Tiesu prakse publisko iepirkumu lietās

IEVADS

Ņemot vērā ar iepirkumiem saistīto tiesu lietu skaita pieaugumu un arvien plašāku tajās aplūkoto tiesību jautājumu loku, Augstākā tiesa aktualizējusi 2014.gadā izveidoto tiesu prakses apkopojumu publisko iepirkumu lietās.

Iepriekšējā gada apkopojums, kurā ietverta tiesu prakse kopš 2004.gada, papildināts ar jaunām atziņām un secinājumiem un pārskatāmības nolūkā mainīta arī apkopojuma struktūru.

Ņemot vērā, ka laika posmā no 2004.  gadam līdz 2015.gadam ir mainījies speciālais tiesiskais regulējums, atsevišķi nav aplūkoti tie nolēmumi, kuros paustās atziņas saistītas vienīgi ar regulējuma maiņu vai kuros piemērotās tiesību normas šobrīd vairs nav spēkā.

Apkopojumā izmantoti nolēmumi, kuri pieņemti saistībā ar sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumiem, ņemot vērā, ka līdz šim praksē paustās atziņas attiecināmas uz tiesisko regulējumu, ciktāl tas gan sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumiem, gan valsts un pašvaldību iepirkumiem ir līdzīgs. Tāpat izmantoti arī nolēmumi, kuri pieņemti saistībā ar koncesijas procedūru, ja tajos pēc analoģijas piemērotas Publisko iepirkumu likuma normas.

Tā kā Publisko iepirkumu likumā un Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumā iedzīvināts Eiropas Savienības tiesiskais regulējums, likumu normu interpretācijā un piemērošanā izmantojama arī Eiropas Savienības Tiesas judikatūra. Tādēļ apkopojums papildināts arī ar Eiropas Savienības Tiesas un Vispārējās tiesas atziņām.

Apkopojumu veikusi Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta tiesneša palīdze Mg.iur. Līva Skujiņa.

Apkopojums izlasāms Augstākās tiesas mājaslapā sadaļā
Judikatūra/ Tiesu prakses pētījumi/ Administratīvās tiesības

KOPSAVILKUMS

1. Pārskatīšanas procedūras iepirkuma procedūras ietvaros ieinteresētajām personām ir pieejamas, sākot no brīža, kad pasūtītājs ir nolēmis rīkot procedūru un izvirzījis savas prasības, līdz brīdim, kad noslēgts publiskā iepirkuma līgums. Ja līgums noslēgts tieši vai pieļaujot citus būtiskus procedūras pārkāpumus, var iesniegt pieteikumu par līguma atzīšanu par spēkā neesošu. Šāda pieteikuma pieļaujamība nav atkarīga no tā, vai patiešām konkrētajā gadījumā ir iestājušies normās minētie apstākļi, kas var būt par pamatu līguma atzīšanai par spēkā neesošu.

2. Tiesas kontrolei nav pakļauta pasūtītāja izšķiršanās  – sniegt funkciju izpildei vajadzīgos pakalpojumus paša spēkiem vai nodot tirgum. Tiesa nevar uzlikt pienākumu pasūtītājam izsludināt iepirkuma procedūru.

3. Vairāki iepirkuma procesā pieņemti lēmumi attiecībā pret vienu personu var būt starplēmumi, bet pret citu personu – lēmumi ar galīga noregulējuma raksturu. Starplēmumi ir pārsūdzami, ja tie būtiski skar personas tiesības vai tiesiskās intereses.

4. Tiesā ir pārsūdzams lēmums par procedūras pārtraukšanu vai izbeigšanu. Tiesai, vērtējot šāda lēmuma tiesiskumu, jāizvērtē procedūras pārtraukšanas pamatojums. Objektīvs iemesls procedūras pārtraukšanai var būt finansējuma trūkums. Tiesai vai Iepirkumu uzraudzības birojam atceļot minēto lēmumu, procedūra ir turpināma. Pārsūdzēt var arī Iepirkumu uzraudzības biroja lēmumu, ar kuru tas uzdevis pasūtītājam pārtraukt procedūru.

5. Administratīvā procesa kārtībā pārbaudāmi arī tādi sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumi, kuru paredzamā līgumcena nepārsniedz Ministru kabineta noteikto līgumcenas robežvērtību.

6. Pārskatīšanas procedūras ir pieejamas iespējami vai faktiski ieinteresētajai personai. Par šādu interesi var liecināt, piemēram, piedāvājuma iesniegšana, līdzīgu pakalpojumu sniegšana, tehnisko līdzekļu esība konkrētā līguma izpildei. Pieteikumu nevar iesniegt apakšuzņēmēji, atsevišķs personu apvienības biedrs, kā arī pasūtītājs.

7. Pasūtītājs lietā nevar uzstāties statusā, kas raksturīgs privātpersonām – kā pieteicējs vai kā trešā persona. Tomēr pasūtītājs vienmēr pieaicināms piedalīties lietā vai nu kā otra iestāde atbildētājas – Latvijas Republikas – pusē, vai arī lietā iesaistāms vēl otrs atbildētājs – attiecīgā pašvaldība, kuras pusē pieaicināms pasūtītājs.

8. Par trešo personu administratīvajā procesā tiesā nevar būt persona, kura pati būtu varējusi pārsūdzēt neapmierinošo lēmumu.

9. Pagaidu aizsardzība, apturot iepirkuma procedūras tālāku norisi, iespējama līdz iepirkuma līguma noslēgšanai, ja vien pieteikums nav iesniegts par iepirkuma līguma atzīšanu par spēkā neesošu, kas savukārt iespējams vien īpaši rupju pārkāpumu gadījumā.

10. Lemjot par pagaidu aizsardzības līdzekļa piemērošanu gadījumā, kad pieteikuma priekšmets ir iepirkuma līguma atzīšana par spēkā neesošu, jāņem vērā, ka tiesa pati izvēlas sprieduma veidu un dažkārt var būt ierobežota taisīt spriedumu tieši par līguma atzīšanu par spēkā neesošu, bet var lemt tikai par līguma termiņa saīsināšanu vai noteikumu grozīšanu.

11. Iespēja, ka persona vairs nevarēs piedalīties iepirkuma procedūrā, jo tā būs jau noslēgusies, liecina par subjektīvā kritērija īstenošanos jeb par to, ka personai ir nepieciešamība pēc pagaidu aizsardzības. Būtiski arī tas, vai konkrētajai personai joprojām ir reālas iespējas veikt attiecīgo komercdarbību.

12. Ja sūdzības papildinājumi Iepirkumu uzraudzības birojam satur norādes uz sākotnējā sūdzībā neminētiem pārkāpumiem, uz tiem attiecināms sākotnējās sūdzības iesniegšanas termiņš.

13. Iepirkuma dokumentācijā izvirzītajām prasībām jābūt objektīvi pamatotām un samērīgām, tām jānodrošina vienādas iespējas visiem pretendentiem un tās nedrīkst radīt nepamatotus ierobežojumus konkurencei. Vienlaikus jāņem vērā, ka likums izslēdz tikai nepamatotus, nevis jebkurus ierobežojumus konkurencei. Tiesa nevērtē prasību efektivitāti, lietderību, iepirkuma ekonomisko izdevīgumu pretendentiem un pasūtītājam.

14. Ja pretendents nepiekrīt nolikuma prasībām, tās jāapstrīd likumā noteiktajā termiņā. Pretējā gadījumā pretendentam jāgādā, lai piedāvājums atbilstu šīm prasībām. Izņēmums pieļaujams vienīgi tad, ja prasību patiesais saturs, ņemot vērā interpretāciju, atklājies vēlāk.

15. Prasības ir pakļautas interpretācijai, dodot priekšroku tiesību drošības un prognozējamības principam, kurš izteikuma adresāta interešu aizsardzības nolūkos liek uzskatīt, ka adresātam saistošs ir izteikums, kādu tas varēja saprast kā gribas izteicēja gribu.

16. Piedāvājuma neatbilstība prasībām neatkarīgi no tās būtiskuma, ir pamats piedāvājuma tālākai nevērtēšanai.

17. Pretendentu un piedāvājumu atbilstības pārbaudē būtiski izmantot likumā paredzēto iespēju iegūt no pretendenta skaidrojumu par piedāvājuma saturu jeb lūgt precizēt piedāvājumu. Tādējādi tiek samazināta iespēja izslēgt pretendentu (kandidātu) vienīgi formālas neatbilstības dēļ. Šāda precizēšana nošķirama no piedāvājuma grozīšanas.

18. Apliecinājums, ka pretendents var balstīties uz citas personas spējām sava finansiālā un saimnieciskā stāvokļa apliecināšanai, ir atbilstošs, ja no tā redzams, ka uzņēmuma saimnieciskā un finanšu kapacitāte varēs būt lietderīga līguma izpildē vai kā citādi garantēs pasūtītāja drošību attiecībā uz līguma izpildi.

19. Finanšu piedāvājumā ir pieļaujams nenorādīt atsevišķas izmaksas, ja pretendents tās uzņemas segt pats. Nav pieļaujama atsevišķu izmaksu ietveršana citās izmaksu pozīcijās, ja tās prasīts norādīt atsevišķi.

20. Ja radušās bažas par to, ka pretendentam varētu būt nepamatotas priekšrocības, kas neizriet no iepirkuma dokumentācijas, pirms tā izslēgšanas jādod pretendentam iespēja pierādīt priekšrocību neesību.

21. Pretendenta veikta ziedojuma gadījumā jāpārbauda, vai interešu konfliktā nav atradušās tieši iepirkuma komisijas amatpersonas, kas pieņēmušas lēmumu, nevis iestāde, kura rīko iepirkumu.

22. Ja pasūtītājam radušās šaubas par to, ka piedāvātā cena varētu būt nepamatoti zema, tam ir pilnībā jāievēro Publisko iepirkumu likuma 48.pantā paredzētā procedūra – jālūdz paskaidrojumi par cenas veidošanos un jākonsultējas par to ar piedāvājuma iesniedzēju. Ja pasūtītājam nav radušās šaubas par piedāvātās cenas pamatotību, tiesa nevar iejaukties pasūtītāja novērtējuma brīvībā, bet tai ir jāpārbauda vienīgi tas, vai pasūtītāja rīcība, neveicot cenas pamatojuma pārbaudi, nav acīmredzami kļūdaina.

23. Neraugoties uz to, ka tiesību normas detalizēti nereglamentē sarunu procedūras norisi, tajā jāievēro godīgas konkurences nosacījumi, nodrošinot pārskatāmu un objektīvu pieeju, lai visi pretendenti iegūtu vienādu informācijas daudzumu un lai netiktu pieļauta nepamatotu priekšrocību radīšana atsevišķiem pretendentiem. Sarunas rīkojamas ne tikai pēc formas, bet arī pēc satura.

24. Arī uz to pakalpojumu iepirkumiem, kas ietverti Publisko iepirkumu likuma 2.pielikuma B daļā, attiecināmi publisko iepirkumu tiesību principi.

25. Tādi apstākļi kā iepirkuma līguma noslēgšanas steidzamība vai jebkādi pasūtītāja likumā noteiktie pienākumi nevar attaisnot Publisko iepirkumu likuma normu ignorēšanu un faktiskajai situācijai atbilstošas iepirkuma procedūras neievērošanu.

26. Arī izpildītu iepirkuma līgumu tiesa var atzīt par spēkā neesošu no noslēgšanas brīža.

27. Ja tiesa kādu likumā noteiktu iemeslu dēļ nevar atzīt par spēkā neesošu noslēgto iepirkuma līgumu, spriedumā ietverams konstatējums par konkrētās pasūtītāja rīcības prettiesiskumu.

28. Lai noteiktu, vai no iepirkuma procedūras nepamatoti izslēgtajam pretendentam pienākas zaudējumu atlīdzība (negūtā peļņa), ir jāvērtē, vai iepirkuma procedūras vispārīgi paredzamās attīstības gaitā šim pretendentam būtu bijušas izredzes uzvarēt. Tiesai ir jāizvērtē iestādes pieļautā pārkāpuma ietekme uz iepirkuma procedūru kopumā, ņemot vērā pārkāpuma iespējamo ietekmi uz pārējiem pretendentiem. Attiecībā uz to tiesai ir jāvadās pēc objektīvās izmeklēšanas principa. Vienīgi pēc tam, kad ir noskaidrots, vai pieteicējs būtu varējis iepirkumā uzvarēt, ja nebūtu pieļautā pārkāpuma, var pievērsties jautājumam par to, vai un kādā apmērā pieteicējs iepirkuma līguma noslēgšanas rezultātā būtu guvis peļņu. Tas savukārt atbilstoši Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likuma 7.panta otrajai daļai būtu jāpierāda pieteicējam.