Tiesu prakse lietās par valsts dienestu

IEVADS

Aktualizējot administratīvo tiesu prakses apkopojumu lietās par valsts dienestu, Augstākā tiesa secina, ka pēdējo divu gadu laikā strīdu tematika ievērojami atšķiras no jautājumiem, kas tiesu praksē bija aktuāli 2007.–2013. gadā.

Pēdējo divu gadu laikā būtiski samazinājies tiesu lietu skaits par amatpersonu atbrīvošanu no amata sakarā ar amata likvidāciju vai amatpersonu skaita samazināšanu. Turpretim palielinājies pieteikumu skaits, kuros lūgts vērtēt lēmumus par ierēdņu iecelšanu amatā atklāta konkursa rezultātā.

Vairākos pieteikumos amatpersonas lūdz pārskatīt noteiktās mēnešalgas apmēra pareizību. Šajās lietās strīds parasti ir par to, vai amatpersonas gadskārtējais darbības novērtējums ir bijis pamatots. Diezgan daudzi pieteikumi iesniegti arī par disciplinārsoda atcelšanu amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm.

Ņemot vērā lietu, kas saistītas ar valsts dienesta attiecībām, lielo skaitu un judikatūras atziņu nozīmību tajās, Augstākā tiesa veica tiesu prakses apkopojumu šīs kategorijas lietās 2007.–2013.gadā. Tagad pētījuma autors juridisko zinātņu doktors Edvīns Danovskis aktualizējis apkopojumu, izmantojot tiesu nolēmumus, kas pieņemti laikā no 2013.gada aprīļa līdz 2015.gada maijam.

Pētījuma autors norāda, ka tiesu prakses analīze apliecina iepriekšējā apkopojumā izklāstītās judikatūras stabilitāti un tās konsekventu pielietojumu. Tāpat tiesas sekmīgi veidojušas judikatūru arī par iepriekš nepiemērotām normām, kā arī vairākās lietās pašas centušās nolēmumos atspoguļot praksi līdzīgās lietās.

Apkopojums izlasāms Augstākās tiesas mājaslapā sadaļā
Judikatūra/ Tiesu prakses pētījumi/Administratīvās tiesības

KOPSAVILKUMS

(papildinātie punkti – kursīvā)

1. Diezgan plašā tiesu prakse par valsts dienesta attiecību izbeigšanu ir skaidrojama ne tikai ar amatpersonu skaita samazināšanu valsts pārvaldē 2008.–2010.gadā, bet arī ar nepietiekamu šā jautājuma reglamentāciju likumā.

2. Tiesas kontrolei nav pakļauti iestādes iekšēji lēmumi, piemēram, lēmums par amatpersonas novērtēšanu, komandēšanu, pārcelšanu citā amatā (izņemot gadījumu, ja pārcelšana būtiski skar cilvēktiesības), lēmums par iestādes likvidāciju vai reorganizāciju, lēmums par disciplinārlietas izbeigšanu, nepiemērojot disciplinārsodu, lēmums par amatpersonas atstādināšanu (izņemot gadījumu, kad iestādes vadītājs pēc savas iniciatīvas atstādina amatpersonu sakarā ar kriminālvajāšanas uzsākšanu) u.c.

3. Valsts civildienestā pastāv tā saucamais amatu dienesta modelis – jebkuru amatu, uz kuru rīkots atklāts konkurss, var ieņemt arī tāda persona, kas iepriekš nav dienējusi civildienestā. Turpretim drošības dienestā pastāv karjeras dienesta modelis – augstākos amatus var ieņemt tikai tādas personas, kuras jau kādu laiku dienējušas zemākos amatos.

4. Sakarā ar 2011.gada 8.septembra grozījumiem Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumā Augstākās tiesas praksē attīstītais dienesta vienotības princips turpmāk nav piemērojams, proti, brīvu amata vietu esība amata likvidācijas vai samazināšanas ietvaros pārbaudāma tikai tās iestādes ietvaros, kurā amatpersona dienē, nevis visu Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes dienesta ietvaros. Tomēr tiesām jāievēro pārējās atšķirības starp valsts civildienesta un drošības dienesta regulējumu.

5. Iestādei ir plaša rīcības brīvība noteikt atklātā konkursā aizpildāma amata prasības un pretendentu vērtēšanas kritērijus. Tiesa šos kritērijus var pārbaudīt tikai tiktāl, lai pārliecinātos, vai tie nav noteikti patvaļīgi. Prasība pēc iepriekšējas pieredzes valsts pārvaldē parasti ir pieļaujama.

6. Pretendentam uz ierēdņa amatu nav tiesības prasīt tiesā viņa iecelšanu ierēdņa amatā, bet tikai prasīt atcelt lēmumu, ar kuru amatā iecelts cits pretendents.

7. Valsts dienesta attiecībās piemērojamas tikai tās Darba likuma normas, kuru piemērošana tieši paredzēta dienesta attiecības regulējošajos likumos, kā arī pēc analoģijas citos gadījumos, kad konstatējams likuma robs. Dienesta attiecībās ir piemērojama Darba likuma 4.nodaļa par termiņiem, bet ne jebkura Darba likuma norma, kurā ir noteikts kāds termiņš.

8. Likuma „Par arodbiedrībām” 15.pantā noteiktais aizliegums atbrīvot no darba arodbiedrības biedru bez arodbiedrības piekrišanas nav piemērojams valsts dienesta attiecībās. 

9. Ja valsts civildienestā vai drošības dienestā notiek amatpersonu skaita samazināšana, tad šajā procesā veicamas vairākas secīgas darbības:
   •   tiek pieņemts lēmums par likvidējamo amatu vai samazināmo amatpersonu skaitu, nosakot konkrētus amatus (bet ne cilvēkus), kuri tiks atbrīvoti;
   •   tiek noteikts salīdzināmo amatpersonu loks, lai vērtētu, kuri no līdzīgus pienākumus veicošajiem ir paturami dienestā;
   •   tiek noteikti salīdzināmo amatpersonu vērtēšanas kritēriji;
   •   tiek veikta amatpersonu salīdzināšana;
   •   tiek sagatavots un paziņots lēmums par salīdzināšanas rezultātiem un amatpersonām, ar kurām tiks izbeigtas dienesta attiecības.

10. Iestādes lēmums samazināt amatpersonu skaitu vai likvidēt amatus ir iekšējs lēmums un nav pakļauts tiesas kontrolei. 

11. Salīdzināmo amatpersonu loks nosakāms iestādes ietvaros. Ja iestādei ir teritoriālas struktūrvienības un ierēdņu skaitu paredzēts samazināt tikai vienā no tām, tad salīdzinājums veicams tikai teritoriālās struktūrvienības ietvaros.

12. Ja tiek likvidēts amatpersonas amats un tā pienākumi tiek nodoti citai amatpersonai, tad likvidējamo amatu ieņemošā amatpersona salīdzināma ar amatpersonu, kuras amats tiek papildināts ar likvidējamā amata pienākumiem.

13. Ja viena institucionāla vienība (iestāde vai iestādes struktūrvienība) tiek pievienota citai, bet kopējais amatpersonu skaits ir samazināms, tad ir pieļaujami noteikt, ka priekšrocības palikt dienestā ir amatpersonām, kuras jau iepriekšējā institucionālajā vienībā veica attiecīgos pienākumus.

14. Salīdzināmas ir tikai tādas amatpersonas, kuru līdz šim veiktie vai nākotnē veicamie pienākumi būtiski pārklājas. To var noteikt, vienīgi analizējot konkrētās lietas aspektus. Svarīgi noteikt, kādi bijuši amatpersonas faktiskie pienākumi.

15. Ja tiek likvidētas viena vai vairākas amata vietas, kuru pienākumi pārcelti uz citu, no jauna radītu amatu, uz kuru netiek rīkots ārējs konkurss, tad atbrīvojamajām amatpersonām ir tiesības uz vienlīdzīgu piekļuvi šim amatam.

16. Salīdzinājums nav jāveic, ja tiek likvidēts amats un šā amata funkcijas iestādē turpmāk netiks veiktas.

17. Salīdzinājums ir veicams arī ar darbiniekiem, kuri veic ierēdņa pienākumus, bet ar kuriem prettiesiski nodibinātas darba tiesiskās attiecības, nevis dienesta attiecības.

18. Iestādei ir plaša rīcības brīvība, nosakot amatpersonu vērtēšanas kritērijus. Praksē visbiežāk tiek izmantoti tādi vispārēji pamatkritēriji kā amatpersonas darba rezultāti un kvalifikācija. Salīdzināšanas kritērijiem jābūt objektīviem.

19. Ja amatpersona ilgstošas prombūtnes dēļ nav veikusi darba pienākumus un tiek vērtēti viņas darba rezultāti, tad salīdzinājumā var ņemt vērā amatpersonas darba rezultātus pirms prombūtnes.

20. Lēmumam par salīdzināšanas rezultātiem un dienesta attiecību izbeigšanu jāietver pamatojums, no kura lēmuma adresāts un tiesa var pārliecināties par novērtējuma norises un rezultāta tiesiskumu. Pamatojums var izrietēt no vairākiem dokumentiem.

21. Lēmumu par dienesta attiecību izbeigšanu var pieņemt arī pārejošas darbnespējas laikā.

22. Ja iestāde veic amatpersonu skaita samazināšanu, tad amatpersonai nav tiesību prasīt atbrīvošanu no amata ar konkrētu datumu, un iestādei nav pienākuma šādu lūgumu vērtēt.

23. Ja ierēdnis ir sasniedzis likumā noteikto pensijas vecumu, tad tas ir patstāvīgs pamats, lai iestādes vadītājs bez papildu apsvērumu izdarīšanas būtu tiesīgs atbrīvot ierēdni no amata. Taču iestādes vadītājam nav pienākums pieņemt šādu lēmumu.

24. Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likums iestādes vadītājam paredz rīcības brīvību izvēloties, vai turpināt dienesta attiecības ar personu, kas sasniegusi 50 gadu vecumu. Ir pieļaujams noteikt, ka dienestā paturamas jaunākas amatpersonas. Tomēr, pieņemot lēmumu par dienesta attiecību izbeigšanu ar konkrētu amatpersonu, jāievēro objektīvi apsvērumi un vienlīdzības princips.

25. Ja konkurē karavīra atvaļināšanas pamats – līguma termiņa izbeigšanās, ja līgumu nepagarina – un atvaļināšanas pamats – nederīgums dienestam veselības stāvokļa dēļ, tad priekšroka dodama pēdējam.

26. No Militārā dienesta likuma neizriet iestādes pienākums reorganizācijas vai karavīru skaita samazināšanas gadījumā piedāvāt karavīram brīvas amata vietas, ja tādas ir.

27. Ar amata pienākumu pildīšanu saistītu jaunu prasību izvirzīšana karavīram nav uzskatāma par iestādes reorganizāciju.

28. Ja karavīrs faktiski turpina veikt dienesta pienākumus un saņemt atalgojumu arī pēc profesionālā dienesta līguma termiņa beigām, tad līgums nav uzskatāms par pagarinātu. Tomēr faktiski nodienēto laiku var ņemt vērā, nosakot izdienas stāžu.

29. Tiesai, nosakot atlīdzinājumu par nesaņemto darba samaksu personai, uz kuru attiecas Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likums, jāņem vērā šā likuma 3.panta pirmajā daļā noteiktie atlīdzības veidi, tostarp piemaksas (darba samaksas komponents) un kompensācijas (sociālās garantijas komponents). Nesaņemtajā darba samaksā ietilpst tikai tādas atlīdzības, kuras persona noteikti būtu saņēmusi, bet ne atlīdzība, kas nav pietiekami skaidri prognozējama (piemēram, prēmijas, naudas balvas).

30. Lemjot par izmaksājamās zaudējumu summas apmēru, ir jāņem vērā ienākumi, kuri gūti tādās nodarbinātības attiecībās, kas uzsāktas pēc prettiesiskās atbrīvošanas. Ja amatpersonas ienākumi citā darba vietā ir bijuši mazāki nekā dienestā, par attiecīgo laika periodu ir atlīdzināma darba samaksas starpība.

31. Atzīstot, ka personas atvaļināšana no dienesta ir bijusi prettiesiska, tiesa lemj par viņas atjaunošanu dienestā, nevis konkrētā amatā.

32. Ja tiesā iesniegts pieteikums par tāda lēmuma atcelšanu, ar kuru nodibinātas vai izbeigtas tiesiskās attiecības ar amatpersonu, tad tiesai šis pieteikums jāskata kā pieteikums par administratīvā akta atcelšanu (ja pieteicējs vēlas atrasties dienestā), nevis par administratīvā akta atzīšanu par prettiesisku. Lēmums par amatpersonas atbrīvošanu no dienesta nezaudē spēku ar personas faktisku atbrīvošanu no dienesta.

33. Tiesneša iecelšanas amatā procesā administratīvais akts ir tieslietu ministra lēmums nevirzīt pretendentu uz nākamo atlases posmu vai uz iecelšanu/apstiprināšanu amatā Saeimā. Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas lēmums, ar kuru atzīts, ka persona nav piemērota tiesneša amatam, nav administratīvais akts.

34. Valsts civildienesta ierēdņu disciplināratbildības likuma 19.panta otrajā daļā noteiktais termiņš skaitāms no dienas, kad iestāde ir konstatējusi, ka konkrēts ierēdnis varētu būt izdarījis disciplinārpārkāpumu. Par disciplinārlietas ierosināšanas termiņu nav uzskatāma vispārīgas informācijas nonākšana iestādē.

35. Alkohola reibums, pildot dienesta pienākumus, pierādāms ar dažādiem pierādīšanas līdzekļiem, tostarp liecinieku liecībām.

36. Vienlīdzības un samērīguma principa ievērošana, piemērojot disciplinārsodu, pārbaudāma tikai attiecīgās iestādes, nevis visa dienesta ietvaros.

37. Neuzmanība kā vainas forma disciplinārpārkāpumā iespējama tikai attiecībā uz pārkāpuma kaitīgajām sekām (ja tādas iestājušās), bet ne attiecībā uz prettiesisko darbību vai bezdarbību.

38. Normām, kas pastiprina amatpersonas disciplināratbildību vai ir citādi amatpersonai nelabvēlīgas, nav atpakaļejoša spēka.

39. Amatpersonai, kura ir atstādināta no amata, atstādināšanas laikā ir aizliegts atrasties darba vietā, ja vien iestāde nav noteikusi citādi.