes ir neitrāli izteiksmes līdzekļi, lietišķums, izteiksmes lakonisms, izteiksmes līdzekļu standartizācija, terminu lietojums, vienkārši teikumi. Attiecībā uz tiesu nolēmumiem kā raksturīgu stila pazīmi var minēt atsauces uz tiesību avotiem un palīgavotiem. Nolēmumā valodai jābūt precīzai, skaidrai, vienkāršai, lakoniskai, stilistiski vienotai, vairoties no liekvārdības un sarežģītām izteiksmēm.
Viens no elementiem, kas nodrošina teksta uztveramību un saprotamību, ir teksta strukturēšana. Ir vispārzināms, ka liels nestrukturizēta teksta daudzums ir grūtāk lasāms un uztverams, jo tas ir haotisks. Teksta strukturēšana palīdz izklāstīto materiālu sakārtot loģiskā secībā, kur iepriekš minētais pamato un palīdz izprast tālāk norādīto. Turklāt teksta strukturēšana palīdz koncentrēt gan paša rakstītāja domu, veidojot pabeigtu argumentu, gan lasītāja uztveri.
Argumentu kvalitāte tiesu nolēmumos
No tiesībām uz taisnīgu tiesu izriet arī tiesas pienākums argumentēt savu nolēmumu tā, lai gan procesa dalībnieki, gan interesenti no sabiedrības varētu saprast, kā tiesa nonākusi tieši pie tāda un ne citāda lietas rezultāta. Nolēmumam jāatspoguļo domāšanas darbības, kuras novedušas pie lietas risinājuma. Tiesas argumentiem nolēmumā pārliecinoši jāparāda, ka tiesa lietas apstākļus ir izvērtējusi vispusīgi un objektīvi.
Saprotamam, argumentētam un tiesībās pamatotam tiesas nolēmumam ir būtiska loma no vairākiem aspektiem. Šādi tiesu nolēmumi ceļ tiesas prestižu un vairo sabiedrības uzticēšanos. Šādu tiesas nolēmumu iespaidā mazinās runas par tiesneša ieinteresētību, jo strīdā zaudējušais procesa dalībnieks saprot un atzīst, ka tiesa lietu ir izskatījusi objektīvi. Šādi tiesu nolēmumi palīdz arī sabiedrības locekļiem mācīties no citu pieredzes un veidot tiesībām atbilstošu uzvedības modeli.
Parasti tiesa un tiesnesis tiek uztverti kā konflikta izšķīrēji. Taču arvien biežāk tiek norādīts uz tiesu un tiesnešiem nevis kā konflikta izšķīrēju, bet gan konflikta atrisinātāju lomu, panākot saprašanos starp procesa dalībniekiem. Taču saprašanās nav iespējama, ja procesa dalībnieki nesaprot vai nespēj uztvert tiesas norādīto. Lai panāktu saprašanos starp procesa dalībniekiem, argumentācijas kvalitātei nolēmumos jāpievērš īpaša uzmanība. Jāpiebilst, ka argumentu skaitam nav izšķirošas nozīmes, jo argumentu spēku nosaka to kvalitāte, nevis daudzums. Proti, argumenti tiek svērti, nevis skaitīti (argumenta ponderantur, non numerantur – latīņu val.). Vērā ņemams, ka tiesas nolēmuma kvalitāti nosaka nevis tā apjoms, bet gan iepriekš minēto kvalitātes rādītāju kopums.
Noslēgumā
Saprotamam, argumentētam un tiesībās pamatotam tiesas nolēmumam ir būtiska loma no vairākiem aspektiem. Šādi tiesu nolēmumi ceļ tiesas prestižu un vairo sabiedrības uzticēšanos. Šādu tiesas nolēmumu iespaidā mazinās runas par tiesneša ieinteresētību, jo strīdā zaudējušais procesa dalībnieks saprot un atzīst, ka tiesa lietu ir izskatījusi objektīvi. Šādi tiesu nolēmumi palīdz arī sabiedrības locekļiem mācīties no citu pieredzes un veidot tiesībām atbilstošu uzvedības modeli. Rezultātā ar laiku tiesās varētu samazināsies līdzīgo lietu skaits, un tas jau būtu ekonomiski novērtējams ieguvums gan valstij, gan arī tās iedzīvotājiem. Tāpat labi uzrakstīti, saprotami un argumentēti spriedumi palīdz veidot vienotu tiesu praksi un mazina tiesu neprognozējamību.
Tomēr labi uzrakstīta, saprotama, argumentēta un tiesībās pamatota tiesas nolēmuma tapšana nav atkarīga tikai un vienīgi no tiesneša labās gribas. To ietekmē arī lielā tiesnešu slodze kontekstā ar „spiedošiem” termiņiem lietu izskatīšanā. Šis jau ilgstoši ir sasāpējis jautājums, kura risināšana ir tiesībpolitikas virzītāju rokās. Līdz šim tiesnešu lielās noslodzes mazināšanai ir sperti atsevišķi soļi, kuri tomēr nav devuši gaidīto rezultātu. Tiesneši cenšas līdzsvarot prasību pēc tiesas nolēmumu kvalitātes ar spiedienu pēc kvantitātes, tomēr ne vienmēr tas izdodas. Tiesas un tiesneša uzdevums primāri ir lietas kvalitatīva izskatīšana un kvalitatīva nolēmuma sastādīšana. Problēmas, kas saistītas ar tiesās saņemto lielo lietu daudzumu un šo lietu izskatīšanas efektivitāti (ātrumu), būtu risināmas tiesībpolitiskā līmenī.
QR
