Tiesnešu ētikas komisijas sēdēs ir vērtēti daudz un dažādi gadījumi, bet vienlaikus visu šo gadu garumā ir bijušas diskusijas par norisēm ne tikai konkrētā gadījumā tiesas zālē, bet arī tādām, kas skar tiesu sistēmu plašāk. Dažas atziņas ir palikušas starp atzinumu rindiņām vai pat aiz tām un ir saistītas ar Tiesnešu ētikas komisijas ieskatā nākotnē risināmiem jautājumiem – par tiesneša kompetencēm, vienu no likumiskiem ierobežojumiem, komunikāciju, kā arī profesionālās ētikas vietu un lomu.
TIESNEŠA KOMPETENCES
Kompetence ir lietpratība, arī redzeslauks un spējas. Izvērtējot konkrētus dzīves gadījumus, tai skaitā klausoties tiesas sēžu audioierakstus, Tiesnešu ētikas komisija daudzkārt ir secinājusi, ka tiesneša rīcībā nav konstatējams ētikas pārkāpums, taču tiesnesim, lai viņu nepārprastu, varētu palīdzēt tādu spēju un prasmju apgūšana, kas nav saistītas ar jurispudenci, bet gan ar psiholoģiju, darbu komandā, saskarsmē, organizēšanā, stresa vadībā. Tādēļ ir svarīgi dot iespēju tiesnešiem uzlabot šādas prasmes.
Savukārt atsevišķos gadījumos ir jābūt iespējai tiesnesim un tiesas priekšsēdētājam nodrošināt profesionāļu (supervizoru, organizāciju psihologu u.c.) atbalstu.
TIESNEŠA AMATA IEROBEŽOJUMI
Viens no jautājumiem ir saistīts ar likuma „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” noteikumiem, kas liedz tiesnesim izskatīt lietu attiecībā uz darījuma partneri, ar kuru viņš ir deklarējamās attiecībās. Šis absolūtais aizliegums, Tiesnešu ētikas komisijas ieskatā, nepamatoti prezumē tiesneša objektivitātes trūkumu jebkurā gadījumā, kad nolēmums jāpieņem attiecībā uz darījuma partneri, un nav samērīgs, jo to pašu mērķi var sasniegt ar jau esošo procesuālo regulējumu. Komisijas skatījumā, vispārīgie noteikumi, kas ietverti likuma „Par tiesu varu” 14.panta pirmajā daļā, kā arī Civilprocesa likumā, Administratīvā procesa likumā un Kriminālprocesa likumā un ir vērsti uz objektīvas tiesas nodrošināšanu, ir piemērojami, ņemot vērā konkrētus apstākļus un līdz ar to ir pietiekami. Jautājums par normatīvā regulējuma maiņu nav ticis atrisināts, bet Tiesnešu ētikas komisijas ieskatā tas būtu jādara.
KOMUNIKĀCIJA
Tiesnešu ētikas komisija, Latvijas Zvērinātu advokātu padomes ētikas komisija un Prokuroru atestācijas komisija ir uzsākušas veiksmīgu savstarpēju sadarbību, sniedzot skaidrojumus par ex parte sarunu nepieļaujamību un savstarpējo saskarsmi. Otrā kopējā dokumentā – vadlīnijās komunikācijai ar plašsaziņas līdzekļiem – ir iezīmēta virzība uz turpmāku kopēju skaidrojumu sniegšanu, kas būtu turpināma ne tikai komunikācijas jomā.
Tiesnešu ētikas komisija ir bijusi iniciatore komunikācijas pamatdokumentu radīšanai visai tieslietu sistēmai. Taču dokumenti paši par sevi, lai arī tiek uzskatīti par veiksmes stāstu, neveidos tiesu sistēmas prestižu un komunikāciju. To varam izveidot tikai paši, ja saprotam, ka tā ir mūsu darba sastāvdaļa. Veiksmīgas komunikācijas veidošanā liela loma ir tiesu priekšsēdētājiem, pašpārvaldes institūcijās, īpaši Tieslietu padomē, iesaistītajiem kolēģiem, kas ar savu piemēru var iedvesmot kolēģus un iedzīvināt tās vērtības, kas ieliktas komunikācijas dokumentos.
Bet komunikācija nevar būt veiksmīga tikai vienā virzienā – ar sabiedrību. Tai ir jābūt veiksmīgai un uz vienu mērķi vērstai arī katrā kolektīvā, starp tiesām, starp instancēm, tiesību nozarēm, pašpārvaldes institūcijām par galveno – kvalitatīvi veiktu darbu, kas ir pamats, lai komunikācija ar sabiedrību nebūtu tikai izkārtne.
PROFESIONĀLĀS ĒTIKAS IZPRATNE
Kā tas ir redzams veiktajā pētījumā, tiesnešu vidū vēl nav vienota izpratne par profesionālo ētiku, līdz ar to tās veidošana ir nākotnes darbs.
Profesionālo ētiku nevar iegūt piedzimstot, to var iemācīties, pārzinot vērtības, kuras iedzīvina valsts iekārta un tiesības, pārzinot valsts un sabiedrības funkcionēšanas mehānismus, izprotot tiesneša amata nozīmi un apzinoties uzticēto varu, jo tiesneša sabiedriskā loma ir tā, kas noteic profesionālās ētikas pamatprincipus.
Profesionālās ētikas mērķis – nodrošināt neatkarību, vidi taisnīgu nolēmumu pieņemšanai, palīdzēt izvairīties no neatbilstošas rīcības un palīdzēt panākt labāku pašizpratni. Tas viss nepieciešams, lai iegūtu sabiedrības uzticību. Lai būtu autoritāte, ir jāiegūst sabiedrības uzticība. Tiesnesim jābūt kompetentam, objektīvam, taisnīgam, godīgam, rūpīgam.
Tieši profesionālā ētika visos jautājumos, kas skar tiesas procesu, noteic, cik taisnīgs būs rezultāts un process, kurā pie rezultāta tiek nonākts. Profesionālā ētika un rūpība ir plaša – rezultāts un process ir saistīts ar nozīmīgo faktu noskaidrošanu, visu argumentu izsvēršanu un novērtēšanu, sadarbību tiesas sastāvā, kā arī ar darbiniekiem, pienākumu apzināties savu nezināšanu, nekautrēties no tās, bet pilnveidoties un izglītoties visas dzīves garumā. Profesionālā ētika un rūpība aptver arī komunikāciju un gādību par to, lai procesi tiesā un tiesas lēmumi būtu saprotami. Turklāt profesionālā ētika un rūpība ir tā, kas vienlīdz nodrošina kvalitāti un saprātīgus termiņus. Līdz ar to profesionālā ētika ir pamats taisnīgam nolēmumam kvalitatīvā procesā.
Lai kopā izdodas sniegt taisnīgumu, jo „netaisnība radītu naidu un savstarpējas cīņas, taisnīgums – vienprātību un draudzību” (Platons „Valsts”).
QR
