Civillietu departaments: Par lietas dalībnieka – fiziskas personas – tiesībām noformēt pārstāvību ar mutvārdu pieteikumu tiesas sēdē (07.06.2016.)

Fiziskās personas atbilstoši Civilprocesa likuma 85.panta pirmās daļas otrajam teikumam var ar mutvārdu pieteikumu tiesas sēdē pilnvarot personu, kas ir tiesīga būt par pārstāvi civilprocesā, fiziskās personas vārdā izpildīt visas procesuālās darbības konkrētajā civillietā, tostarp Civilprocesa likuma 86.panta otrajā daļā norādītās darbības. Šāds pilnvarojums norādāms tiesas sēdes protokolā, Civilprocesa likuma 86.panta otrajā daļā minētās darbības norādot tieši.

Augstākās tiesas
Civillietu departamenta tiesnešu kopsapulces
LĒMUMS
Rīgā 2016.gada 7.jūnijā

Kopsapulce konstatē:

–  dažādas pirmās un otrās instances tiesas atšķirīgi iztulko Civilprocesa likuma 85.panta pirmās daļas otro teikumu. Minētā likuma norma nosaka, ka „pārstāvja pilnvarojumu pārstāvamais tiesā var izteikt mutvārdu pieteikumā, un par to izdarāms ieraksts tiesas sēdes protokolā”;

–  atbilstoši likuma normas vienam iztulkojumam lietas dalībnieks – fiziska persona – ir tiesīgs izteikt pilnvarojumu pārstāvim tikai uz tiesas sēdi, kurā šāds pilnvarojums izteikts. Ar tiesas sēdē izteiktu mutvārdu pieteikumu lietas dalībnieks neesot tiesīgs izteikt Civilprocesa likuma 86.panta otrajā daļā norādīto īpašo pilnvarojumu. Iztulkojuma pamatošanai tiek arī norādīts, ka ar Civilprocesa likuma 86.panta otrajā daļā lietoto terminu „pilnvara” jāsaprot rakstveida dokumenti;

–  atbilstoši likuma normas citam iztulkojumam lietas dalībnieks – fiziska persona – ir tiesīgs izteikt pilnvarojumu pārstāvim jebkādu procesuālu darbību, tostarp Civilprocesa likuma 86.panta otrajā daļā norādīto darbību, izpildīšanai;

–  atšķirīgi Civilprocesa likuma 85.panta pirmās daļas otrā teikuma iztulkojumi var nelabvēlīgi ietekmēt lietas dalībnieka – fiziskās personas – tiesības uz pieeju tiesai.

Nolūkā veidot vienotu likumam atbilstošu izpratni par lietas dalībnieka – fiziskās personas – tiesībām ar mutvārdu pieteikumu tiesas sēdē pilnvarot personu, kas ir tiesīga būt par pārstāvi civilprocesā, un pamatojoties uz likuma „Par tiesu varu” 49.¹  panta trešo daļu, kopsapulce nolemj sniegt šādu skaidrojumu:

1. Civilprocesa likuma 85.panta pirmās daļas pirmajā teikumā noteiktā prasība fiziskās personas pārstāvību noformēt ar notariāli apstiprinātu pilnvaru pamatota ar vajadzību pārliecināties, ka pilnvardevēja griba ir izteikta brīvi, kā arī noskaidrot pilnvarojuma apjomu un pārstāvim piešķirtās procesuālās tiesības. Pilnvarojums, kas atbilstoši Civilprocesa likuma 85.panta pirmās daļas otrajam teikumam ir izteikts tiesā, nav atzīstams par mazāk ticamu kā notāra apliecināts pilnvarojums. Tāpat jāņem vērā, ka Civilprocesa likums neparedz mutvārdu pilnvarojuma pieļaujamā apjoma ierobežojumu, kā arī šāds ierobežojums nav secināms, iztulkojot attiecīgo likuma normu. Līdz ar to atbilstoši Civilprocesa likuma 85.panta pirmās daļas otrajam teikumam lietas dalībnieks – fiziskā persona – var ar mutvārdu pieteikumu tiesas sēdē pilnvarot personu, kas ir tiesīga būt par pārstāvi civilprocesā, fiziskās personas vārdā izpildīt visas procesuālās darbības konkrētajā civillietā, tostarp Civilprocesa likuma 86.panta otrajā daļā norādītās darbības. Blakus sūdzības iesniegšanai par tiesas lēmumu īpašais pilnvarojums atbilstoši Civilprocesa likuma 86.panta otrajai daļai nav nepieciešams (sk.  Augstākās tiesas Civillietu departamenta 2015.gada 26.novembra lēmumu lietā Nr.SKC-2391/2015);

2.  Atbilstoši Civilprocesa likuma 85.panta pirmās daļas otrajam teikumam lietas dalībnieks var pilnvarot pārstāvi veikt procesuālās darbības tikai konkrētās lietas ietvaros. Pilnvarojums, kas izteikts vienā lietā, nevar tikt izmantots citā lietā. Noformējot mutvārdu pilnvarojumu attiecībā uz lietas vešanu kasācijas instances tiesā, jāņem vērā, ka šajā gadījumā atbilstoši Civilprocesa likuma 82.panta sestajai daļai, proti, fiziskās personas lietu vešanai kasācijas instances tiesā, par fiziskas personas pārstāvi ir tiesīgs būt tikai advokāts;

3.  Civilprocesa likuma 85.panta pirmās daļas otrajā teikumā norādītais pilnvarojums noformējams, izdarot ierakstu tiesas sēdes protokolā. Civilprocesa likuma 86.panta otrajā daļā norādītās procesuālās darbības protokolā norādāmas tieši. Atsauce uz minēto likuma normu ir nepietiekama tajā noteiktā īpašā pilnvarojuma izteikšanai. Ierakstu tiesas sēdes protokolā nevar aizstāt ar skaņu ierakstā fiksētu pilnvarojumu;

4.  Pirms izdarīt Civilprocesa likuma 85.panta pirmajā daļā minēto ierakstu par pārstāvja pilnvarojumu tiesas sēdes protokolā, tiesai jāizskaidro pārstāvamajam Civilprocesa likuma 82.panta sestajā daļā un 84.pantā noteiktie ierobežojumi. Izdarot minēto ierakstu, tiesai jānoskaidro pārstāvamā griba attiecībā uz pārstāvja pilnvarojuma apjomu, tostarp par Civilprocesa likuma 86.panta otrajā daļā norādītā īpašā pilnvarojuma izteikšanu, un jānorāda to sēdes protokolā.

Kopsapulces priekšsēdētājs I.Bičkovičs