Tiesiskās paļāvības aizsardzība administratīvajās un Eiropas Savienības tiesībās

Eiropas Augstāko administratīvo tiesu un valsts padomju asociācijas (ACA-Europe) organizētais seminārs bija veltīts vispusīgai tiesiskās paļāvības aizsardzības principa analīzei.

Balstoties uz katras dalībvalsts iepriekš sniegtajām atbildēm, apskatīta šā principa vieta un piemērošanas īpatnības dalībvalstu tiesiskajās sistēmās. Kā nācās secināt, šā principa izpratne un praktiskā nozīme ir visai atšķirīga. Tā Francijas un Zviedrijas pārstāvji raksturoja savu valstu tiesiskās sistēmas kā tādas, kurās tiesiskās paļāvības aizsardzības princips formāli netiek atzīts, bet tas tiek piemērots Eiropas Savienības tiesību, atsevišķos jautājumos (īpašumtiesību aizsardzība) arī Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas ietekmē. Francijas pārstāvis turklāt norādīja, ka šā principa piemērošana tiek ierobežota tieši uz minētajām jomām; 2007.gadā izveidotā darba grupa, apsverot principa ieviešanas nepieciešamību, bija nonākusi pie secinājuma, ka tas varētu apdraudēt līdzsvaru tiesiskajā sistēmā. Vienlaikus visai liela nozīme Francijā tiek piešķirta atpakaļejoša spēka aizliegumam, tiesiskajai noteiktībai.

Tomēr lielākoties, neskatoties uz visai atšķirīgo principa pamatojumu (vispārēji taisnīguma apsvērumi, laba ticība, rīcības brīvības ļaunprātīgas izmantošanas aizliegums, atpakaļvērsta spēka aizliegums, administratīvo lēmumu res judicata u.tml.) un atšķirīgo formālo ceļu un nereti kazuistiskiem risinājumiem principa piemērošanā, principa izpausmes ir līdzīgas. Kā varēja sagaidīt, Latvijas tiesiskajā sistēmā vērojamā tiesiskās paļāvības aizsardzības principa izpratne ir ļoti tuva Vācijas izpratnei, ievērojot lielo Vācijas administratīvā procesa tiesību ietekmi uz Latvijas administratīvā procesa tiesību tapšanu. Arī Nīderlandes tiesneša apskatītie tiesisko strīdu risinājumi, šķiet, būtu bijuši tādi paši arī Latvijā.

Eiropas Savienības Tiesas ģenerāladvokāts M.Bobeks sniedza plašu un detalizētu ieskatu tiesiskās paļāvības aizsardzības principa izpratnē un piemērošanā Eiropas Savienības tiesībās, tostarp analizējot vairākas Eiropas Savienības Tiesas lietas.

Seminārs bija ar lielu praktisku nozīmi, jo teju ik dienas Administratīvo lietu departamentam ir jāpārbauda procesa dalībnieku argumenti par tiesiskās paļāvības pietiekamu vai nepietiekamu aizsardzību konkrētos gadījumos. Seminārs bija reta iespēja gūt aktuālu salīdzinošu priekšstatu par citu valstu praksi.